Iesaki rakstu:

Lai lemj tiesa, mēs nereaģēsim, - šādi LR Ģenerālprokuratūra reaģējusi uz bijušā Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram adresētu iesniegumu, kurā Vaškevičs ziņojis par, iespējams, nepatiesām Muitas direktora Tāļa Kravaļa sniegtām liecībām tā sauktajā „Vaškeviča-Kravaļa kukuļošanas lietā”. Pietiek šodien publicē gan Vaškeviča iesniegumu, gan prokuratūras atbildi.

Vaškevičs savā iesniegumā minējis – 2011. gada 7. janvārī Kravalis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniecei Jutai Strīķei nodevis iesniegumu, kurā „sniedzis apzināti nepatiesu ziņojumu par smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanu nolūkā panākt kriminālprocesa uzsākšanu pret mani, tai skaitā par to, ka es it kā esmu piedāvājis viņam kukuli EUR 10 apmērā "par to, lai Baltijas Loģistikas Kompānija varētu netraucēti nodarboties ar nelikumīgām darbībām" (T.Kravaļa iesnieguma 6.lpp., lietas 1 .sēj., 8.lpp.)”. Līdz ar šo Kravaļa iesniegumu tad arī sākās tā sauktā „Vaškeviča-Kravaļa kukuļošanas lieta”.

Taču, kā norāda Vaškevičs, no lietā atrodamajiem ierakstiem skaidri izrietot, ka runa šajā gadījumā tiešām esot „par EUR 10, nevis par EUR 10 000, un ne jau par kukuli, bet par jaunām tiesību normām, kas noteica, ka ir jāmaksā PVN par tādu pasta sūtījumu saņemšanu, kuru vērtība pārsniedz EUR 10. Tas fakts, ka T.Kravalis apzinājās to, ka vārdi "desmit Eiro" ir tieši desmit Eiro (nevis desmit tūkstoši Eiro) un nevis kukulis, bet paku vērtība, ir fiksēts 15.sarunas priekšpēdējā lapā (lietas 2.sēj, 75.lpp.), kur T.Kravalis runā par to, ka nav pareizi aplikt ar PVN pasta sūtījumus ar vērtību virs EUR 10 un ka tas izraisīs „rezonanci"”.

Pamatojoties uz šiem faktiem, Vaškevičs izdarījis secinājumu, ka „ar šīm darbībām T.Kravalis ir izdarījis noziegumu, par kuru ir paredzēta atbildība Krimināllikuma 298.panta otrajā daļā, proti, par apzināti nepatiesu ziņojumu par smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanu nolūkā panākt kriminālprocesa uzsākšanu pret noteiktu personu, jo Krimināllikuma 323.panta otrajā daļā ir paredzēta kriminālatbildība par smaga nozieguma izdarīšanu. Arī Krimināllikuma 320.panta otrajā daļā ir paredzēta kriminālatbildība par smaga nozieguma izdarīšanu”.

Vaškeviča iesniegumā arī norādīts – valsts apsūdzētājs ir apzinājies, ka iesniegumā „norādītais par to, ka es it kā esmu viņam piedāvājis kukuli EUR 10 000 (desmit tūkstoši Eiro un 00/100) apmērā "par to, lai Baltijas Loģistikas Kompānija varētu netraucēti nodarboties ar nelikumīgām darbībām", ir meli, jo neapsūdz mani šī kukuļa piedāvājumā T.Kravalim”.

Tomēr uz šī iesnieguma pamata ir tikušas veiktas speciālās izmeklēšanas darbības – KNAB izmeklētājs lēmumā Par speciālo izmeklēšanas darbību izdarīšanu jau divas dienas pēc iesnieguma saņemšanas norādījis, ka „speciālā izmeklēšanas eksperimenta laikā ir jārada situāciju, kurā Vladimiram Vaškevičam būtu iespēja satikties ar Tāli Kravali, atklāt subjektīvo attieksmi noziedzīga nodarījuma izdarīšanai un turpmākām darbībām, kā arī viņam (V. Vaškevičam) būtu iespēja T.Kravalim nodot piesolīto kukuli 10 000 Euro”.

Vaškevičs iesniegumā atsaucies arī uz KNAB pret viņu sākto jauno kriminālprocesu, kas sākts arī par mēģinājumu tiesā pieteikt un pieaicināt nepatiesu liecību sniegšanai kriminālprocesā viltus lieciniekus.

„Tātad, ja kriminālprocess nr.16870001612 uzsākts par „mēģinājumu tiesā pieteikt un pieaicināt nepatiesu liecību sniegšanai kriminālprocesā viltus lieciniekus" - tad šajā gadījumā, kad ar krimināllietas materiāliem – 15.sarunu – ir pierādīts, ka T.Kravalis nevis mēģināja, bet jau ir sniedzis apzināti nepatiesu ziņojumu par noziedzīgu nodarījumu, kā rezultātā es pavadīju vairākas nedēļas apcietinājumā un joprojām turpinās kriminālprocesa nr. 16870000111 iztiesāšana pirmās instances tiesā, bet pašam apzināti nepatiesa ziņojuma iesniedzējam T.Kravalim ir piešķirts "speciāli procesuāli aizsargājamās personas" statuss, tiesībsargājošām iestādēm ir pienākums uzsākt kriminālprocesu saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 6.pantu,” argumentējis Vaškevičs.

Taču Ģenerālprokuratūra Vaškeviča iesniegumu ir noraidījusi. Kā izriet no Pietiek šodien publiskotajām dokumentu kopijām, iesnieguma izskatīšana nonākusi pie prokurora Arvja Miglāna, kura pārziņā ir arī „Vaškeviča-Kravaļa kukuļošanas lieta”, kurš minējis vairākus argumentus, kāpēc šādas, iespējams, nepatiesas liecības konkrētajā situācijā nav prokuratūras uzmanības vērtas.

Miglāns savā rezolūcijā norādījis, ka konkrētās lietas izskatīšanā tiesā Kravalis par šo jautājumu nemaz neesot nopratināts, turklāt sakarā ar paša Vaškeviča neierašanos tiesā. Tiesa, apsūdzība Vaškevičam šajā epizodē neesot celta, atzinis Miglāns, taču „apsūdzība šajā sakarā var tikt grozīta tiesā”, turklāt „tiesa spriedumā var dot citu fakta loģisko apstākļu izklāstu”. Prokurors arī norādījis, ka šādā situācijā, kad lieta kopumā jau nodota tiesai, arī šādi iesniegumi nosūtāmi tiesai.