Iesaki rakstu:
Pirms pāris dienām mēs varējām lasīt par pirmā kibervienības komandiera majora Gata Graudiņa priekšlaicīgo bojāeju. Pats bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš bojā gājušajam veltīja epitetu - spilgts intelektuālis, radoša personība un tuvs domubiedrs.
Skaisti vārdi, bet vēlētos atgādināt par apstākļiem, kādos Gatis atstāja dienestu (skat. tiešsaistes). Par to, ka Gatim bija ļoti izteiktas problēmas ar alkoholu, Kalniņš labi zināja, vismaz periodā, kad Gatis bija viņa padotais Zemessardzes štābā. Ļoti iespējams, ja Kalniņš tolaik būtu centies kaut ko darīt lietas labā, risinot šo problēmu, Gatis joprojām dienētu un ar savu pienesumu dotu labumu valsts aizsardzībai.
Varbūt arī vairākus mēnešus iepriekš traģēdija Liepājā, kuras laikā augsta ranga bruņoto spēku virsnieks izmantoja ieroci pret savu sievu, nebūtu notikusi, ja bruņotie spēki savlaicīgi būtu pievērsuši uzmanību viņa psiholoģiskajām īpašībām.
Tomēr šis process bruņotajiem spēkiem ir par grūtu, daudz vienkāršāk ir paziņot, ka attiecīgais notikums norisinājies no dienesta brīvajā laikā un dienesta ierocis nav pielietots.
Šī raksta mērķis nav ķengāt Gata un citu karavīru piemiņu, bet gan vērst uzmanību uz bruņoto spēku attieksmi. Visdziļākā līdzjūtība bojā gājušo karavīru tuviniekiem!