Iesaki rakstu:

Netieši apliecinot, ka gadījums ar tieslietu ministra Dzintara Rasnača skapi, kura pārvešanai viņam ir bijis vajadzīgs tieši ministrijas busiņš, nav bijis vienīgais, Tieslietu ministrija jau divas nedēļas nespēj uzrādīt tās bilancē esošo dienesta automašīnu maršruta lapu kopijas.

Kad jūnija sākumā Pietiek rīcībā nonāca neoficiālas ziņas par to, ka šopavasar tieslietu ministrs Rasnačs, izmantojot savu dienesta stāvokli un nedaudz apzogot valsti, ar Tieslietu ministrijas auto pārvadājis savu personisko iedzīvi, Pietiek pārstāvis vērsās pie ministrijas ar oficiālu informācijas pieprasījumu.

Lai noskaidrotu, vai šis ministra „steidzamības gadījums”, kā nu viņš to skaidrojis portālam TVNET, bijis vienīgais un vai tas atspoguļots ministrijas oficiālajās atskaitēs, Pietiek pieprasīja Tieslietu ministrijai izsniegt visu tās izmantoto dienesta automašīnu maršruta lapu kopijas par laiku no 2016. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. maijam.

„Pieprasītā informācija nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus, konkrētāk – lai pārliecinātos, ka Tieslietu ministrijas automašīnas tiek izmantotas atbilstoši normatīvajiem aktiem,” bija norādīts Pietiek informācijas pieprasījumā.

Netieši apstiprinot to, ka Rasnača „saimniecībā” valsts īpašums tiek jaukts ar privāto, ministrija nu jau divas nedēļas ne tikai nav vēlējusies izsniegt pieprasītās maršruta lapas, bet arī nav sniegusi vispār nekādu atbildi uz šo informācijas pieprasījumu.

Tikmēr ministrijas paustā oficiālā versija, ko portālam TVNET sniedzis Rasnača preses pārstāvis Andris Vitenburgs (starp citu, bijušais KNAB preses sekretārs), ir – ar ministrijas mikroautobusu Volkswagen Caravelle „steidzamības kārtībā” no Āgenskalna uz Centru pārvests skapis.

Rasnačs it kā esot par degvielu samaksājis 20 eiro, taču nekādus oficiālus maksājuma dokumentus ministrija nav varējusi uzrādīt. Savukārt Vitenburgs īpaši minējis, ka „šis bija steidzamības kārtībā radies izņēmuma gadījums”.

Tiesa, Tieslietu ministrijas ētikas kodekss skaidri norāda, ka ikvienam ministrijas strādājošajam ir pienākums „ministrijas telpas un inventāru neizmantot personīgiem mērķiem vai personīga labuma gūšanai”, kā arī „neizmantot darba laiku, kā arī padotā un vadītāja attiecības privātās dzīves problēmu risināšanai”.