Iesaki rakstu:

Šā gada aprīlī galvaspilsētas pašvaldības SIA “Rīgas Meži” darbinieki masu medijiem un atbildīgajām institūcijām nosūtīja neparakstītu vēstuli, jo baidījās zaudēt darbu, un šajā vēstulē pauda neizpratni un sašutumu par to, ka pēc pēkšņas uzņēmuma valdes atcelšanas ieceltā pagaidu valde – valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Anita Skudra un pagaidu valdes locekle Līvija Stukovenko – pret darbiniekiem izvērš cilvēka cieņu aizskarošas darbības ar mērķi atbrīvoties no šiem darbiniekiem, lai amatos ieliktu sev pietuvinātas un lojālas personas.

Tagad “Rīgas Mežu” bijušie darbinieki vērsušies pie Tiesībsarga un Valsts darba inspekcijā, jo pēdējo mēnešu laikā darba attiecības uzņēmumā ir nācies izbeigt 38 darbiniekiem. Tas ir vēl pirms reorganizācijas, kuru šobrīd uzsākusi pagaidu valde. Ar 25 cilvēkiem tika slēgta “savstarpēja vienošanās”, 12 aizgājuši pēc paša vēlēšanās, un viens tika atlaists par “uzticības zaudēšanu”. Tas noticis uzņēmuma vadības bosinga rezultātā.

Ņemot vērā to, ka vairumā gadījumu formālais darba attiecību izbeigšanas iemesls bija “savstarpēja vienošanās” un “atlūgums pēc paša vēlēšanās”, juridiski šis jautājums ir sakārtots, un valdes locekles “var mazgāt rokas nevainībā”, tomēr tā tas nav. Darbinieki psiholoģiska terora dēļ tika piespiesti parakstīt vienošanos, jo saņēma draudus, ka pretējā gadījumā tiks atlaisti tik un tā.

Protams, darbinieku interesēs bija saņemt kompensāciju par nostrādātajiem gadiem, jo nav zināms, cik ilgi nāksies izmantot bezdarbnieku statusu un cik ātri varēs atrast jaunu darbu. Tāpat nevienam nav tādu līdzekļu, lai tiesātos un ilgstoši nestrādātu. Vienošanās tika izmantota kā instruments, jo iemesla atlaišanai nebija. Neviens no šiem cilvēkiem nebija plānojis mainīt darbu un vēlējās turpināt strādāt, jo uzņēmumu bija kopīgi veidojuši un attīstījuši no aģentūras “Rīgas Mežu aģentūra”, kur strādāja 100 darbinieki, līdz daudznozaru uzņēmumam ar vairāk nekā 400 darbiniekiem, kas gadā nodokļos maksā ~4 miljonus eiro. Līdz šim SIA “Rīgas Meži” kadru mainība bija minimāla, kas nozīmē, ka darba vide bija sakārtota un uzņēmumā valdīja pozitīvs un uz darba uzdevumu realizēšanu vērsts mikroklimats.

Slēdzot “savstarpējo vienošanos”, pēc aizgājušo darbinieku aprēķiniem, kompensācijās ir izmaksāti aptuveni 100 000 eiro. Tas nozīmē, ka, lai realizētu pagaidu valdes iegribu nomainīt darbiniekus, nelietderīgi ir iztērēti rīdzinieku līdzekļi. Ar to šie tēriņi nebeidzas, jo ikviena jauna darbinieka iekļaušanās uzņēmumā arī ir saistīta ar izdevumiem. Uzmanības vērti ir fakti, ka jaunpieņemtajiem darbiniekiem tiek noteikts ievērojami lielāks atalgojums nekā tiem, kuri nostrādājuši desmit un vairāk gadus.

Bijušie “Rīgas Mežu” darbinieki uzskata, ka ir diskriminēti pēc pazīmes “strādājis pie iepriekšējās varas”. Valdes locekles to nav kautrējušās deklarēt, tāpat uzliekot nepamatotus zīmogus “izšķērdētāji”, “izsaimniekotāji”, “afēristi”, “fiktīvi nodarbinātie” u.c..

Bijušie darbinieki stāsta, ka psiholoģiskā terora izpausmes, kas pret viņiem tika vērstas, bija šādas: steidzamu un bezjēdzīgu uzdevumu došana nereālos izpildes termiņos; nepamatoti aizvainojumi un izteikumi par neprofesionālismu, subjektīvi aizrādījumi, ka netiek strādāts ar mūsdienīgām metodēm u.tml.; ignorēšana, piemēram, regulāra uzdevumu došana darbiniekiem, apejot struktūrvienības vadītāju; ziņojumi pēc darba laika un nakts stundās; noraidoša un naidīga attieksme; vārdiska pazemošana, aizvainošana un aizskaršana; tika radīti apstākļi, lai nevarētu normāli strādāt, jo pretēji tam, lai pildītu savus darba pienākumus, visai bieži bija jāveic nesaprotamas un neloģiskas darbības.

Tie ir tikai nedaudzi piemēri valdes realizētajam psiholoģiskajam teroram, lai darbiniekus novestu līdz situācijai, kad viņi piekrīt parakstīt savstarpējo vienošanos par aiziešanu vai iesniedz atlūgumu. Personāldaļas vadītāja Marita Krūmiņa valdes loceklēm izteica savu apņēmību labprātīgi neparakstīt vienošanos, un viņa tika atlaista par “uzticības zaudēšanu”.

 SIA “Rīgas Meži” valdi pašlaik veido gadījuma cilvēki, kuriem nav priekšstata, ko nozīmē meža nozare, tāpat šīs personas nepārzina un neorientējas nevienā no uzņēmuma darbības jomām. Taču tas viņām nebija šķērslis, lai atlaistu struktūrvienību vadītājus, kuri bija savas jomas profesionāļi ar ilggadīgu un unikālu pieredzi.

Laiks, ko Anita Skudra un Līvija Stukovenko ir nostrādājušas uzņēmumā, apliecina, ka viņām nepiemīt līdera spējas un prasmes vadīt cilvēkus. Sev vēlamu rezultātu viņas spēj panākt, nelietīgi izmantojot iegūto varu – atlaižot darbiniekus un tādā veidā iebiedējot strādājošos. Abas valdes locekles šos amatus ieņem bez piedalīšanās konkursā. Līvija Stukovenko savu amatu saņēma kā balvu, iesniedzot domes vadībai “trauksmes cēlāja ziņojumu”.

 Diemžēl Rīgas domes vadība sešu mēnešu laikā nav pieņēmusi darbā trešo valdes locekli, kurš, iespējams, varētu būt faktors, lai mazinātu šāda veida izrēķināšanos ar ilggadīgiem uzņēmuma darbiniekiem. Scenārijs visos gadījumos bijis visai līdzīgs – bosings vairāku mēnešu garumā, tad uzaicinājums uz sarunu, kur tika izteikti cilvēka godu un cieņu aizskaroši apgalvojumi, kuriem sekoja piedāvājums parakstīt jau iepriekš sagatavotu vienošanos.

Bijušie “Rīgas Mežu” darbinieki uzskata, ka šādām darbībām ir bijusi graujoša ietekme uz viņu darba pienākumu izpildi, veselību un personību. Šāds psiholoģiskais terors ir bijusi sistēma vairāku mēnešu garumā, kad darbinieki turēti bezpalīdzības un neaizsargātības stāvoklī, jo valde savu likumīgo varu izmantojusi ar nolūku pazemot un aizskart. Vēl joprojām daļa darbinieku tiek turēti neziņā par iespējām turpināt darbu un līdz ar to savu finansiālo situāciju nākotnē. Neziņa, bailes par nākotni, nogurums – šāds psiholoģiskais terors vienmēr beidzas tikai un vienīgi ar aiziešanu no darba.

Valsts un pašvaldības uzņēmumiem vajadzētu būt labas pārvaldības piemēram, bet “Rīgas Mežos” notiek pretējais. Pašvaldības uzņēmumā strādājošajiem darbiniekiem jārēķinās ar to, ka, mainoties varai, viņi zaudēs darbu un būs jārisina jautājumi – kā nodrošināt iztikas līdzekļus ģimenēm, kā nomaksāt kredītsaistības u.tml.

Šobrīd bez vadības ir izglītības projekts “Zaļā klase”, darbu kokzāģētāvā “Norupe” ir atstājuši vadošie darbinieki, un to būs ļoti viegli pārdot, kas, iespējams, ir viens no galvenajiem mērķiem.

Rīgas mēra Mārtiņa Staķa vārdi, ko viņš martā sacīja “Rīgas Mežu” darbiniekiem, ir bijusi tikai tukša skaņa: “Es varu apliecināt, ka šajos sešos mēnešos nenotiks neviens straujš pagrieziens. (...) Šīs ir izmaiņas uzņēmuma vadībā, bet šīs nekādā ziņā nav izmaiņas šajā SIA, kas varētu ietekmēt jūsu ikdienas darbus. To sagaidu arī no pagaidu valdes, nodrošināt darbu tādā līmenī, kā tas ir nodrošināts līdz šim. Vēlreiz saku, ka tas ir bijis ļoti augsts līmenis. Par ko es katram no jums saku lielu paldies. “

Pirms diviem mēnešiem pagaidu valde, uzaicinot uz sarunu trīs uzņēmuma darbiniekus - tikai trīs no 400, kurus kolektīvs bija deleģējis parakstīt “kolektīvo līgumu”, bet citu pilnvaru viņiem nebija, - informēja, ka augustā notiks uzņēmuma reorganizācija. Tā ir sākusies, un to īsteno pagaidu valde, tādēļ sekosim notikumiem. Interesanti, kas notiks, kad tiks iecelta īstā valde! Gaidīsim, kādas pārmaiņas “Rīgas Mežos” ieviesīs tikko kā ieceltā padome.