Iesaki rakstu:

Pensionārs ar juridisko izglītību ir neizpratnē, kā policija liegusi viņam un viņa dēlam realizēt Satversmē noteiktās vārda brīvības tiesības, turklāt arī tiesa atzinusi, ka filmēšana administratīvā protokola sastādīšanas laikā ir atzīstama par huligānismu. Pietiek jau publicēja dokumentus šajā savdabīgajā lietā, savukārt šodien - paša Nikolaja Buivida stāsts par notikušo.

Pensionāra Nikolaja Buivida dēlu Sergeju Buividu policija aizturējusi veikalā it kā par šokolādītes zādzību. Kad policijas aizturētais vēlējies noskaidrot, par ko tad īsti ierosināta lieta, jo viņš bijis pilnīgi pārliecināts, ka tam nav pamata, tā kā varējis pat uzrādīt čeku, kur samaksāts par šokolādīti, viņš devies uz prokuratūru.

Lai fiksētu visu, ko viņam saka prokuratūrā, viņš izvēlējies sarunu ar prokurori nofilmēt. Kamēr viņš gaidījis sarunu ar prokuroru, prokuratūras telpās nestas tortes un citi našķi, un viņš nofilmējis arī šīs „gastronomiskās prokuratūras darbības”. Prokuratūras darbinieki nekavējoties izsaukuši policiju, kas viņu aizturējusi un nogādājuši policijas iecirknī Gogoļa ielā Rīgā.

Arī tur Sergejs Buivids vēlējies iemūžināt administratīvā protokola sastādīšanu, un kā viņa aizstāvis ieradies viņa pensionētais tēvs Nikolajs Buivids, kurš, labi pārzinot likumus, taujājis, kādu likumu tad viņa dēls neievēro, filmējot protokola sastādīšanu. Policists paskaidrojis, ka tiekot pārkāpts Personu datu aizsardzības likums, gan neprecizējot, kurš īsti pants.

Pensionārs tomēr skaidrojis, ka šis likums skaidri un gaiši atļauj veikt video un audio ierakstus, ja tie netiek publicēti. Tomēr tieši viņa iebildumi bijis iemesls tam, lai arī viņš pats tiktu pie administratīvā pārkāpuma protokola par huligānismu pret policistiem.

„Kā var sarunu un runāto tekstu uzskatīt par uzbrukumu policistiem,” neizpratnē ir Nikolajs Buivids. Turklāt viņš nesaprot, kā viņam kā aizturētā aizstāvim varēja sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu par to, ka viņš aizstāv sava klienta intereses, turklāt to darījis, no galvas citējot ne tikai likumu pantus, bet arī konkrētos fragmentus no likuma. Turklāt policija viņu arī pēc šī incidenta aizturējusi. „Tā bija tikai mutiska pretošanās nelikumībām, ko pieļāva policisti,” neizpratnē par policistu rīcību ir Buivids.

Policijas iecirknī viss gan noritējis kriminālfilmas cienīgā stilā. Policisti fiziski mēģinājuši atņemt Sergeja Buividam videokameru, viņš pretojies, un grūstīšanās rezultātā nokritis uz galda, kas salūzis. Uz pensionāra Nikolaja Buivida iebildumiem par policistu neatbilstošo rīcību policijas darbinieki reaģējuši visai agresīvi, strīda karstumā sirmgalvis pat nokritis uz grīdas, jo viņam palicis slikti. Tad izsaukta ātrā palīdzība.

Pēc visas grūstīšanās un asās vārdu apmaiņas policisti paziņojuši, ka arī sirmgalvis tiek aizturēts, un arī viņam sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols par huligānismu.

Tā kā pensionārs bijis pilnīgi pārliecināts, ka nekādus likumus nav pārkāpis, viņš apstrīdējis administratīvā pārkāpuma protokolus tiesā, kas arī divās instancēs pilnīgi negaidīti lēmusi policijai par labu – filmēšana administratīvā protokola sastādīšanas laikā bez policista piekrišanas ir huligānisms, par ko pienākas sods. Turklāt tiesa lēmusi, kas šis noziegums pastrādāts personu grupā ar iepriekšēju nodomu, kā arī norādījusi, ka abu Buividu rīcībā saskatāmas arī Krimināllikuma pārkāpuma pazīmes par huligānismu un pretošanos varas pārstāvim un citai amatpersonai.

Cīnoties par savu taisnību, pensionārs vērsies pie tiesībsarga, kas viennozīmīgi atzinis, ka normatīvie akti neaizliedz veikt amatpersonas rīcības audio vai video ierakstu. Turklāt personas datu drošība būtu pārkāpta tikai tajā gadījumā, ja video ierakstā fiksētu policijas darbinieku privāto dzīvi, bet ne dienesta pienākumu veikšanu. „Veicot protokola sastādīšanas video ierakstu, trešo personu aizskārums var rasties vienīgi, ja amatpersona procesuālo darbību nav pienācīgi organizējusi,” konstatējis tiesībsargs.

Tiesībsargs savu atzinumu pamatojis ne tikai ar Latvijas likumiem, bet arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem, tādēļ sodītajam ir visas iespējas vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā un pietiesāt no valsts kompensāciju par vārda brīvības ierobežošanu un sodīšanu ar savu tiesību realizēšanu.

Pagaidām gan Buividi vēl neprāto par Eiropas Cilvēktiesību tiesu, bet sakās esam pārliecināti, ka izdosies lietu atrisināt tepat Latvijā. Tā kā tiesas spriedumā norādīts, ka Buivids, iespējams, pārkāpis arī Krimināllikuma pantus, un rosināts materiālus nosūtīt prokuratūrai, lai tā izlemtu par lietas ierosināšanas nepieciešamību, pensionārs ir pārliecināts, ka, šķetinot šo jautājumu tālāk, viņam izdosies pierādīt, ka arī policistiem ir jāievēro likumi un nedrīkst sodīt par to, ka cilvēks pieprasa garantēt viņa tiesību ievērošanu.