Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

29.01.2018. ASV prezidenta administrācija nodeva izskatīšanai Kongresam ASV Finanšu ministrijas sagatavoto „Kremļa ziņojumu”. Līdz ar to tika publiskota tā publiskā daļa (ir arī slepenā), un līdz ar to tika publiskots t.s.”Putina saraksts” (jeb „Putina draugu saraksts”), kurš sastāv no 210 Krievijas amatpersonām un biznesmeņiem, pret kuriem plānots ieviest papildu sankcijas. Šī saraksta veidošanas politiskais konteksts un sekas ir pietiekami interesanti, bet no praktiskā viedokļa un reālās politikas sapratnes skatu punkta vēl jo interesantākas ir šī saraksta rašanās aizkulises.

„Putina saraksta” veidošana tika iniciēta ar 25.07.2017 ASV Pārstāvju palātas pieņemto likumprojektu par jaunu sankciju noteikšanu pret Krieviju, Irānu un Ziemeļkoreju (ar 419 balsīm par un 3 pret). Šī likuma ietvaros ASV izpildvarai ir dots uzdevums izpildīt virkni pret attiecīgajām valstīm vērstu uzdevumu. Šī uzdevuma ietvaros ASV Finanšu ministrija sāka izstrādāt „Kremļa ziņojumu” un tā ietvaros „Putina sarakstu”.

Jānorāda, ka ASV Finanšu ministriju visa cita starpā var uzskatīt par vienu no daudzajiem ASV operatīvās darbības subjektiem (kaut kas līdzīgs Latvijas VID ar tās FPP), turklāt, pēc atsevišķu ekspertu vērtējuma, ASV Finanšu ministrija ir viena no informētākajām ASV specstruktūrām. Šī iemesla dēļ „Kremļa ziņojuma” un „Putina saraksta” izveides uzticēšana ASV Finanšu ministrijai ir loģiska.

Tomēr praksē amerikāņu ierēdņi acīmredzot nolēma netērēt pārāk daudz resursu šī uzdevuma izpildei, un „Putina saraksta” izveide tika uzticēta „The Atlantic Council” pētniecības centram. Saraksta sastādīšanai tika izveidota darba grupa no Andersa Oslunda (Anders Ausland), kurš daudzus gadus konsultēja Krievijas valdību, Deniela Frida (Daniell Fried, bijušais ASV Valsts sekretāra vietnieks), kā arī diviem ASV dzīvojošiem krievu emigrantiem, kuriem faktiski arī vajadzēja sastādīt „Putina sarakstu”. Šie emigranti bija Andrejs Ilarionovs (Андрей Илларионов, bijušajais Vladimira Putina padomnieks ekonomikas jautājumos 2000. – 2005.gadā) un publicists Andrejs Piontkovskis (Андрей Пионтковский - attēlā).

Krievu emigranti papildus tam, ka sarakstā iekļāva savus augsti stāvošos personiskos ienaidniekus, kuru dēļ bija spiesti pamest Krieviju, nolēma arī nopelnīt labākajās amerikāņu kapitālistiskā sapņa tradīcijās. Vajadzīgās aprindas tika informētas par saraksta sastādīšanu un to, cik liela izmēra „koferītis” nepieciešams, lai tiktu „izlobēta” konkrētu personu neiekļaušana sarakstā. Un krievu oligarhu „koferīši” devās ASV virzienā pie saraksta sastādītājiem.

Viss būtu bijis labi, ja vien kāds augsti stāvošs ASV ierēdnis, iepazinies ar sastādīto sarakstu, nebūtu to pilnībā izbrāķējis. Tā kā laika veidot jaunu sarakstu vairs nebija, šis ierēdnis prasti iekļāva sarakstā augstākās Krievijas vadības amatpersonas (114 personas) un bagātākos Krievijas uzņēmējus no Forbs saraksta (96 personas). Viss. Tā tapa „Putina saraksts” (pilns saraksts te: https://edition.cnn.com/2018/01/30/politics/full-us-list-of-russian-oligarchs-with-putin-ties-intl/index.html )

Bet „The Atlantic Council” darba grupas vadītājs Anderss Oslunds presei pažēlojās par slikto ierēdni, kurš esot samainījis sarakstus (https://newtimes.ru/news/detail/144270 ).

Novērtē šo rakstu:

0
0