Iesaki rakstu:

Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis (Vienotība) apšauba Limbažu novada domes organizēto sabiedrisko apspriešanu par autoceļa Ragana-Bīriņi-Vidriži alejas iznīcināšanu. Pēc viņa domām, šo 19.gadsimtā veidojušos kultūrvēsturisko  objektu nedrīkst vērtēt tikai no dabas daudzveidības viedokļa un sabiedriskā apspriešana nevar aprobežoties ar viena novada iedzīvotāju domu uzklausīšanu. Tikmēr Limbažu novada dome uzskata, ka iedzīvotāji pēc sabiedriskās apspriešanas ir devuši piekrišanu lielas daļas alejas koku nociršanai un gatavojas izsniegt ciršanas atļauju.

Kā Pietiek jau ziņoja, VAS Latvijas valsts ceļi ir ieplānojusi ceļa Ragana-Bīriņi-Vidriži rekonstrukciju, kas paredz izcirst ceļa malā esošos kokus, kuri veido vienu no skaistākajām Latvijā vēl atlikušajām alejām, taču koku nociršanai nepieciešama pašvaldības piekrišana. Saskārusies ar sabiedrības protestiem, Limbažu novada pašvaldība nolēma veidot īpašu komisiju, lai varētu pieņemt "kompetentu lēmumu".

Komisijā pieaicinātie Dabas aizsardzības pārvaldes eksperti, pēc Vidrižu pagasta pārvaldes vadītāja Jāņa Ļevšina teiktā, apsekojuši katru no 139 alejas kokiem un devuši atzinu, ka saglabājami vien 50, bet pārējos rekomendē nocirst. Ar šo atzinumu sabiedriskajā apspriešanā iepazīstināti arī iedzīvotāji, kuri nekādus protestus neesot izteikuši. Līdz ar to Limbažu novada dome uzskatīja, ka visi šķēršļi alejas iznīcināšanai ir novērsti.

Tomēr par alejas likteni nav vienaldzīgs arī Saeimas deputāts Šadurskis, kurš par nepieciešamību aizstāvēt šo kultūrvēsturisko ainavu informējis gan Kultūras ministriju, gan Latvijas valsts ceļus. Deputāts nav mierā ar to, ka Dabas aizsardzības pārvaldes dokumentā par šīs alejas apsekošanu faktiski bioloģiski analizēti koki, kā arī augu vērtība faunas aizsardzībā, bet rezultātā dota ainaviskās vērtības rekomendācija par ciršanu.

„Paužu viedokli, lai noskaidrotu, vai saskaņā ar Satversmē noteiktajiem principiem alejas iznīcināšana vai pārveidošana ir izvērtējama ar šādu metodoloģiju, jānoskaidro, kāds ir jēdziena „aleja” statuss un kā nošķirt vietējas nozīmes no nacionālas nozīmes alejas,” vēstulē Limbažu novada domei raksta Šadurskis.

Deputāts ir pārliecināts, ka arī autoceļu alejas var būt ar kultūras vērtību vai tikai ainavisku. Vēstulē pašvaldībai Šadurskis atgādina, ka šis autoceļš ir senas Livonijas būves – ceļa, kas no Rīgas caur Enneseli (Sēju) veda uz Lemeseli kā arhibīskapijas līvu gala administratīvo centru un arhibīskapa rezidenci, - sastāvdaļa, veidojot īpaši vērtīgu viduslaiku pilsnovados sakņotu kultūrvēsturisko telpu un pilsētbūvniecības vēstures arhitektūras objektu. Turklāt no 16.gadsimta tas bija arī sindika Dāvida Hilhena muižas pārceltuvē turpinošā Gaujas labā krasta puses Rīgas-Pērnavas ceļa posms, kuru plašāk izbūvēja 17.gadsimtā pēc 1652.gada zviedru valdības lēmuma, bet vēlāk šis ceļa posms savienoja arī Turaidu ar Limbažiem.

„Šādu un līdzīgu iemeslu dēļ 19.gadsimta aleju nevar vērtēt vienīgi dendroloģiski un kā dabas objektu,” norāda Vienotības pārstāvis, aicinot izvērtēt iespēju veikt šīs alejas kultūrvēsturiskās vērtības izvērtēšanu no arhitektoniskā viedokļa un kompleksi risināt vēsturisko aleju kā seno alodiālu, īpašumu telpiskās struktūras pieminekļu saglabāšanu.

Deputāts arī uzskata, ka pašreizējais tiesiskai regulējums par alejā ir nepietiekams, jo viņš pārliecinājies, ka vienīgā par kultūrvēstures mantojumu atzītā aleja atrodas Ventspils novada Popē.

Pašvaldība vēl nav izlēmusi, kā reaģēt uz šo Saeimas deputāta iesniegumu, jo tas pienācis jau pēc izsludinātās sabiedriskās apspriešanas beigām.