Iesaki rakstu:

Ļoti svarīgās un konfidenciālās neizpaužamās ziņas, par kuru sniegšanu trešajām personām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdzis Ģenerālprokuratūru saukt pie kriminālatbildības bijušo Rīgas tiesu apgabala prokuroru Zigurdu Bunku, ir... atklātās, ikvienam pieejamās tiesas sēdēs pieņemti spriedumi, ko prokurors patiešām pārsūtījis pa elektronisko pastu. "Ja paceltu jurisprudences studentu darbus, šādas krimināllietas būtu ierosināmas pret četrām no katrām piecām tiesībsargājošo iestāžu amatpersonām," šo KNAB ierosinājumu Pietiek ar izsmieklu komentē kāds autoritatīvs jurists.

KNAB tā arī nav atklājis, kas ir prokurors, kuram inkriminēta neizpaužamo ziņu nodošana trešajām personām, taču ir droši zināms, ka tas ir tieši nu jau bijušais Rīgas tiesu apgabala prokurors Bunks, kurš cita starpā bija arī valsts apsūdzības uzturētājs lietā pret korupcijā apsūdzēto kādreizējo Jūrmalas mēru Juri Hlevicki, bet pēc šī kriminālprocesa sākuma jau ir iesniedzis atlūgumu.

Tāpat ne KNAB, ne prokuratūra nav vēlējušies atklāt, kas īsti ir bijusi neizpaužamā informācija, ko Bunks nelikumīgi nodevis trešajām personām. Taču nu no drošiem avotiem prokuratūrā Pietiek ir noskaidrojis, ka šī ļoti slepenā informācija ir bijusi... spriedumi, kas pieņemti atklātās tiesas sēdēs un kuri - līdz ar tajos minētajām personām - nav bijuši likuma aizsargāti un nepieejami.

Informācijas atklātības likuma 5.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka ierobežotas pieejamības informācija ir tāda informācija, kura ir paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudēšana šīs informācijas rakstura un satura dēļ apgrūtina vai var apgrūtināt iestādes darbību, nodara vai var nodarīt kaitējumu personu likumiskajām interesēm.

Savukārt šī paša panta sestajā daļā ir noteikts, ka par ierobežotas pieejamības informāciju nav uzskatāmas ziņas, kas ir pieejamas sabiedrībai bez likumā paredzētajiem ierobežojumiem vai kas ir jau publicētas. Ņemot vērā šīs tiesību normas saturisko jēgu, var secināt, ka likumdevējs ir noteicis, ka ierobežotas pieejamības informācija var būt tikai tā, kas sabiedrībai nav pieejama. No kā izriet tas, ka nevar izpaust to, kas visiem ir zināms.

Savukārt likuma “Par tiesu varu” 19.pants nosaka, ka visās  Latvijas Republikas tiesās lietas tiek izskatītas atklāti. Lietu izskatīšana slēgtā tiesas sēdē pieļaujama tikai likumā noteiktajos gadījumos, ievērojot visus citus tiesvedības noteikumus. Šī paša panta otrā daļa nosaka, ka tiesas spriedumus un lēmumus vienmēr pasludina publiski. No likumā nostiprinātā atklātuma pamatprincipa izriet, ka jebkura persona var piedalīties atklātās tiesas sēdēs un noklausīties publiski pasludinātu nolēmumu.        

Šī paša likuma 28.2 panta pirmajā daļā ir noteikts, ka atklātā tiesas sēdē izskatītā lietā pieņemts tiesas nolēmums, kas noformēts atsevišķa procesuāla dokumenta veidā, ir vispārpieejama informācija ar nolēmuma pasludināšanas brīdi, bet, ja nolēmums netiek pasludināts, - ar tā pieņemšanas brīdi.

Savukārt saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2009.gada 24.aprīļa kārtības „Augstākās tiesas informācijas izsniegšanas kārtība” 2.punktu tiesas informāciju iedala vispārpieejamā un ierobežotas pieejamības informācijā.

Saskaņā arī šīs pašas kārtības 16.punktu vispārpieejamā informācija ir arī nolēmums, ja lieta izskatīta atklātā tiesas sēdē, informācija par lietas saņemšanu tiesā, lietas izskatīšanas laiku un vietu; civillietā – informācija par lietas dalībnieku vārdu, uzvārdu vai nosaukumu un prasības priekšmetu.

Šie normatīvie akti līdz ar to noteic, ka jebkura persona var ne tikai piedalīties atklātās tiesas sēdēs, kuras laikā bez ierobežojumiem var iegūt visu informāciju, uz kuras pamata tiek taisīts spriedums, bet arī iepazīties ar tiesas nolēmumu. Vēl jo vairāk, tiesvedības gaitai jebkura persona (bez ierobežojumiem) var sekot līdzi tiesu portālā tiesas.lv (tiesu kalendāri, kuros ir norādīti pušu dati un strīdus priekšmets, kā arī sadaļā nolēmumi, kurā spriedumi  tiek publicēti un ir pieejami). Taču KNAB, kā izriet no tā lēmuma lūgt sākt kriminālvajāšanu pret bijušo prokuroru, to nav ņēmis vērā.

Interesanti, ka prokuratūras iestādēs mācību praksi iziet jurisprudences studenti, kuri saskaņā ar mācību prakses programmu ir nodrošināmi ar prakses veikšanai nepieciešamo informāciju/materiāliem. Līdz ar to saskaņā ar "KNAB loģiku" arī gadījumos, kad studenti tiek nodrošināti ar tiesas spriedumiem, kuri neveido judikatūru, varēs tikt konstatēts Krimināllikuma 329.pantā paredzētais noziedzīgā nodarījuma sastāvs - neizpaužamo ziņu nodošana trešajām personām.

Kāds jurists Pietiek norādīja uz interesantu sakritību, kas, viņaprāt, jau kārtējo reizi liecinot par Latvijas TV ziņu dienestu kā manipulējamu mediju KNAB amatpersonu rokās: apjomīgais sižets, kurā tika informēts par lietas nodošanu prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai un kurā tika nosaukts arī prokurors Bunks, LTV raidījumā Panorāma tika pārraidīts faktiski uzreiz pēc tam, kad ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers kārtējo reizi bija kritiski izteicies par KNAB darbu.

Foto no lsm.lv