Iesaki rakstu:

Kāda Pietiek lasītāja iesūtīti romantiski fotoattēli liek vēl vairāk apšaubīt Vienotības ģenerālsekretāra, nu jau bijušā ekonomikas ministra Arta Kampara publisko versiju par to, ka viņam iespaidīgos personisko finanšu caurumus pērn esot palīdzējuši aizlāpīt dzīvesbiedres „no tumbočkas” izvilktie 27 tūkstoši latu.

Kā zināms, Kampars, mēģinot paskaidrot, no kurienes pērn oficiāli ņēmis iztrūkstošos līdzekļus, ir nācis klajā ar apgalvojumiem, ka glābiņu esot nodrošinājis viņa vēl joprojām neatklāts investors, kas izsniedzis 35 tūkstošus latu, kā arī dzīvesbiedre, kas iepriekš sakrājusi un nu politiķim uzdāvinājusi 27 tūkstošus latu.

Saskaņā ar Kampara oficiālo versiju šo naudu Ilva Kampare, kuras redzamākā nodarbe līdz šim bijusi vīra kaklasaišu apgleznošana, ieguvusi, 2008. gadā pārdodot dzīvokli, kas vēl senāk piederējis viņas vecākiem, bet saņemto summu uzglabājusi skaidrā naudā.

Tiesa, zemesgrāmata gan rādīja, ka darījuma summa bijusi tikai 8000 latu, un pēc šī fakta atklāšanās Kampars jau paziņoja, ka patiesībā esot pārdotas vēl divas garāžas, turklāt „vienlaikus ar dzīvokli tika pārdotas visas mēbeles, virtuves iekārta ar tehniku u.c., par kurām cena tika noteikta, mutiski vienojoties”.

Tāpat Kampars līdz šim publiski ir uzstājies kā nopietns un stabils ģimenes cilvēks, savā blogā reiz pat paziņojot, ka „analizēs situāciju un apstākļus, lai rastu veidu kā aizstāvēt savu un savas ģimenes locekļu godu un cieņu”.

Taču nu kāda Pietiek lasītāja iesūtītas romantiskas fotogrāfijas liek apšaubīt to, ka Kampara dzīvesbiedrei varētu būt bijusi pietiekama motivācija, lai glābtu vīru no finanšu kraha, atvēlot viņas rīcībā it kā bijušos pēdējos iekrājumus.

Pats lasītājs šīs fotogrāfijas, kurās redzams Kampars un viņa nu jau bijusī preses sekretāre Elīna Bīviņa un kuras šodien publicējam, pavadvēstulē raksturoja šādi: „Tad nu, lūk, ir 2. novembra vakars, klusais centrs, kafejnīca Silts Dzirnavu ielā. Ieraugām solīdu kungu ar dāmu ieejam iekšā pa patukšas kafejnīcas durvīm. (..) Roka, kas slīdēja pāri pavadones maigajai rokai, bija tikai sākums...”

Kā zināms, jau iepriekš Kampars nejauši atklāja savus melus par otru savu finanšu glābēju – mistisko investoru.

Kad sākās neskaidrības par to, no kurienes ekonomikas ministrs un viņa dzīvesbiedre pērn ņēmuši attiecīgi 35 un 27 tūkstošus latu, kas ļāva savilkt kopā galus Kampara deklarācijā, politiķis pats savā blogā paziņoja: „Pašlaik esmu uzsācis uzņēmuma kapitāldaļu pārdošanas procesu, un, kā tas ir raksturīgi šāda veida darījumiem, kapitāla daļu potenciālais pircējs ir uzsācis due diligence procesu un, apstiprinot savu nolūku nopietnību, ir iemaksājis man drošības naudu.”

Arī pēc tam Kampars pieturējās pie šīs versijas, nemulstot arī tad, kad izrādījās, ka, ja ticēt viņa versijai, ministra nelielā uzņēmuma ar 269,6 tūkstošu latu lielo pagājušā gada apgrozījumu audits ilgst jau vairāk nekā septiņus mēnešus, kaut profesionāli auditori apliecināja, ka šāda izpēte varētu ilgt, lielākais, dažas nedēļas.

Taču pēc tam intervijā biznesa portālam Nozare.lv Kampars nācis klajā ar jaunu versiju, no kuras izriet, ka iepriekš, stāstot par gaidāmo uzņēmuma kapitāldaļu pārdošanas darījumu, viņš ir melojis.

Jaunā Kampara versija ir: „Netiek pārdots viss uzņēmums. Kapitāldaļu pircēja mērķis ir nopirkt uzņēmuma sastāvdaļu – jaunuzceltu, bet maz izmantotu angāru, kurā pircējs nodarbosies ar ražošanu. Viņam telpas nepieciešamas, lai ievietotu darba galdus utt.”

Ministrs gan joprojām atsakās atklāt, kāds tieši darījums noslēgts: „Pagaidām nevaru izpaust, kā situācija ir nostabilizējusies, bet drīz sabiedrība redzēs tās atrisinājumu deklarācijā, kas jāiesniedz, beidzot pildīt ministra amatu. (..) Varu pateikt, ka darījums ir noslēdzies, bet nevaru atklāt, kā tas ir noslēdzies.”

Iepriekš savā blogā gan Kampars arī par šo tēmu apgalvoja ko citu: „Līdzko darījums būs noslēdzies, kapitāldaļu pircēja vārds būs publiski pieejama informācija. Kamēr darījums ir procesā, man nav tiesību izpaust šīs personas vārdu – tāds ir līguma par kapitāldaļu pirkšanu nosacījums.”