Iesaki rakstu:

Tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs pirmdien nevēlējās atbildēt ne uz vienu no uzdotajiem jautājumiem saistībā ar faktiem par, spriežot pēc atklātībā nākušas sarakstes, viņa Londonā apmeklēto mediju treniņu un tā apmaksāšanu, ko šodien publicē Pietiek. Tikmēr Kaspars Rolšteins, kurš saskaņā ar Pietiek publicēto elektroniskā pasta saraksti un mediju treniņa rezultātu izvērtējumu arī tajā piedalījies, nu pēkšņi pilnībā zaudējis atmiņu. Publicējam pilnu sarunas atšifrējumu ar Rolšteinu.

- Vai tas ir tiesa, ka jūs 2007. gadā no 10. līdz 12. decembrim kopā ar Liepnieka kungu un Štokenberga kungu apmeklējāt mediju treniņu Londonā, kompānijā Bell-Pottinger?

- Mmm, to es neatceros tik precīzi, vai tajos datumos vai ko. To es nevaru apgalvot.

- Bet bijāt tur visi kopā…

- Nē, nu, mēs esam ar Liepnieka kungu daudzas reizes bijuši Londonā. Es nezinu, par kuru reizi jūs runājat.

- Es runāju par to reizi, kad kopā ar Štokenberga kungu bijāt uz mediju treniņu.

- Nezinu neko par mediju treniņiem, diemžēl nevaram jums tur neko īpaši komentēt. Vai bijām vai nebijām. Man tas būtu…

- Bijāt vai nebijāt – tas taču tāds vienkāršs jautājums… Vai tad tiešām neatceraties?

Es neatceros tiešām, kur es esmu bijis ar Štokenberga kungu un kurā gadā, un uz kuriem mediju treniņiem, vai Londonā vai kur.

- Jūs tik bieži braucat uz dažādiem mediju treniņiem?

- Jā, jā, tajā laikā, kad biju PR un reklāmas biznesā, diezgan bieži viss kaut kas tāds ir bijis.

- Un ar Štokenberga kungu arī bieži braukājat apkārt?

- Nu, ar Štokenberga kungu ne tik bieži. Es viņu tik labi nepazīstu. Nav man tādas īpaši draudzīgas attiecības, bet nu esam šur tur bijuši.

- Bet uz Bell-Pottinger jūs esat braucis ar vairākiem mediju trenējamiem?

- Nē, nu, es nezinu. Manuprāt, Bell-Pottingeram nekad mediju treniņi nav notikuši. Bet nu to es atkal, tik precīzi, ak dievs, nu, viskautko var aizmirst, bet es teiktu, ka es neatceros, vienkārši neatceros.

- Savādi, tas tikai pirms četriem gadiem…

- Nu jā, bet ziniet, daudz kas ir bijis pa to laiku.

- Tā jums tāda ikdiena - aizbraukt uz Bell-Pottinger?

- Tikpat labi tai laikā mēs sastrādājāmies tur ar dažādiem ārzemju partneriem un dažiem no viņiem pārdevām reklāmas arī. Ar Bell Potingeru arī bija kaut kāds mēģinājums sadarboties. Līdz ar to man putra galvā par to, kas ir bijis, kas nav bijis. Bet tās nebija tikai biznesa attiecības.

- Un kādas vēl bija?

- Nu, kādas, bija vēlme sadarboties kaut kā ciešāk, attīstīt PR biznesu Latvijā. Tādā ziņā.

- Jūs teicāt - ne tikai biznesa, tādēļ es jautāju – kādas vēl.

- Nu, kādas var būt attiecības. Es pazīstu cilvēkus no Bell Pottinger.

- Nu, un par to, ka jūs kopā ar Štokenberga kungu tur braucāt…

- To es tik precīzi nevaru pateikt. Katrā ziņā, es nezinu, manuprāt, vai mēs ar Štokenberga kungu esam bijuši Londonā, to es neatceros. Es ar viņu esmu daudzas reizes pīpējis kafejnīcās Rīgā, kad vēl varēja pīpēt. Es atceros, ka mēs vienu reizi viņam palīdzējām uzrakstīt tekstu priekš runas, bija par kaut kādas rūpnīcas… bet, kad tas bija, to es atkal neatceros. Kurā gadā (smejas).

Kad Rolšteinam tika piedāvāts nosūtīt Pietiek šodien publiskoto viņa un Bell-Pottinger sarakstes fragmentu un tādā veidā atsvaidzināt atmiņu, viņš no tā atteicās ar vārdiem: "Sūtiet uz reizi Štokenbergam. Es ar reklāmu sen nenodarbojos."