Iesaki rakstu:

Nacionālās apvienības Visu Latvijai – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK pārstāvji skaļi un principiāli iebilst pret uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārzemniekiem, kuri Latvijā iegādājas nekustamos īpašumus, jo „tā būtība ir Latvijas īpašumu mērķtiecīga izpārdošana ārzemniekiem, iegūstot jaunu, pārsvarā krieviski runājošu imigrantu vilni, kas vēl vairāk saasina starpetniskās attiecības, padarot Latvijas ekonomisko telpu un kultūrvidi arvien krieviskāku”. Tikmēr apvienības pārstāve, pašreizējā kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende aizvadītajā gadā paklusām ir būtiski uzlabojusi savu materiālo stāvokli tieši šādā veidā – pārdodot nekustamo īpašumu diviem ārvalstniekiem. Šādā veidā Jaunzeme-Grende nopelnījusi 92 tūkstošus eiro, taču no apvienības līdera Raivja Dzintara skaidrojuma izriet - ja runa ir par biznesa interesēm, Nacionālās apvienības vadība ir gatava uz politisko principu neievērotāju darbībām pievērt acis.

Kā rāda Grendes-Jaunzemes valsts amatpersonas deklarācija, viņas būtiskākie ienākumi pagājušā gada beigās bijuši no īpašuma pārdošanas – Umidjonam Ismailovam un Zafaram Ismailovam viņa pārdevusi ēku un zemi Rīgā, Ķīpsalas ielā 21, no katra saņemot pa 143 999 eiro. Šī summa, kas zemesgrāmatā ierakstīta latos – 101 203,7 lati – ir tik tikko pārsniegusi minimālo summu, kas ārvalstniekiem jāiegulda Latvijā, lai saskaņā ar Grendes-Jaunzemes pārstāvētās partijas kritizētajiem Imigrācijas likuma grozījumiem tiktu pie uzturēšanās atļaujas Latvijā.

Kā rāda Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informācija, gan 1986. gadā dzimušajam Umidjonam Ismailovam, gan 1988. gadā dzimušajam Zafaram Ismailovam jau ir piešķirts Latvijas Republikas personas kods. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ziņas par konkrētiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem nesniedz, taču zināms, ka ne pirms tam, ne pēc tam abi Ismailovi Latvijā nav iegādājušies nevienu citu nekustamo īpašumu. Lursoft datu bāze rāda, ka neviens no abiem Ismailoviem arī nav investējis kāda Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitālā. Jaunzeme-Grende gan apgalvo, ka abi esot viņas ilgstoši kaimiņi, taču zemesgrāmatas informācija nerāda, ka abiem piederētu kāds nekustamais īpašums kaimiņos Jaunzemei-Grendei.

Darījums devis iespēju Jaunzemei-Grendei atbrīvoties no viņas īpašumā bijušajiem 275 kvadrātmetriem zemes un ēkas Rīgā, Ķīpsalas ielā, atmaksāt bankas kredītu un vēl nopelnīt. Kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, īpašumu Jaunzeme-Grende 2002. gadā iegādājusies, oficiāli par to samaksājot 81 tūkstoti latu. Laika gaitā bankas kredīts par šo Ķīpsalas rindu māju bija pieaudzis, līdz 2007. gadā aizdevums bija sasniedzis jau 177,8 tūkstošus latu.

Jau savā iepriekšējā amatpersonas deklarācijā Jaunzeme-Grende bija norādījusi uz plānoto darījumu (saglabāta oriģinālā rakstība): „Pašlaik tie pabeigts 2011.gada 29.septembrī noslēgtais nekustamā īpašuma pārdošanas līgums, kurā pārdodu sev piederošo nekustamo īpašumu Ķīpsalas ielā 21 par 288000.00 EUR. No pārdošanas summas tiek dzēstas hipotēk/parādsasitības 196000.00 EUR apmērā.”

Kā zināms, Jaunzemes-Grendes partija VL-TB/LNNK tikmēr asi iestājas pret uzturēšanās atļauju izsniegšanu apmaiņā pret investīcijām nekustamajos īpašumos, jo „tas viss, tikai lai balstītu vienas šauras grupas - nekustamo īpašumu spekulantu – intereses”.

Kā ziņo aģentūra LETA, Jaunzemes-Grendes partijas nostāja ir: Eiropas pieredze liecinot, ka investīcijas nekustamajos īpašumos ilgtermiņā ekonomikai labumu nenes. Latvija ar mēģinājumu veicināt nekustamo īpašumu pārdošanu Krievijas pilsoņiem izdarot to pašu kļūdu, kas noveda pie smagas ekonomiskās krīzes Spāniju un Grieķiju.

Tas mākslīgi paaugstinot nekustamo īpašumu cenas, kā rezultātā vietējie uzņēmumi ir spiesti neadekvāti strauji pacelt darbinieku algas, kļūstot nekonkurētspējīgi, savukārt iedzīvotāji ir spiesti pārmaksāt par nekustamo īpašumu, ieslīgstot kredītu slogā, vai arī vienkārši emigrēt uz ārvalstīm. "Un," skaidro likumprojekta iesniedzēji.

Nacionālās apvienības pārstāvji arī argumentē, ka pat šīs investīcijas nekustamajā īpašumā bieži vien esot fiktīvas, jo nereti darījumi notiekot ārvalstnieku starpā, kā rezultātā Latvijas ekonomika neiegūst faktiski neko.

Tāpat VL-TB/LNNK norāda, ka minētais regulējums ir nepieņemams arī no ētiskās puses, jo tā būtība ir Latvijas īpašumu mērķtiecīga izpārdošana ārzemniekiem, iegūstot jaunu, pārsvarā krieviski runājošu imigrantu vilni, kas vēl vairāk saasina starpetniskās attiecības, padarot Latvijas ekonomisko telpu un kultūrvidi arvien krieviskāku.

VL-TB/LNNK uzskata, ka uzturēšanās atļauju turpmāka neizsniegšana pozitīvi ietekmēšot sabiedrību un tautsaimniecību, jo tiks novērsts faktors, kura dēļ mākslīgi tiek uzpūstas nekustamo īpašumu cenas, un vietējie uzņēmumi un iedzīvotāji vairs nebūs spiesti pārmaksāt par uzņēmējdarbībai vai dzīvošanai reāli nepieciešamu nekustamo īpašumu. Tikšot novērsts arī viens no ceļiem, pa kuru, pēc iekšlietu struktūru sniegtajām ziņām, šobrīd Latvijā ieplūst apšaubāmas izcelsmes kapitāls no NVS valstīm.

Interesanti, ka savu priekšlikumu par uzturēšanās atļauju izsniegšanas pārtraukšanu apmaiņā pret investīcijām nekustamajos īpašumos Nacionālā apvienība oficiāli izvirzīja tikai tad, kad Jaunzeme-Grende bija noslēgusi savu darījumu, kaut VL-TB/LNNK izteikusies par šādu darījumu nepieļaujamību bija jau ilgi iepriekš. Darījums noslēgts 2011. gada novembrī, bet ar ideju par uzturēšanās atļauju izsniegšanas pārtraukšanu Nacionālā apvienība bija nākusi klajā jau augustā savā 4000 zīmju priekšvēlēšanu programmā. Pietiek nav zināms, vai šī rīcība ir tikusi saskaņota.

Taču Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars šajā gadījumā liek saprast - gadījumā, ja runa ir par redzama apvienības pārstāvja personiskā biznesa interesēm, apvienības vadība ir gatava uz brīdi pievērt acis.

"Emocionāli, protams, būtu daudz patīkamāk, ja ministre savu īpašumu pārdotu kādam Latvijas pilsonim, taču moralizēt par konkrēto gadījumu, nezinot apstākļus, nevēlos. Jautājums jāuzdod ministrei pašai. Kas attiecas uz partiju, tad biedru saimnieciskās intereses nekad nav bijušas un nebūs pamats mainīt viedokli ideoloģiskos jautājumos. Jautājumā par Imigrācijas likumu tai skaitā," Pietiek paziņoja Dzintars.

Savukārt Jaunzemes-Grendes komentārs bija: "Neuzskatu, ka, pārdodot nekustamo īpašumu saviem kaimiņiem, ko pazīstu jau daudzus gadus, esmu rīkojusies pretrunā partijas pārliecībai šajā jautājumā. Jautājums Jums - no kurienes Jums informācija, ka personas būtu saņēmušas uzturēšanās atļaujas? Man tādas informācijas nav."

Ismailovu ģimenes advokāts Ilmārs Krūms Pietiek ceturtdien informēja, ka ģimene ar Latviju esot saistīta jau ilgāku laiku un ģimenes galva Latvijā jau kopš deviņdesmitajiem gadiem investējis ievērojamas summas - tiesa, caur ārzonas uzņēmumiem, līdz ar ko viņa kā identificējamas fiziskas personas investīcijas Latvijā nav fiksētas. Savukārt no dēliem, kuri veikuši nekustamā īpašuma darījumu ar Jaunzemi-Grendi, vienam esot Šveices pase, savukārt otram - uzturēšanās atļauja Šveicē.

"Trešo valstu pilsoņi, uzrādot derīgu Šengenas valstu vienota parauga vīzu vai uzturēšanās atļauju, vai Šveices un Lihtenšteinas uzturēšanās atļauju var šķērsot Latviju tranzīta nolūkā, vai ieceļot un uzturēties Latvijas teritorijā ne ilgāk par trim mēnešiem pusgada laikā," informē Latvijas Valsts robežsardze.

Līdz ar to jautājums par Latvijas uzturēšanās atļauju varētu būt aktuāls tikai vienam no darījuma slēdzējiem, bet advokāts nezināja teikt, vai šī iespēja izmantota vai varētu tikt izmantota, - viņam tādu ziņu neesot.

Savukārt Jaunzeme-Grende nevēlējās atbildēt uz jautājumu, kā skaidrot pretrunas viņas un Dzintara skaidrojumos par darījumu. Kā apgalvoja Dzintars, "no Žanetas šodien uzzināju, ka īpašumu viņa pārdevusi savam kaimiņam un faktiski darījums ir noticis vēl pirms Žanetas iestāšanās partijā". Patiesībā, kā rāda zemesgrāmata, pārdevuma līgums noslēgts 2011. gada novembrī, bet Jaunzeme-Grende par iestāšanos partijā paziņoja 2011. gada jūnijā.