Iesaki rakstu:

Tas nebija iepirkums, tas bija piedāvājums tieši man, - ar šādu argumentu un norādi, ka šādas informācijas sniegšana ir saskaņojama, arī Latvijas Žurnālistu asociācijas vadītāja Anda Rožukalne atsakās sniegt ziņas, cik īsti Latvijas Televīzijai izmaksājusi viņai bez konkursa vai oficiāla iepirkuma nodotais pasūtījums - izveidot sabiedriskās televīzijas satura kvalitātes kontroles sistēmu. Publicējam sarunu ar Rožukalni.

- Cik jums maksā par LTV vērtēšanas sistēmas izstrādi?

- Man jāsaskaņo, vai es drīkstu teikt. Turklāt mums tagad ir diskusijas par gala līgumu, un tur tā summa var mainīties. Es pat šobrīd nevaru pateikt.

- Vai tas, ka šis pasūtījums tiek veikts bez konkursa, jūs nemulsināja?

- Tas jau nebija iepirkums. Mēs apspriedām kaut kad vasarā, man tika izteikts šis piedāvājums un es to uztvēru kā piedāvājumu, kas ir adresēts tieši man, nevis kā iepirkumu. Tad, kad mēs to apspriedām, pats darba raksturs un uzdevumi man nelika domāt, ka…  Es domāju, ka tas ir kompānijas jautājums, kā viņi to risina. Bet varu pateikt, ka līguma summa ir tālu zem tās, par ko ir jārīko iepirkums.

- Jums nelikās dīvaini, ka LTV nerīko iepirkumu, bet privāti pie jums vēršas ar šādu pasūtījumu?

- Atklāti sakot, tik detalizēti…. Pēc tam tur ir bijuši tik daudzi notikumi, kas saistīti ar pašu sistēmu un darba aprakstu un vienošanos, ko mēs darīsim un ko nedarīsim, un mani priekšlikumi, bez kuriem es nepiekritu to darīt. Atklāti sakot, es to uztvēru kā vienu no tādiem darbiem, kādi man ir bijuši vairāki, kas līdzinās konsultācijas tipa darbiem un kur cilvēki iekšēji apspriedušies ir izvēlējušies man to piedāvāt. Tāds bija mans domu gājiens.

- Vai šāda veida sadarbība atbilst jūsu vadītās asociācijas ētikas kodeksam?

- Kā jūs to domājat?

- Nu, tomēr tieši žurnālisti ir tie, kas uzrauga, lai valstij piederošie uzņēmumi rīkotu iepirkumu konkursus, tajā skaitā sabiedriskā televīzija.

- Es piekrītu, ka varētu būt bijis konkurss. Bet jums šķiet, ka man vajadzēja uzstāt, lai televīzija rīko konkursu? Ar kuru ētikas punktu tas nesaskan? Katrā ziņā es neesmu darījusi neko tādu, darot šo darbu, kas būtu nodarījis kādu kaitējumu sabiedrībai vai sabiedriskajai televīzijai.

- Vai atbalstāt to, ka Latvijas televīzija visu, kas saistīts ar vērtēšanas sistēmu, uzskata par komercnoslēpumu?

- Vai es to atbalstu? Viņi tā uzskata? Es jau to nezinu, jūs man to paziņojāt. Patiesībā es neredzu tur neko īpaši slēpjamu, bet es esmu ievērojusi, ka ir arī citi līgumi, ko Latvijas televīzija uzskata par komercnoslēpumu. Katrā ziņā tas pamatojums būtu jāprasa. Es, atklāti sakot, šaubītos, vai šī vērtēšanas sistēma ir jāslēpj. Kaut kādi argumenti varētu būt par to, ka ir uztraukums saistībā ar to, ka jebkurš medijs, tai skaitā sabiedriskais ir lielā stresā par konkurences jautājumiem, bet paši kritēriji, pēc kuriem vērtēt, un kādā secībā, un kāds ir vērtēšanas menedžments, es domāju, ka tas varētu būt diezgan caurskatāms. Tur nav nekas tāds slēpjams. Es domāju tieši otrādi. Ja uzņēmums informētu, kas ir kritēriji, kā nosaka kvalitāti, tas nāktu par labu. Cilvēkiem ļautu saprast, kāds ir tas domu gājiens, kad uzņēmums pats uzskata, ka ir izdevies kaut ko veiksmīgi vai neveiksmīgi izdarīt. Tas jau līdzīgi ir kā sabiedriskā labuma tests, arī tas ir atklāts lielākajā daļā gadījumu. Es neredzu nekādu pamatojumu īpaši slēpt.

Kritēriji ir gan ļoti specifiski attiecībā uz atsevišķām profesionāļu un produktu grupām, gan ietver universālus sociāli atbildīga medija kvalitātes vērtēšanas kritērijus. Tā kā es ar tiem vairākus mēnešus strādāju, es centos pamatot, un izveidoju ievadnodaļu par galvenajiem principiem, kādēļ vispār ir šie kritēriji piemērojami un kādā veidā tie ir attīstāmi, mainoties programmai un kad tie būtu un kad nebūtu jāņem vērā. Tā, lai tas būtu reālajā dzīvē izmantojams. Arī izmēģināju, kādā veidā to var pielietot. Es nedomāju, ka tas pats pamats būtu ārkārtīgi slēpjams. Principā tas nav slikti izdarīts darbs. Es tajā ieguldīju diezgan daudz domu, zināšanu un analīzes. Es pieļauju, ka varbūt tas ir kaut kāds pārejas posms televīzijā, kad viņi cenšas ieviest kvalitātes vadības struktūru, iespējams, ka pārejas periodā ir tā nostāja, ka to nevajadzētu publicēt. Es nezinu, es tagad neesmu ar viņiem sazinājusies. Mums ir dažas problēmas ar juridiskiem dokumentiem, kas ir balta patiesība. Es tieši tagad gatavojos rakstīt viņu darbiniekiem, jo esmu saņēmusi jaunu versiju mūsu līgumam.

- Kā notika tā jūsu uzrunāšana?

- Tas balstījās uz tādu iepriekšēju tradīciju. Viņi laiku pa laikam mani aicināja tāpat kā citus cilvēkus analizēt raidījumus vai izsludināja konkursus un aicināja žūrijā. Pāris reizes gadā es tiku aicināta. Un tieši tādā pašā režīmā tika izteikts tas piedāvājums, ka mani uzrunāja burtiski paralēli citām sarunām par pārmaiņām Latvijas televīzijā. Bija radusies ideja, ka kaut ko tādu vajadzētu veidot, citu sarunu vidū man pajautāja, vai es būtu ar mieru kaut ko tādu veidot un ko es par to domāju. Pēc tam pagāja vairāki mēneši, kamēr es sapratu, ko cilvēki grib un ko viņi ar to domā, un vai man vispār ir laiks un vēlēšanās. Iespējams, ka tādēļ iepirkums šajās sarunās neparādījās. Konceptuāli visnotaļ domāju, ka droši vien būtu bijis labāk, ja būtu iepirkums. Parasti jau sākuma periodā man prasa visādus tādus mazus darbiņus, par kuriem nu nemaksā, kas ir tā kā pa draugam. Man ir daudz tādu piedāvājumu. Arī sākuma periodā, tā kā tas nebija domāts kā milzīgs, grandiozs projekts, neienāca prātā doma par kaut kādu iepirkumu. Es pat domāju, vai piekritīšu mēnešiem strādāt tāpat vien.

Jau vēlāk, pēc intervijas Rožukalne vēlējās vēl papildināt savu iepriekš izklāstīto viedokli un skaidrojumus:

LTV mani uzrunāja kā eksperti, kas vairāk nekā 20 gadus strādā žurnālistikā un veic akadēmiskus pētījumus par medijiem. To, vai bija vai nebija jārīko iepirkuma procedūra, ir jājautā LTV. Aizdomas no manas puses neradās, jo uzskatīju, ka līgums tiek slēgts likuma ietvaros. Katrā ziņā šo darbu uzskatīju par līdzīgu darbu kā jebkuru citu, kurā esmu darbojusies kā mediju eksperte, saņemot par to arī atalgojumu. Tā kā tas bija gabaldarbs, tad par tā izpildi tika slēgts līgums par konkrēta darba izpildi. Līgums pašreiz vēl tiek mainīts, jo pēc mana līguma tiek precizētas dažas nianses par tā darbības termiņu. Gaidāmā līguma summa bija un ir tik neliela, ka sarunu un sadarbības laika man neradās ne mazākās aizdomas, ka varētu tikt neievērota iepirkuma procedūra.

Attēlā: pagaidām nav zināms, kā sabiedriskās televīzijas vadība un eksperti atbilstoši Rožukalnes radītajai sistēmai novērtēs šo LTV žurnālista Edgara Raginska žestu tiešajā ēterā.