Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) atteicis tieslietu ministrei un vienai no Nacionālās apvienības "sejām" Baibai Brokai pielaidi valsts noslēpumam. Atbilde saņemta pirmdienas rītā. Broka Pietiek solīja atteikumu pārsūdzēt ģenerālprokuroram, vienlaikus atzīstot - bez pielaides nesaredz iespēju darboties ministres amatā.

Ministru problēmas ar pielaides valsts noslēpumam iegūšanu saistītas ar Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora Jāņa Maizīša jauno pieeju - augstākās kategorijas pielaižu izsniegšanā lielāku uzmanību pievērst amatpersonu līdzšinējai saimnieciskajai darbībai, tai skaitā viņu politisko lēmumu ietekmei uz saimnieciskām interesēm, Pietiek skaidrojuši avoti, kas par to ir informēti no Maizīša skaidrojumiem. Kontakti ar saimnieciskiem grupējumiem vētīti attiecībā uz vairākiem šīs valdības ministriem, tomēr dažos gadījumos siets, caur kuru vētīta ministru pagātne, izrādījies smalkāks, citos - rupjāks.

Tieslietu ministre un viena no Nacionālās apvienības (NA) "sejām" Baiba Broka gadījumā, ja nebūs saņēmusi SAB izsniegtu augstākās kategorijas pielaidi valsts noslēpumam, varētu atgriezties darbā Valsts akciju sabiedrības Latvijas gaisa satiksme (LGS) valdē, kur viņas iepriekš ieņemtais amats vēl aizvien tiek turēts vakants, - tā viņa Pietiek apliecināja, vēl pirms bija zināms SAB lēmums.

"Ja izrādīsies, ka Vienotības politiķu sākotnēji teiktais, ka man pielaidi nedos, realizēsies, tad pārsūdzēšu Ģenerālprokuratūrā. Protams, bez pielaides nestrādāšu par ministri. Kur strādāšu pēc tam, bēl neesmu domājusi, bet no aviācijas industrijas gan Latvijā, gan no ārvalstīm nepārtraukti saņemu dažādus piedāvājumus," teica Broka, konkrēto jautājumu par atgriešanos LGS apejot.

Partija gan politiski būtu ieinteresēta, lai Broka SAB negatīva lēmuma gadījumā to apstrīdētu vispirms Ģenerālprokuratūrā un, ja nepieciešams, arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), kur ar sūdzībām par pielaižu izsniegšanas praksi jau vērsušies Latvijas politiķi. Viens no NA līderiem Gaidis Bērziņš, kurš ir arī Brokas vadītās Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs, Pietiek atzina, ka partija būtu politiski ieinteresēta, lai ministre negatīva lēmuma gadījumā to apstrīd līdz pat ECT.

Nedēļas beigās, kad SAB lēmums vēl nebija pieejams, Broka Pietiek atzina, ka neredz iespēju pildīt ministres pienākumus bez pielaides valsts noslēpumam. Tomēr negatīva SAB lēmuma gadījumā tieslietu ministre to esot gatava pārsūdzēt ģenerālprokuroram. 

Brokas gadījumā, kā iepriekš ziņojis TV3 raidījums Nekā personīga, SAB vētījis ministres kādreizējo sadarbību ar Ķemeru sanatorijas iepriekšējiem investoriem Ominasis Latvia un viņas attiecības ar NA sponsoru, maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu.

NA politiķi un pati Broka problēmas ar pielaides saņemšanu atklāti saistījusi ar valdošās partijas Vienotība politisku konkurenci un ietekmi pār specdienestiem. Uz to norāda arī vairāki apstākļi, piemēram, tas, ka pielaižu jautājuma risināšanā izmantotas korporatīvas saites un tajā iejaukušās politiskas amatpersonas, kā arī tas, ka vienām amatpersonām ar blīviem saimnieciskajiem kontaktiem pielaides iegūšana problēmas nesagādā, bet citām - apdraud karjeru.

Gan zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), kuram arī vairākus mēnešus bija problēmas ar pielaides saņemšanu, gan Broka šo jautājumu neformāli apsprieduši arī ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, kura padomnieks nacionālās drošības jautājumos līdz kļūšanai par SAB direktoru bija Jānis Maizītis. To Pietiek neoficiāli apstiprinājuši vairāki abu ministru partijas biedri.

Dūklava gadījumā pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas SAB vētījis arī tā dēvēto Bior lietu par zušu mazuļu sadārdzinātu iepirkumu caur kādu Čehijā reģistrētu pastkastītes firmu. Iepirkums sākās 2011. gadā, laikā, kad Dūklavs bija zemkopības ministrs, un turpinājās arī zemkopības ministres Straujumas laikā. Par šo iepirkumu trauksme tika sacelta jau Straujumas laikā, kad tas nonāca arī Ekonomikas policijas redzeslokā.

Tāpat vētīti saimnieciski lēmumi, kas skar gaļas tirgus regulēšanu. Konkrētāk - atsevišķu Zemkopības ministrijas un tās pārraudzības iestāžu lēmumu ietekme uz skandalozā čečenu izcelsmes uzņēmēja Bislana Abdulmuslimova biznesu: viņa ģimenei pieder 50% kapitāldaļu SIA Rēzeknes gaļas kombināts.

Novērtē šo rakstu:

0
0