Iesaki rakstu:

Pašreizējā Reformu partijas Rīgas mēra amata kandidāte Inga Antāne nav laikus izpildījusi normatīvo aktu prasības attiecībā uz amatu ierobežojumiem, - tā liek domāt Pietiek rīcībā esošie dokumenti.

Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 8. pants noteic, ka personai, kas pēc stāšanās valsts amatpersonas amatā vienlaikus ieņem amatu, kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu ir aizliegta, septiņu dienu laikā ir pienākums iesniegt institūcijai, kurā tā ieņem amatu, kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu ir aizliegta, iesniegumu, lūdzot to atbrīvot no attiecīgā amata.

Šai institūcijai saskaņā ar likumu ir pienākums mēneša laikā pieņemt lēmumu par personas atbrīvošanu no amata. Savukārt, ja amatpersona nav saņēmusi šo attiecīgās institūcijas lēmumu, amatpersonai ir pienākums pārtraukt attiecīgā amata pienākumu pildīšanu.

Kā rāda Reformu partijas Rīgas mēra kandidātes Antānes valsts amatpersonas deklarāciju, viņa - tobrīd zvērināta advokāte - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža padomnieces amatā stājās 2011. gada 9. novembrī.

Taču viņas zvērināta advokāta darbība tika apturēta nevis 2011. gada decembra vidū, bet gan tikai 2012. gada 21. februārī - nedēļu pēc tam, kad viņa bija iecelta arī Rīgas brīvostas valdes locekles amatā.

"Nejaušais nokavējums" par vairāk nekā diviem mēnešiem ir būtisks, ja ņem vērā, ka, kā zināms, Antāne jau vairākus gadus bija strādājusi zvērinātu advokātu birojā Triniti, kas pārstāvēja Vācijas uzņēmuma Josef Möbius Bau-Aktiengesellschaft intereses strīdā ar Rīgas brīvostas pārvaldi, apstrīdot Rīgas brīvostas rīkotā daudzu miljonu iepirkuma konkursa rezultātus par infrastruktūras attīstību Rīgas brīvostā, Krievu salā.

Turklāt, lai gan likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 11.pants nosaka, ka valsts amatpersonai, pildot amatpersonas pienākumus, ir aizliegts veikt darbības, kurās tā, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti, Antāne arī pēcāk ir tieši iesaistījusies Krievu salas jautājuma risināšanā (skat. elektroniskā pasta vēstuli).

Pēc visa spriežot, nopietnākās problēmas, šim "nejaušajam kavējumam" un "interešu turpinājumam" nākot gaismā, Antānei var draudēt nevis no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja puses, kas šādā situācijā var uzlikt tikai nenozīmīgu naudas sodu vai izteikt brīdinājumu, bet gan saistībā ar Advokatūras likuma pildīšanu.

Lieta tā, ka atšķirībā no citām profesijām zvērinātu advokātu atrašanos valsts un pašvaldības, kā arī to kapitālsabiedrību dienestā kategoriski aizliedz Advokatūras likuma 15., 16. un 86.pants aizliedz. Šis likums arī noteic, ka no zvērinātu advokātu skaita izslēdz tādas personas, kuras ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādes, atvasinātas publiskas personas, citas valsts iestādes vai valsts (pašvaldības) kapitālsabiedrības dienestā.

Tiesa, likuma 16.1. pants noteic, ka "Latvijas Zvērinātu advokātu padome var apturēt zvērināta advokāta darbību uz laiku, kamēr viņš ir tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestādes, atvasinātas publiskas personas, citas valsts iestādes vai valsts (pašvaldības) kapitālsabiedrības dienestā, vai uz mācību vai ilgstošas slimības laiku, kā arī pēc advokāta pamatota lūguma citos gadījumos".

Taču no brīža, kad Antāne kļuva par ministra padomnieci, līdz brīdim, kad viņa apturēja darbību advokatūrā, pagāja ievērojams laiks - trīsarpus mēneši. Turklāt, kā Pietiek jau informējis iepriekš, lai arī publiski Antāne norādīja, ka kā bijusī advokātu biroja Triniti pārstāve sevi atstatīs no Rīgas brīvostas valdes lēmumiem, kas saistīti ar Möbius interesēm nepilnus 100 miljonus latu vērtajā Krievu salas projektā, viņa tā tomēr nav rīkojusies.

Tā, piemēram, pagājušā gada 12.aprīlī notikušajā Rīgas brīvostas valdes sēdē, kurā tika lemts par Krievu salas projekta īstenošanu, Antāne no balsojuma neatturējās. Rīgas brīvostas valdei izskatot jautājumu par Krievu salas projekta īstenošanu, Antāne ne vien iesaistījās diskusijās, bet arī balsoja sava bijušā klienta interesēs.

12.aprīlī ostas valdei bija nācies pieņemt lēmumu par deleģējumu slēgt līgumu ar Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) atzīto Krievu salas būvniecības konkursa uzvarētāju, vietējo būvnieku apvienību BMGS-S. Antāne šajā balsojumā nevis atturējās, bet gan balsoja pret.

Jau pirms tam, Antānei kļūstot par Rīgas brīvostas valdes locekli, mediji vērsa uzmanību uz viņas interešu konfliktu šajā amatā, jo iepriekš viņa strādāja advokātu birojā Triniti, kas pārstāvēja Möbius intereses brīvostas pārvaldes rīkotajā iepirkumu konkursā par infrastruktūras attīstību Krievu salā. Antāne interešu konfliktu noliedza, norādot, ka ar šo lietu nodarbojies viņas kolēģis un birojā katra atbildība esot strikti nodalīta.

Krievu salas projekts paredz Rīgas brīvotas kravu termināļu pārcelšanu uz līdz šim neizmantotu teritoriju Krievu salas ziemeļu daļā. Tādējādi no pilsētas centra un Daugavas labā krasta uz Krievu salu tiktu pārcelta daļa ostas aktivitāšu, līdzsvarojot pārvadājumus abos Daugavas krastos un samazinot kravas kuģu kustību Rīgas centra tuvumā. Iecerēts, ka osta darbību Krievu salā sāks 2014.gadā.

Rīgas brīvostas valdes locekļa atalgojums mēnesī ir vidēji 2500 latu.