Iesaki rakstu:

Ceturtdien iznākušajā žurnāla Ir jaunākajā numurā tā komentētājs Pauls Raudseps nav atvainojies lasītājiem par viņu krāpšanu, publicējot nekritisku rakstu par Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, no kura vadītās iestādes par dažādiem pakalpojumiem pēdējā gada laikā saņēmis 1800 latu. Nekādus paskaidrojumus nav sniegusi arī citkārt principiālā žurnāla un izdevniecības vadība, savukārt žurnāla pārstāve Indra Sprance sociālajā tīklā Twitter atklāti likusi saprast - žurnāla pārstāvji nesaprotot, kāpēc viņiem vajadzētu ievērot pašu ētikas kodeksā ierakstītās normas, un šo ētikas kodeksu nav pat lasījuši.

Žurnāla Ir izdevēju - izdevniecības Cits medijs "žurnālistu ētikas kodekss" attiecībā uz naudas un citu labumu pieņemšanu ir skaidrs un nepārprotams: "Žurnālists "nedrīkst pieņemt materiālus labumus vai īpašu apiešanos no tiem, par kuriem viņš veido materiālus".

Šo normu par 1800 latiem, ko pēdējā gada laikā par dažādiem maksas pakalpojumiem saņēmis no Latvijas Bankas, bija "piemirsis" viens no Cita medija akcionāriem, uzņēmuma padomes priekšsēdētājs un Ir komentētājs Pauls Raudseps, tieši sava "papildmaizes devēja" Rimšēviča pārvēlēšanas dienā žurnālā publicējot viņam veltītu nekritisku rakstu "Nemainīgs kā lata kurss".

Pats Raudseps, kurš ieņem arī Latvijas Žurnālistu asociācijas ētikas komisijas priekšsēdētāja posteni, jau gandrīz nedēļas laikā tā arī nav vēlējies šo situāciju skaidrot un atvainoties par pārkāpumu. To viņš nav darījis arī ceturtdien iznākušajā žurnāla Ir jaunākajā numurā, kurā turpinājis komentēt citas aktualitātes.

Arī neviens no vadošajiem Ir žurnālistiem un arī tā galvenā redaktore Nellija Tjarve (Ločmele) nav vēlējušies atklāti izteikties par notikušo. Kā rāda pēdējās dienās sociālajā tīklā Twitter lasāmais, viens no iemesliem - daudzi Ir darbinieki nekad nav pat mēģinājuši iepazīties ar pašu pieņemtā un deklarētā ētikas kodeksa normām.

Tā, piemēram, žurnāla darbiniece Indra Sprance, kas iepriekš bija paziņojusi, ka ziņas par Raudsepa pakalpojumiem Latvijas Bankai varētu būt maksātnespējas administratoru atriebība par viņas publikācijām, trešdien Twitter nāca klajā ar savu skatījumu uz "sava" ētikas kodeksa normām.

Saskaņā ar viņas skaidrojumu ētikas kodekss nemaz nenosakot, ka žurnālists "nedrīkst pieņemt materiālus labumus vai īpašu apiešanos no tiem, par kuriem viņš veido materiālus". Viss, pēc Sprances domām, esot atkarīgs no tā, kādus tieši pakalpojumus Ir žurnālists sniedzot personai, par kuru viņš veido publikācijas.

"Viņš tak nav saņēmis naudu par tā raksta sagatavošanu. Ir virkne piemēru, kad žurnālisti moderē dažādas diskusijas," - šādi šī Ir žurnāliste sociālajā tīklā skaidroja savu žurnāla ētikas principu izpratni.

Pēc viņas domām, Ir žurnālists tomēr var pieņemt naudu no personām, par kurām tas raksta, - svarīgi esot tikai tas, lai netiktu pieņemta nauda par konkrētā raksta rakstīšanu, un konkrētā raksta saturs.

Tajā, ka vēl tikai pāris nedēļas pirms Ir raksta publicēšanas Raudseps bija saņēmis no Rimšēviča vadītās iestādes 300 latu par raksta veidošanu kādam Vācijas laikrakstam, Sprance nekādas ētiskas problēmas nesaskatīja.

"Ar ētiku ir kā ar grūtniecību - tā vai  nu ir vai nav. Sevišķi tas jāapzinās tiem, kas citus kritizē..." - tā Twitter trešdien ironizēja Saeimas deputāts, bijušais TV žurnālists Kārlis Seržants.

Arī uz šo ironiju Sprances atbilde bija - svarīgs esot konkrētais raksts, nevis tas, kas ierakstīts Ir ētikas kodeksā. Uz Seržanta norādi, ka "galvenais, manuprāt, taču ir naudas saņemšanas fakts no raksta objekta, ne raksta saturs", Sprance skaidru atbildi nav devusi.

Tāpat Sprance neatbildēja uz Pietiek izteikto aicinājumu vismaz tagad iepazīties ar savas izdevniecības žurnālistu ētikas kodeksa normām.

Interesanti, ka tieši jaunajā Ir numurā publicēts apjomīgs raksts par mediju satura pirkšanu, kritizējot pašreizējo situāciju, kad "arvien grūtāk nošķirt, kas ir uzticama informācija un kas - smadzeņu skalošana".

Publikācijā pieminēta virkne mediju, taču par sava komentētāja Raudsepa sniegtajiem maksas pakalpojumiem Latvijas Bankai Ir šajā publikācijā noklusē.