Iesaki rakstu:

Drīz pēc gadu mijas valdībā plānots nomainīt Latvijas-Krievijas starpvaldību komisijas priekšsēdētāju Edgaru Rinkēviču, un, lai gan publiski tas tiks skaidrots ar tehniskiem iemesliem, Pietiek zināms, ka tam pamatā ir centieni nepieļaut starpvalstu dialoga apstāšanos un vēl lielāku kaitējumu valsts ekonomiskajām interesēm. 

Pēdējā starpvaldību komisiju tikšanās vadītāju līmenī notika Maskavā pirms vairāk nekā gada - 2013. gada novembrī. Tādēļ nesarunāšanos, kas kaitējot Latvijas tranzītbiznesam, nolemts pārtraukt, par starpvaldību komisijas vadītāju no Latvijas puses ieceļot satiksmes ministru Anriju Matīsu.

Mēģinājums ko izkustināt bija jau novembrī, kad valdība par Rinkēviča vietnieku komisijas vadībā valdība 25. novembrī iecēla Satiksmes ministrijas valsts sekretāru Kasparu Ozoliņu. Tajā pašā valdības sēdē bija iecere Rinkēviča nomaiņu iniciēt vienlaikus ar Matīsa iecelšanu par vadītāju no Latvijas puses starpvaldību komisijā ar Baltkrieviju, tomēr par to nespēja panākt politisku vienošanos. Amatu neesot vēlējies pamest pats Rinkēvičs.

Politiska izšķiršanās par ārlietu ministra nomaiņu starpvaldību komisijas ar Krieviju vadībā pieņemta Vienotības spicē pēc tam, kad saņemti signāli no Maskavas, ka tā neatsāks dialogu, ja galda otrā pusē sēdēs Rinkēvičs, un varētu nomainīt komisijas līdzpriekšsēdētāju no savas puses, satiksmes ministru Maksimu Sokolovu aizstājot ar kādu otrā līmeņa amatpersonu.

"Kopš Rinkēvičs pirms vēlēšanām sāka pozicionēties kā nacionālradikālis, ir skaidrs, ka krievi no savas puses starpvaldību komisijā ieliks kādu Ārlietu ministrijas departamenta direktoru un nekas nenotiks," gaidāmo izmaiņu fonu Pietiek neoficiāli skaidroja kāds avots valdībā.

Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, problēmas risināšanā vismaz netieši iesaistījies arī Valsts prezidents, caur savu kancelejas vadītāju Aleksandru Bimbiruli darot zināmus neformālus signālus, kas saņemti no vairākām valstīm, kuras kopā ar uzņēmēju delegāciju apmeklējis Andris Bērziņš, ka vairāku investīciju projektu virzība tiek iesaldēta, kamēr Latvijas pusi pārstāvēs ārlietu ministrs Rinkēvičs.

Rinkēvičs, kurš pirms Saeimas vēlēšanām izvēlējās pozicionēties ar asu retoriku pret Krieviju un liedza iebraukšanu Latvijā vairākām Kremļa "galma" popzvaigznēm, par starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāju no Latvijas puses tika apstiprināts 2012. gada 31. janvārī. Lēmumprojektu uz valdību toreiz virzīja Ārlietu ministrija, un, lai gan abu valstu attiecības tobrīd vēl nebija tik saspringtas, jau toreiz valdības kuluāros bija diskusijas, vai šāda ārlietu ministra ambīcija ir lietderīga, jo komisijas līdzpriekšsēdētājs no Krievijas puses bija šīs valsts satiksmes ministrs. Latvijas satiksmes ministrs tolaik bija bezpartejiskais Aivis Ronis, kurš bija tendēts uz dialogu ar Krieviju un Centrālāzijas valstīm.

Kopš Rinkēvičs novembrī sociālajā tīklā Twitter paziņoja par savu homoseksualitāti, angļu valodā ierakstot, ka ir "lepns būt gejs", viņa ietekme partijā Vienotība un Latvijas politikā kopumā ir mazinājusies. Nevēloties publisku diskusiju par seksuālajām minoritātēm un šķelšanos partijā, Rinkēvičs decembra sākumā notikušajā Vienotības kongresā netika virzīts uz partijas valdi.