Iesaki rakstu:
Sagaidāms, ka par jauno Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes vadītāju kļūs pašreizējā Lursoft IT valdes priekšsēdētāja Iluta Riekstiņa, savukārt līdzšinējai SPRK vadītājai Valentīnai Andrejevai ar visiem lielajiem parādiem jāmeklē silta vietiņa – iespējams, tāda atradīsies Latvijas gāzē.
Lai arī konkurss uz vakanto augsto SPRK vadītāja amatu vēl nav noslēdzies, Pietiek rīcībā esošās ziņas liecina, ka tieši Riekstiņa ir reālākā ilggadējās regulatora vadītājas Valentīnas Andrējevas pēctece.
Starp Riekstiņas stiprajām pusēm minēta gan viņas pieredze vadošā amatā, gan fakts, ka viņa nav tieši saistīta ar kādu no vadošajām politiskajām partijām.
Tikmēr neoficiāli izskan, ka līdzšinējai SPRK vadītājai jau sagatavota silta vietiņa ar a/s Latvijas gāze (LG) saistītā amatā. LG un Andrējevu saista viņas draudzīgās attiecības ar šī dabas gāzes monopolista vadītāju Adrianu Dāvi.
Kuluāros arī izskan, ka Andrējeva konkursam uz SPRK padomes vadītājas amatu nav pieteikusies, jo nojautusi, ka konkursa komisija viņas kandidatūru neatbalstītu.
Pietiek neizdevās iegūt Andrējevas komentāru par to, ko viņa darīs pēc tam, kad atstās darbu regulatorā, un vai tā ir tiesa, ka viņa varētu iet strādāt uz LG. Uz SMS un telefona zvanu Andrējeva neatbildēja.
Likumdošana SPRK padomes locekļiem gan pēc darba beigām uzliek zināmus ierobežojumus, taču, pēc visa spriežot, tie neliegtu Andrējevai ieņemt otršķirīgus amatus LG vai kādā tās meitas vai saistītajā uzņēmumā.
"Padomes loceklis trīs gadus pēc padomes locekļa pilnvaru termiņa izbeigšanās nevar būt tā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja īpašnieks, akcionārs vai darbinieks, kas ir tiesīgs pieņemt lēmumus un rīkoties ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja mantu vai finanšu līdzekļiem, par kuru viņš ir pieņēmis lēmumu," teikts likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem".
Mediju uzmanību Andrējeva izpelnījās ar savu aizraušanos ar spēļu automātiem. Tieši ar šo ieradumu skaidroti arī viņas lielie parādi, kas raisījuši bažas par viņas kā regulatora vadītājas atbilstību augstajam amatam un spēju būt neatkarīgai.
Skaidrs ir viens: šķiršanās no vēl joprojām labi apmaksātā – pērn vidēji virs 4600 latiem mēnesī – amata Andrējevai var likt strauji meklēt jaunus ienākumus, kam jābūt krietni virs vidējiem, lai viņa varētu sekmīgi tikt galā ar savu iespaidīgo parādu nomaksu.
Andrējevas parādsaistības 2009.gada sākumā bija sasniegušas 156,8 tūkstošus latu un 73 tūkstošus eiro, liekot medijos reizē ar informāciju par Andrējevas aizraušanos ar azartspēlēm izskanēt pieņēmumam par viņas nonākšanu varbūtējā atkarībā no aizdevējiem, kuri, pēc visa spriežot, varētu arī nebūt kredītiestādes.
Pērn viņas parādsaistības saruka, taču tikai nedaudz – līdz 147,6 tūkstošiem latu un 67,1 tūkstotim eiro, kamēr ierēdnes gada ienākumi bija aptuveni 66 tūkstoši latu.
Taču vismaz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šajā situācijā neko sliktu pērn nebija konstatējis. „Netika konstatēti fakti, kas liecinātu, ka SPRK padomes priekšsēdētāja V. Andrējeva, saņemot aizdevumus, ir veikusi ar valsts amatpersonas amata pienākumiem saistītas darbības, pārkāpjot likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” valsts amatpersonām noteiktos ierobežojumus un aizliegumus,” bija teikts KNAB vadītāja Normunda Vilnīša vēstulē par pārbaudes pabeigšanu Andrējevas lietā.
Tiesa, daļa informācijas saistībā ar valsts galvenās regulētājas finanšu darījumiem KNAB pēc piekritības nosūtīja Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Šādi KNAB rīkojies, ņemot vērā, ka tieši VID ir jāpārbauda amatpersonu deklarācijās „sniegtā informācija, ziņu patiesums un ienākumu avotu likumība”.