Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Milzīga hipotekārā kredīta spiestajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam nemaz nav jāgaida iespējamā algas tālākā samazināšana līdz Latvenergo vadītāja līmenim. Jau pašlaik viņš ir nonācis ietekmējamā stāvoklī: dzīvojot pāri saviem līdzekļiem un palicis bez vērā ņemamiem uzkrājumiem, centrālās bankas vadītājs spiests ne tikai maksāt aptuveni 3100 latu mēnesī par saviem milzīgajiem Jūrmalas apartamentiem, bet arī uzturēt vēl kopumā piecus nekustamos īpašumus.

Kā rāda Pietiek rīcībā esošā informācija, divi no pārējiem Rimšēviča nekustamajiem īpašumiem ik mēnesi „ēst” īpaši neprasa – tie ir pieci zemes gabali Jūrkalnes pagastā 18,4 hektāru kopplatībā un pusotru tūkstoti kvadrātmetru liels zemesgabals Berģos, Griezes ielā.

Taču citāda ir situācija ar pārējiem Latvijas Bankas prezidenta īpašumiem. Uz viņa vārda reģistrēti divi vērā ņemami nekustamie īpašumi Langstiņos – saskaņā ar zemesgrāmatu informāciju uz 1879 kvadrātmetriem Rīgas ielā slejas dzīvojamā ēkā un trīs palīgceltnes, savukārt uz 7924 kvadrātmetriem Dainu ielā – dzīvojamā ēka un viena palīgceltne.

Tāpat Rimšēvičam pieder arī 7,86 hektāri zemes Jūrkalnes pagastā, uz kuriem uzcelta dzīvojamā māja un četras palīgceltnes. Kā rāda Pietiek aprēķini, visu šo īpašumu ikmēneša uzturēšana prasa vismaz 1000 latu mēnesī, turklāt neviens no tiem oficiāli nav izīrēts un nedod īpašniekam cita veida ienākumus, - Rimšēviča amatpersonas deklarācijā šādi ienākumi nav norādīti.

Tātad kopumā, pat nerēķinot apģērba, pārtikas un izklaides izdevumus, Rimšēvičam tikai īpašumu uzturēšanai un kredītu nomaksāšanai mēnesī nepieciešami vismaz 4100 latu „uz rokas”.

Lai gan aģentūrai LETA Rimšēvičs pirmdien bija apgalvojis, ka viņa atalgojums esot „aptuveni 6000 latu mēnesī”, Latvijas Bankas dati rāda, ka oktobrī Rimšēviča mēnešalga „uz rokas” bijusi 4614 lati, septembrī – 4565 lati, bet augustā – 3526 lati. Tas nozīmē, ka septembrī un oktobrī Rimšēvičam pēc īpašumu uzturēšanas izdevumiem un kredīta nomaksas pāri palikuši aptuveni 450-500 latu, bet augustā aptuveni 600 latu pietrūcis.

To, ka Latvijas Bankas prezidents pašlaik ir nonācis ļoti smagā finansiālā situācijā, netieši apliecina arī fakts, ka gan viņš, gan Latvijas Bankas preses dienests šīs nedēļas sākumā nesniedza ne apstiprinošu, ne noliedzošu atbildi uz jautājumu, vai Rimšēvičs šā gada laikā ir vērsies pie Latvijas Hipotēku un zemes bankas ar lūgumu pārskatīt viņam izsniegtā hipotekārā kredīta atmaksas nosacījumus un, ja jā, tad kāda atbilde no bankas saņemta

Savukārt Hipotēku banka, kurai Rimšēvičs saskaņā ar viņa amatpersonas deklarācijā sniegtajiem datiem mēnesī kredīta procentos un pamatsummas maksājumā maksā gandrīz 3100 latu un kurai viņš šā gada sākumā saistībā ar dzīvokļa pirkumu bija parādā aptuveni 577 tūkstošus eiro, konkrēti Rimšēviča situāciju atbilstoši Kredītiestāžu likuma normām komentēt nevarēja. Tāpat netika sniegta atbilde uz jautājumu, vai Rimšēvičs ir vērsies bankā ar lūgumu pēc kāda veida „kredīta brīvdienām”.

Tomēr banka norādīja, ka gan pirms, gan pēc aizdevuma izsniegšanas pastāvīgi tā pārbauda un dokumentē kredīta ņēmēja spēju pildīt līgumā noteiktās saistības. Banka esot izstrādājusi un saviem aizņēmējiem piedāvājot vairākus risinājumus, lai atvieglotu mājsaimniecības budžetu, veicot aizdevuma atmaksu bankai, un individuāli izskata un piemēro atbilstošākās izmaiņas aizdevuma līguma nosacījumos.

„Banka nevar pieprasīt papildu nodrošinājumu no aizņēmēja, kurš atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma definīcijai ir patērētājs, ja viņš nav pieļāvis būtiskus līguma pārkāpumus, t.i. 1) kredīta atmaksas vai procentu samaksas maksājumu kavēšana ir bijusi ilgāk kā par 60 dienām vai biežāk kā trīs reizes gada laikā, katru reizi ilgāk par 30 dienām; vai 2) kredīts nav izmantots kredīta līgumā paredzētajam mērķim,” norādīja bankas pārstāve.

Novērtē šo rakstu:

0
0