Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējās dienās Pietiek saņēmis vairākus rakstus, kuros to autori, uzdodoties par studentiem, ar vienādām pareizrakstības kļūdām un argumentiem kritizē lēmumu, ar kuru pazīstamā uzņēmēja Gunta Rāvja uzņēmums Skonto būve zaudējis iepirkumā par  Universitātes (LU) Akadēmiskā centra Torņakalnā 1.kārtas tehniskā projekta izstrādi, būvniecību un autoruzraudzību. Pēc visa spriežot, ar šādām "inovatīvām metodēm", izmantojot izdomātu personu rakstus, Rāvja pārstāvji mēģina ietekmēt sabiedrisko domu par labu viņa uzņēmuma interesēm.

"Labdien! "Loti augstu vērtēju portālu PIetiek, tādēļ nolēmu savas pārdomas par pēdējo dienu aktualitāti - būvnieka izvēli LU akadēmiskā centra celtniecībai - nosūtīt Jūsu portālam. Ceru, ka manas pārdomas varēs izlasīt arī citi pietiek.com lasītāji Ar cieņu, Kira Osmina studente."

Šī ir viena no elektroniskā pasta vēstulēm (oriģinālrakstība saglabāta), ko Pietiek aizvadītajā nedēļā saņēma komplektā ar rakstiem, kuros kritizēts lēmums par LU Akadēmiskā centra pirmo kārtu.

Pietiek noskaidroja, ka nevienā Latvijas augstskolā studente ar šādu vārdu un uzvārdu nemācās, tāpēc lūdza "Kirai Osminai" norādīt, kurā mācību iestādē, kurā fakultātē, kursā viņa studē. "To es negribētu atšifēt, jo esmu LU studente un tas var sāpīgi atsauktis pēc tam uz studiju procesu, tādēļ arī uzvārds ir manas mammas, mevis manējais," atbildēja "Kira Osmina".

Tā kā Pietiek tajā pašā laikā bija saņēmis vēl pāris līdzīgas vēstules no izdomātiem autoriem, "Kirai Osminai" tika norādīts nodot Gintam Federam, kas pazīstams kā Rāvja "pelēkā PR" uzdevumu izpildītājs: ja vēl reizi portālam tiks piesūtītas šādas mēstules, Pietiek būs spiests personiski ieteikt Rāvim rīkoties, lai viņa nauda netiktu tērēta šādu aktivitāšu apmaksai.

Līdzīgi aicinājumi tika nosūtīti arī citiem līdzīgo rakstu "autoriem". Nekādus skaidrojumus sakarā ar "viltus studentu" rakstiem ne no Federa, ne no paša Rāvja Pietiek nav saņēmis, taču zīmīgi, ka tieši tajā pašā dienā, kad Pietiek nosūtīja aicinājumu "Kirai Osminai", Feders sāka sekot Pietiek.com kontam sociālajā tīklā Twitter.

Kā zināms, pēc pārvērtēšanas līguma slēgšanas tiesības par LU Akadēmiskā centra Torņakalnā 1.kārtas tehniskā projekta izstrādi, būvniecību un autoruzraudzību ar iepirkumu komisijas 12.augusta lēmumu tika piešķirtas pilnsabiedrībai LNK Industries Group ar piedāvāto līgumcenu - 14,89 miljoni latu. Skonto būve jau paziņojusi, ka šo lēmumu pārsūdzēšot.

Pietiek šodien publicē "studentes Kiras Osminas" iesūtīto rakstu, kura noskaņa sakrīt ar Skonto būves publiski pausto sašutumu par uzņēmuma zaudējumu iepirkumā:

"Akadēmiskā centra būvniecība nebūs pirmais gadījums, kad LU bezjēdzīgi izsaimnieko naudu

Kira Osmina, studente

Saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma ignorēšana konkursā par jaunā akadēmiskā centra būvniecību Torņakalnā nebūs pirmā reize, kad Latvijas Universitāte (LU) tieši ar pašreizējā rektora Mārča Auziņa ziņu bezjēdzīgi izsaimnieko tai piešķirtos līdzekļus.

Tieši ar toreizējā LU Senāta priekšsēdētāja Mārča Auziņa ziņu īpaši vērienīgas aktivitātes norisinājušās trekno gadu laikā, kad 60 000 latu vērtā īpašumā Līgatnes pagasta Ratniekos ieguldīja vairākus miljonus latu, taču par to lietderību un atdevi diskusijas joprojām nerimstas.

Lauku ceļotāja interneta mājas lapā atrodama informācija, ka 10 kilometrus no Siguldas, Gaujas Nacionālā parka teritorijā, bijušajā tekstilrūpnieka Roberta Hirša lauku īpašumā izveidots mācību un atpūtas komplekss. Kompleksā ietilpst 8 ēkas: Kungu māja ar zāli ~50 personām, 8 labiekārtoti numuri un pagraba stāvā atpūtas telpas ar kamīnu, pirti un masāžas vannu; Kalpu māja ar 18 divvietīgiem numuriem; Lielā klēts - ēdināšanas komplekss, kura 2. stāvā ir 24 gultasvietas; Stallis kurā ir semināru zāle, 28 numuri, trenažieru zāle un atpūtas telpas; Mazā klēts - informācijas centrs, veikals, pasts, pirts.

Ratnieku īpašumu ar testamentu LU novēlēja mecenāts Roberts Hiršs. LU izlēma šo objektu izmantot lauku tūrismam, piesaistot lauku tūrisma attīstībai paredzētos līdzekļus no Lauku atbalsta dienesta (LAD), konkrēti – divu jaundibinātu uzņēmumu atbalstiem, un izstrādāja tam atbilstošu biznesa plānu.

Kur šie miljoni palikuši un kādu labumu tie dod LU, uz šo jautājumu augstākajā mācību iestādē neviens nevar atbildēt.

Tagad, kad konkursā par akadēmiskā centra būvniecību Torņakalnā izraudzīts ne lētākais, un ne saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, LU iesāktā prakse līdzekļu šķērdēšanā var turpināties. Pirmajā reizē LU kā būvnieku izraudzījās SIA Abora, kas piedāvāja visaugstāko būvniecības cenu. Pēc tam, kad Iepirkumu uzraudzības birojs neļāva slēgt līgumu ar dārgākā piedāvājuma iesniedzēju, LU nolēmis slēgt līgumu ar otro dārgāko, kas turklāt piedāvā visaugstākās ēkas apkopes jeb uzturēšanas izmaksas.

Līdz ar to LU turpinās nelietderīgi šķērdēt līdzekļus, izvēloties dārgāko un ilgtermiņā neizdevīgāko piedāvājumu."

Novērtē šo rakstu:

0
0