Iesaki rakstu:
Reiderisms ir neētiska un reizēm arī pretlikumīga uzņēmuma pārņemšana. Visiekārojamākie parasti ir tādi uzņēmumi, kam pieder kas vērtīgs, piemēram, zeme, ēkas, kontos stāv nauda. Diskusijas publiskajā telpā parādījās pēc atgadījumiem ar uzņēmumiem Sāga, Latvijas Projektēšanas savienība un DK Daugava. Visos gadījumos uzņēmumu īpašnieki publiskajā telpā izteica versiju par reideru darbību.
Līdzīgus stāstus esmu dzirdējis par privātpersonām, kas ņēmušas aizņēmumu bankās, - kad banka apzināti rada apstākļus, lai piespiestu kredīta ņēmēju priekšlaicīgi atmaksāt aizdevumu.
Piemēram, Aleksejs 2006. gadā ieķīlāja bankā divus īpašumus un bez problēmām maksāja ikmēneša maksājumus, ik mēnesi iemaksājot kontā konstantu naudas summu abu kredītu dzēšanai. Trīs gadus bankas kontā iemaksātā nauda tika novirzīta abu kredītu dzēšanai, līdz kādu dienu banka izdomāja, ka kontā iemaksātās naudas novirzīšanai kredīta dzēšanai ir vajadzīgs speciāls rīkojums, par to nepaziņojot Aleksejam. Interesanti, ka nauda tika novirzīta viena kredīta dzēšanai, bet otra kredīta dzēšanai iemaksātā nauda uzkrājās kontā.
Trīs mēnešus banka noskatījās, kā kontā uzkrājas nauda, un tad nosūtīja Aleksejam vēstuli, ka līgums ir lauzts, un pieprasīja nekavējoties atmaksāt visu kredīta summu.
Aleksejs aizgāja uz banku, lai noskaidrotu kas noticis ar viņa iemaksāto naudu, un viņam laipni tika paskaidrots, ka ir nomainījies kredītu apkalpojošais menedžeris un tāpēc ir radusies tāda situācija, ka kontā iemaksātā nauda nav novirzīta dzīvokļa kredīta dzēšanai.
Aleksejs cerēja, ka ar to situācija ir atrisinājusies, tomēr banka savu „kļūdu” labot nevēlējās un pieprasīja, lai Aleksejs uz 20 gadiem ņemto kredītu atmaksā divu gadu laikā. Bankas rīcībā jau bija tiesas lēmums par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, un Alekseja īpašums (dzīvoklis Rīgas centrā) tika pārdots izsolē par 25% no sākotnējās vērtības.
Līdzīgā situācijā bija nokļuvusi arī Silvija, kurai paveicās savlaicīgi atklāt un novērst bankas ļaunprātību. Arī Silvija bez problēmām maksāja kredītu par dzīvokli Rīgas centrā un pēc pāris gadus godprātīgi veiktiem maksājumiem pamanīja, ka kontā iemaksātā nauda paliek kontā un netiek novirzīta kredīta dzēšanai.
Silvija savu dzīvokli bija ieķīlājusi citā bankā, bet īpašuma pārņemšanas scenārijs bija līdzīgs. Šādu piemēru ir daudz, kas liek domāt, ka bankas patiesībā deva aizdevumus tikai spekulācijai ar nekustamajiem īpašumiem ar mērķi uzpūst nekustamo īpašumu cenas.
Es noteikti neesmu vienīgais, kas ir pamanījis banku īstenotās īpašumu atņemšanas shēmas, bet man nav īsti skaidrs ar ko nodarbojas banku uzraugi, kas šīs darbības nav pamanījuši un novērsuši.