Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Mēnesi pēc 11. Saeimas sanākšanas divi tās deputāti vēl aizvien nav saņēmuši vajadzīgās kategorijas pielaidi valsts noslēpumam, bez kā viņi nevar pilnvērtīgi darboties parlamenta komisijās, kurās ir ievēlēti. Runa ir par Nacionālās drošības komisijas (NDK) deputātu no Nacionālās apvienības Kārli Krēsliņu un Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Romualdu Ražuku (ZRP). Abiem, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, ir nopietni šķēršļi pielaižu saņemšanai.

Gan Ražuks, gan Krēsliņš trešdien Pietiek apliecināja, ka pirms pāris nedēļām ir iesnieguši nepieciešamos dokumentus un turpina gaidīt atbildi no Satversmes aizsardzības biroja (SAB). Ražukam kā Ārlietu komisijas priekšsēdētājam nepieciešama augstākās kategorijas pielaide valsts noslēpumam, un, to nesaņemot viņš nevarēs pildīt savus pienākumus. Savukārt Krēsliņam, lai piedalītos NDK sēdēs nepieciešama ne tikai augstākās kategorijas pielaide valsts noslēpumam, bet arī pielaide NATO noslēpumiem jeb tā dēvētais „NATO sertifikāts”. Kamēr nav to saņēmis, deputāts nevar apmeklēt šīs slēgtās komisijas sēdes, un tai jādarbojas nepilnā sastāvā.

Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, abiem deputātiem var rasties nopietni šķēršļi nepieciešamo pielaižu saņemšanai. Tādā gadījumā Nacionālās apvienības un Zatlera reformu partijas (ZRP) frakcijām nāksies lemt par citu pārstāvju deleģēšanu darbam abās komisijās.

Pēc informētu avotu stāstītā, Ražukam problēmas var radīt tas, ka viņam savulaik anulēta NATO pielaide. Turklāt tas noticis pēc Briseles, ne Latvijas drošības dienestu iniciatīvas. Saskaņā ar instrukcijām personai, kurai reiz anulēta pielaide, otrreiz mūžā tā vairs netiek izsniegta, Pietiek neoficiāli skaidro ar drošības dienestiem saistīti avoti. Tiesa, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājam obligāti nav nepieciešama NATO pielaide, bet augstākā līmeņa nacionālā pielaide.  SAB pats izvērtē, kāda līmeņa pielaide nepieciešama konkrētā amatā. Ja SAB uzskatīs, ka apstākļi, kādos Ražuks zaudējis NATO pielaidi, liek apšaubīt viņa atbilstību arī augstākā līmeņa nacionālās pielaides saņemšanai, politiķim var nākties pamest Ārlietu komisijas priekšsēdētāja amatu.

Ražuks no 2004. gada rudenī konkurencē ar vairāku citu valstu pārstāvjiem tika izraudzīts amatam NATO. No 2005. gada februāra viņš bija NATO pārstāvis Kaukāzā ar mītnes vietu Tbilisi. NATO pārstāvja vieta Latvijai bija uzticēta līdz 2006. gada septembrim. Ražuks neslēpj, ka bija cerējis - NATO pagarinās viņa līgumu, tomēr tas nav noticis, nepaskaidrojot iemeslus. Viņam neesot ziņu, ka NATO līdz ar līguma nepagarināšanu būtu anulējis pielaidi alianses noslēpumiem. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, NATO vēlējies atbrīvoties no Ražuka pēc tam, kad viņš piefiksēts, tiekoties "ar nepareizajiem puišiem no Austrumiem". Ražuks arī neesot bijis disciplinēts, bijuši gadījumi, kad viņš uz vairākām nedēļām pazudis un nav bijis atrodams.

Savukārt Nacionālās apvienības deputātam Krēsliņam,  pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, savulaik nav piešķirta pielaide NATO noslēpumiem. Pats Krēsliņš pieļauj, ka pagātne padomju armijā pulkveža pakāpē viņu var neizlaist cauri NATO pārbaužu sietam. Krēsliņš gadu gaitā mainījis skaidrojumus, kādēļ 2004. gada janvārī, divus mēnešus pirms brīža, kad Latvija kļuva par NATO dalībvalsti, viņam pēkšņi bija jāpamet Nacionālo bruņoto spēku (NBS) štāba priekšnieka amats. Jau gadu vēlāk – 2005. gadā – arī Nacionālās aizsardzības akadēmijas amats Krēsliņam bija jāpamet. Tobrīd Krēsliņš intervijā Latvijas Avīzei pieļāva, ka viņam kā bijušajam padomju virsniekam un militārajam pasniedzējam liegta pieeja NATO informācijai.

Tagad sarunā ar Pietiek Krēsliņš noliedz, ka SAB viņam toreiz nav izsniedzis NATO sertifikātu darba turpināšanai amatā. No NBS štāba priekšnieka amata darbā uz Nacionālās aizsardzības akadēmiju Krēsliņu valdība pārcēla 2004. gada janvārī, tikai divus mēnešus, pirms Latvija oficiāli kļuva par NATO dalībvalsti. Informēti avoti Pietiek norādījuši, ka pēkšņās rotācijas iemesls bijusi Krēsliņa neatbildība jaunajiem, saistībā ar NATO integrāciju apstiprinātajiem pielaižu izsniegšanas kritērijiem. To, ka gadu vēlāk no Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektora amata Krēsliņam bija jāaiziet nesaņemtās NATO pielaides dēļ, tolaik publiski paziņoja Aizsardzības ministrijas vadība. „Cienot brigādes ģenerāli, mēs izvēlējāmies korektāko ceļu un no rektora amata atcēlām, viņu pensionējot, nevis par atcelšanas iemeslu minot NATO pielaides liegšanu,” 2005. gadā notikumu gaitu presē komentēja toreizējais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs.

Novērtē šo rakstu:

0
0