Iesaki rakstu:

Mēģinot glābt situāciju, SIA Skonto būve valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis nosūtījis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kā arī Finanšu ministrijai vēstuli, ko publicējam pilnībā, - tajā viņš rosina Inčukalna sērskābā gudrona dīķu attīrīšanas projektā lūgt JASPERS jeb Joint Assistance to Support Projects in European Regions ekspertu padomu, lai "rastu optimālāko risinājumu".

JASPERS eksperti jau tika piesaistīti iepriekšējā reizē, kad atklājās, ka gudrona dīķu esošās vielas ķīmiskais sastāvs būtiski atšķiras no tā, kas bija uzrādīts iepirkuma dokumentos un līgumā. Toreiz Eiropas Komisijas un Eiropas Investīciju bankas izveidotā tehniskā atbalsta instrumenta JASPERS eksperti atzinumā norādīja, ka projekta priekšizpēte esot tikusi veikta profesionāli. Nepieciešamība pārskatīt sanācijas darbu līguma izpildei pielietojamās gudrona utilizācijas tehnoloģijas esot radusies gudrona ķīmiskā un fizikālā sastāva mainīguma dēļ, kas attīstījies pasūtītājam, uzņēmējam un inženierim neparedzamu apstākļu rezultātā un ko iesaistītās puses nevarēja ne tikai paredzēt, bet arī ietekmēt vai novērst.

JASPERS ekspertiem Rāvis piedāvā uzdot šādus jautājumus: "Vai šo gadījumu varētu atzīt par neparedzētiem fiziskiem apstākļiem noslēgtā līguma ietvaros? Vai gadījumā, ja uzņēmējs ekskavēs visu līgumā noteikto apjomu, bet tas nebūs pietiekami, lai attīrītu visu tur esošo piesārņojumu, visu projekta izmaksas netiks atzītas par neattiecināmām?  Vai ir iespēja izsmelt līgumā paredzēto apjomu, atlikušo iekonservēt, un nākotnē, cita konkursa rezultātā izvēlēta uzņēmēja noslēgta līguma ietvaros pabeigt? Vai tam ir laika ierobežojums? Vai gadījumā, ja līdz 2015.gada 31.decembrim tiek ekskavēts līguma apjoms, un atlikušo daļu apmaksā pasūtītājs no saviem līdzekļiem, to ir iespējams pabeigt vēlāk? Vai tam ir termiņa ierobežojums?”

Skonto būves šefs arī norāda, ka nebūtu lietderīgi ieslīgt tiesvedībās, īpaši ņemot vērā, ka tiesāšanās nekādā veidā nepalīdzēs attīrīt piesārņoto vietu.

Kā jau ziņots, Valsts vides dienests uzskata, ka Skonto būve nepamatoti prasa vēl 11 miljonus Inčukalna gudrona dīķu tīrīšanai, kaut patiesībā uzņēmumam jāstrādā esošā līguma ietvaros, kā arī attīrīšana jāveic jau piešķirtā finansējuma ietvaros. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards izteicies, ka Skonto būve vēlas jautājumu politizēt.

Tiesa, Pietiek jau informējis, ka Skonto būve vairs nemaz nevar pretendēt uz papildu finansējumu Inčukalna gudrona dīķu sanācijai, jo normatīvie akti, kas regulē iepirkumus, nosaka, ka viena līguma ietvaros iespējams papildu finansējums ne vairāk kā 50% apmērā no sākotnējās līguma summas, un šo kvotu Skonto Būve jau ir izsmēlusi, saņemot papildu 16,5 miljonus eiro, kad atklājās, ka gudrona dīķu materiāla ķīmiskais sastāvs ir citādāks, nekā norādīts līgumā un iepirkuma nolikumā.

Kā Pietiek jau ziņoja, Skonto būve paziņojusi, ka nepieciešami vēl 11 miljoni eiro, lai pilnībā pabeigtu Inčukalna gudrona dīķu sanāciju, jo atklājies, ka dīķos ir par 45% vairāk indīgās vielas, nekā paredzēt līgumā. Līgumā noteiktos 30 tūkstošus tonnu gudrona Skonto būve plāno pabeigt smelt maija beigās.