Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Veļu laiks. Matīšu novada Braslava. Antona Benjamiņa Melnā Jāņa parks. Šai vietā kokus nepārdod. Tikai stāda un saudzē. Arī nokaltušie stumbeņi pārtop skulptūrās, kompozīcijās, pirmatnīgā templī, kultūras zīmēs.

15. oktobrī matīšnieki, braslavieši, mazsalacieši, limbažnieki, tāpat kā viens otrs atmaldījies tālumnieks te piedalījās pateicības rituālā Latvijas mežiem, kas mums palīdzējuši „krīzi” pārvarēt un sevi uzturēt.

Cik vēl trūkst, lai mežoņi, kā saietā aicinātā profesore Janīna Kursīte piedāvājusi saukt dabai draudzīgu moderno latvieti, pilnīgi zaudētu savu „zaļo zeltu”?

Pēc Eiropas Komisijas ziņām, Latvija pašlaik ir visnežēlīgāk izcirstā savienības valsts. Bijušais Saeimas deputāts un Pasaules Dabas fonda vadītājs Uģis Rotbergs izskaitļojis, ka no katra valsts akciju sabiedrības Latvijas Valsts meži nopelnītā lata vien 2 santīmi nonāk pie mežu patiesajiem īpašniekiem - Latvijas tautas.

Pārējais zūd akciju sabiedrības un tai pietuvināto vēderos, algās, „ziedojumos”, ieskaitot privileģētā uzņēmuma privileģēto darbinieku bezmaksas zobu labošanu un briļļu iegādi.

Piedodiet, meži!

Braslavas rituālā jauniešu radošā grupa, dejodama ar koku lapām un tās atdodama melnam stumbenim, simboliski prasīja pārtraukt leknās dzīres uz nākamo paaudžu rēķina.

Antona Benjamiņa darināto Salmu Jāņa mežu izcirtēja Duklava lelli klātesošie sadedzināja īstā cerību modināšanas sārtā. Uz neatgriešanos Latvijas mežu izsaimniekošanā!

Novērtē šo rakstu:

0
0