Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Visvaldis Puķīte (attēlā) izlēmis pamēģināt noslēpt jebkādus faktus, kas varētu atklāt patiesību par dīvaino gadījumu Rīgas Centrālcietumā, kad saskaņā ar cietuma administrācijas oficiālo versiju kādam ieslodzītajam bija izdevies cietuma pastaigu laukumā pastaigas laikā ar kailām rokām „plēst apmetumu nost no sienas”.

Ieslodzītais Arturs Krastiņš – cik zināms Pietiek, vienīgais Latvijā par „naudas atmazgāšanu” reālu cietumsodu saņēmušais – ar rājienu bija sodīts par to, ka Centrālcietuma pastaigu laukumā pastaigas laikā „plēsis apmetumu nost no sienas”.

Ieslodzījuma vietu pārvalde pārbaudi par šo atgadījumu it kā bija veikusi ilgi un rūpīgi, taču faktiski bija tikai pārbaudījusi divus Centrālcietuma dokumentus saistībā ar it kā notikušo pārkāpumu un pēc vairāk nekā divus mēnešus ilgās abu dokumentu lasīšanas paziņojusi, ka „piešķir lielāku ticamību Rīgas Centrālcietuma administrācijas sniegtajai informācijai”.

Savukārt Krastiņš sūdzībā par saņemto rājienu (kas var nopietni ietekmēt ieslodzītā pirmstermiņa atbrīvošanas iespējas) bija norādījis: „Nekādu tīšu vai netīšu izmeklēšanas cietuma īpašuma bojājumus neesmu veicis, it sevišķi sienas apmetuma tīšu plēšanu, jo to nekādi nevarēju veikt, man nav pieejami nekādi darbarīki, ar ko es to būtu varējis izdarīt, un ar plikām rokām tas fiziski nav iespējams.”

Lai noskaidrotu, cik pamatota bijusi Ieslodzījuma vietu pārvaldes rīcība, uzliekot sodu par it kā notikušu pastaigu laukuma apmetuma bojāšanu, Pietiek vērsās ar oficiālu iesniegumu pie pārvaldes priekšnieka Puķītes.

Taču Puķīte atteicās sniegt atbildi uz jautājumu, vai Rīgas Centrālcietuma ieslodzītajiem pastaigu laikā tiek izsniegti kādi darba vai citādi instrumenti, bet, ja šādi instrumenti netiek izsniegti, vai Rīgas Centrālcietuma pastaigu laukumu sienas izgatavotas no materiāliem, ko iespējams kādā veidā bojāt ar kailām rokām.

Tāpat Puķīte nevēlējās atbildēt arī uz jautājumu – ja šādi materiāli Centrālcietuma pastaigu laukumu sienās nav izmantoti, kā iespējams, ka Ieslodzījuma vietu pārvalde atzinusi, ka Centrālcietuma administrācijas konstatētais, ka minētais ieslodzītais bojājis pastaigu laukuma apmetumu, atbilst patiesībai.

Visbeidzot, Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks nevēlējās sniegt atbildi arī uz jautājumu, vai, divu mēnešu laikā pārbaudot faktus sakarā ar minēto iesniegumu, Ieslodzījuma vietu pārvaldes administrācijas pārstāvis vispār ir apmeklējis Centrālcietumu un pārbaudījis bojāto apmetumu.

Nevēlēšanos sniegt atbildes uz šiem jautājumiem Puķīte pamato ar to, ka jautājumi skarot viņa vadītās iestādes un ieslodzītā saraksti, kas esot ierobežotas pieejamības informācija.

Saskaņā ar Puķītes pausto pārliecību pat jautājums, vai Rīgas Centrālcietuma ieslodzītajiem pastaigu laikā tiek izsniegti kādi darba vai citādi instrumenti, bet, ja šādi instrumenti netiek izsniegti, vai Rīgas Centrālcietuma pastaigu laukumu sienas izgatavotas no materiāliem, ko iespējams kādā veidā bojāt ar kailām rokām, attiecoties tikai un vienīgi uz Ieslodzījuma vietu pārvaldes saraksti ar vienu konkrētu ieslodzīto un tāpēc neesot atbildams.

Pašlaik Pietiek Puķītes lēmumu kā prettiesisku ir pārsūdzējis Tieslietu ministrijā, lai otrreizēja atteikuma gadījumā vērstos administratīvajā tiesā.

Novērtē šo rakstu:

0
0