Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

29.novembrī atkal notika otra lielākā valsts politiskā kuģa pašūpināšana, izvēloties otro Rīgas vicemēru – Druvi Kleinu.

Lielākie ziņu portāli štampveidīgi atreferē, ka domes sēdē neesot izticis bez asumiem  - “vicemēru domnieki iztaujāja vairāk nekā trīs stundas, gan uzdodot jautājumus par viņa plāniem amatā, gan nereti veltot personīgus apvainojumus, saucot viņu par nodevēju. Domnieku vidū debates nereti izvērtās arī augstos toņos”.

Paskatījos domes sēdes tiešraidi un secinu, ka Kleina kungs vēl nav apguvis profesionāla politiķa dotības – “nelēkt uz ecēšām” par katru skarbāku jautājumu, “peldēt” neērtos jautājumos tik ilgi, kamēr jautātājam pašam apnīk gaidīt atbildi utt. Tas varbūt ir labi, varbūt ne. Tā teikt, neapslīpēts dimants, kas vēl nav kļuvis par briljantu. Taču tas varētu attaisnot minētos “augstos toņus” sēdes debašu laikā.

Bet, lūk, arī apzīmējums “nodevējs” pavīd. Un tas jau diezgan personīgi. Vismaz tajā sēdes daļā, ko skatīju, tas izskanēja vismaz padsmit reižu.

Nezinu īsti, kādas bezkompromisa vērtības Kleina kungs ir nodevis un kam nodevis, bet tā filosofiski pārdomāju, kā manā prātiņā tas sakārtots. Nodevības augstākā pakāpe ir valsts nodevība (piem., citai valstij). Tā ir tāda "tehniskā nodevība", par ko šur tur tehniski pieliek pie sienas, citur - iespundē uz mūžu.

Otra nodevība - nodot savus tuvākos vai tos, kas tev ir darījuši labu un tev uzticējušies. To vienkārši varētu dēvēt kā milzīgu cūcību. Bet politikā? Rīgas administratīvajā teritorijā neviens nav atcēlis veco labo principu, ka demokrātija ir kompromisu māksla.

Paskatīsimies vēsturiski - Latvijas ceļš iznīka? Iznīka. Tautas partija iznīka? T.s. “Zatlera partija” arī iznīka. Ir arī citi, vecāki piemēri – visādi čeveri utt. Kaut kā nav manīts, ka kāds no šo veidojumu censoņiem būtu publiski pašsadedzinājies vai kā citādi šaustījis sevi par “partijas līnijas” izgāšanu.

Nē taču – vieni  pielipinās un bez kompromisa piekrīt kādas citas “partijas līnijai”, manīgākie kampēji aiziet savos biznesos. Un laikam tikai Ziemeļkorejā šāda “kompromisu māksla” kategoriski netiek atbalstīta.

Rezumējot – ir arī teiciens “proties kaunu”. Neticu, ka domes sēdes debatēs deputāts, kurš regulāri kā automāts raidīja Kleina virzienā “atzīsties, ka esi nodevējs”, ir pie dzimšanas bijis ar JKP zīmodziņu uz pieres un partijas programmu, piesietu pie nabassaites.

Iespējams, ka viņš ir bijušais pionieris, komjaunietis, no sākuma dikti simpatizējis Tautas partijai vai kādam citam spēkam, vēlāk tos ienīdis utt. Jo iespējams, ka pēc gadiem, kad tāda JKP būs izjukusi pa vīlēm, abi oponenti, kaut kur Vecrīgā nejauši satikušies, sitīs viens otram uz pleca un viens no viņiem teiks – nu čomiņ, ko dari? Es tagad tajā xxx partijā iestājos – baigi labās perspektīvas šie sola, negribi nākt kompānijā?

Un virs viņiem lidināsies vecā labā Vinstona gars, zelējot cigāru, kurš bija aptuveni kaut ko tādu izfunktierējis, ka demokrātija ir diezgan stulbs valsts pārvaldes instruments, bet, diemžēl nekas labāks pagaidām nav izgudrots.

Novērtē šo rakstu:

42
16