Iesaki rakstu:

100 dienas, kas Latvijas politikā izveidojušās par atskaites punktu, pagājušas ne tikai Valda Dombrovska (Vienotība) valdībai, bet arī 10.Saeimā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem. Pietiek aicināja visu piecu Saeimas frakciju līderus atbildēt uz jautājumiem, ko labu vēlētājiem viņu frakcijas un deputāti paguvuši paveikt, kā viņi vērtē savu frakciju darbu, vai priekšvēlēšanu solījumu uzkurinātā degsme darboties deputātiem pēc silto krēslu iegūšanas jau apdzisusi? Līderu atbildes nepārliecināja, ka pēc vairāk nekā 100 jaunās Saeimas krēslos pavadītajām dienām frakcijām ir, ar ko palepoties vēlētāju priekšā. Atbildēs vairāk jaušama taisnošanās, kāpēc solījumu izpilde vēl nav izdevusies, nevis pārliecība par darbiem.

Jānis Urbanovičs, Saskaņas centrs:

„Neko dižu neesam sadarījuši, drīzāk ir bijusi jauno deputātu skola. Puse nākusi klāt, otra puse ir „vecie”, tā ka drīzāk tas bijis apmācības un Saeimas darba apgūšanas periods un sadarbības modeļu optimizācija. Ko tad mēs varējām izdarīt? Esam opozīcijā, no mūsu priekšlikumiem nekas nav atkarīgs, mūsu viedoklis valdību neinteresē.

Mēs neesam pārkāpuši solīto, izpildīt mums gan neizdevās, bet neesam pārkāpuši, ko nevar teikt par valdošo koalīciju. Mēs nekad to [pārkāpuši vēlētājiem dotos solījumus] neesam darījuši. Vēlētājs ir vīlies, taču nedomāju, ka vīlušies mūsos. Viņi ir vīlušies Latvijas politiskajās tradīcijās.

Saskaņas centrs nestāv dīkstāvē, mēs ļoti daudz darbojamies. Mēs redzam, ka valdošā koalīcija neražo likumus, esam sākuši to darīt un drīz nāksim klajā ar savām likumdošanas paketēm, gatavojam alternatīvu pieeju budžeta konsolidācijai.

Mums nav šaubu, ka valdošā koalīcija nemaz negribēs dzirdēt par mūsu priekšlikumiem, tāpēc mēs to drīzāk gatavojam sabiedrībai, saviem vēlētājiem, Vienotības vēlētājiem, lai viņi salīdzina.”

Edgars Zalāns, Par labu Latviju:

„Domāju, ka frakcija ir strādājusi pietiekami konstruktīvi un arī pragmatiski. Budžeta laikā mēs sagatavojām ļoti daudz priekšlikumu – atbilstoši arī mūsu programmai.

Protams, sapratām, ka koalīcija nevēlēsies tos atbalstīt, bet agri vai vēlu kaut kādā formā šie priekšlikumi, kas attiecas uz budžetu, tiks diskutēti. Arī pēcbudžeta laikā esam snieguši priekšlikumus, piemēram, šonedēļ iesniedzām to, ko faktiski jau sen vajadzēja pašai valdībai izdarīt – iespēju ministriem palielināt atbildību un nenest uz Ministru kabinetu visus tos noteikumus, ko var pieņemt sektoru ietvaros. Ar šo piedāvājam būtiski atslogot birokrātiju. Kā tas viss beigsies komisijās, mēs nezinām, bet ceturtdien Saeima to atbalstīja.

Mēs uzskatām, ka atbilstoši mūsu frakcijas astoņu deputātu kvalitātei un visam tam, ko mēs darām, strādājam pietiekami labi. To, ka koalīcija neatbalsta opozīciju... nu, ne jau tikai mūs neatbalsta. Neatbalsta arī Saskaņas centru, Visu Latvijai – tas gan tā ir, un opozīcijai ar to jārēķinās.

Mums ir 50 punktu pakete, kurā mēs pakāpeniski arī gatavosim priekšlikumus visā šajā [Saeimas] sesijā, kas ilgs līdz vasarai. Tā ka strādājam – negaužamies.

Svarīgākais, manuprāt, ir tas, vai tie principiālie vēlēšanu laika solījumi tiek vai netiek turēti. Protams, pirmā solījumu turētāja vai neturētāja ir pozīcija, jo pozīcija ir tā, kas veido valsti tādu, kāda tā ir. Opozīcijas uzdevums ir uzmanīt pozīciju, un gribētos, protams, lai pozīcija tos solījumus pilda, jo pirmās 100 dienas nav bijušas pārāk raženas ar solījumu pildīšanu. Tas ir tas, ko redzam.

Jautājums, vai mūsu vēlētājam jājūtas pieviltam, nav vienkārši atbildams. Tie vēlētāji, kuri balsoja par mums, cerēja, ka būsim pozīcijā, un tie, kas cerēja, ka būsim pozīcijā, protams, ir vīlušies. Viņi ir vīlušies ne jau deputātos, bet gan tajā, ka Par labu Latviju nav pozīcijā. Mūsu vēlētāji, kuri seko tam, ko mēs stāstām, tiekoties ar cilvēkiem reģionos, un tam, ko darām, [redz, ka] mēs saturiski strādājam atbilstoši savai programmai – ar sirdsapziņu nav nekādu problēmu.”

Einārs Cilinskis, Visu Latvijai-TB/LNNK:

„Mūsu darba pārskats tiks pabeigts pirmdien un būs pieejams Visu Latvijai! mājas lapā, lai interesenti varētu aplūkot katru mūsu veikumu.

Bet konkrēti, ko esam izdarījuši - esam iesnieguši sešus likumprojektus, 50 priekšlikumi divdesmit likumprojektos, notikušas trīs tikšanās ar ministriem u.c.. Esam izveidojuši arī darba grupas un apzinājuši ekspertus. Galvenie jautājumi, pie kuriem turpināsim strādāt, kas prasa mazliet vairāk laika, lai nonāktu līdz konkrētiem priekšlikumiem, ir demogrāfija, sadarbojamies ar Nākotnes fondu, mēģināsim izvirzīt noteiktus priekšlikumus.

Viens tāds veiksmīgs projekts ir par reversā PVN pievienošanu, kas nav gan līdz galam īstenots, bet valdība to pieņēmusi un atzinusi par labu. Strādājam pie konkrētiem risinājumiem, arī pie azartspēļu nodokļa, kas nav līdz galam atrisināts, bet mūsu iniciatīvu valdība atbalsta. Esam iniciējuši arī ideju par dubultpilsonību.

Ar Saskaņas centru mēs Saeimā nesadarbojamies, ar ZZS ir dažādi, bet varam ļoti labi sadarboties. Taču no Vienotības puses jūtu tā kā greizsirdību.”

Augusts Brigmanis, ZZS:

„Šīs 100 dienas ir sūra ikdiena, nav nekādi milzīgi sasniegumi, kļūdas vai problēmas. Ir vienkārši smags ikdienas darbs. Valsts pakāpeniski iet laukā no krīzes, līdz ar to visas lietas, kuras saistītas ar šo procesu, mēs koordinējam, darām – ja ir viedokļu dažādība, ja ir strīdi – tas ir neizbēgami. Ir divas dažādas apvienības, ir dažādi viedokļi, bet kopumā, es domāju, ka tiekam galā. Un tiksim galā arī ar visiem konsolidācijas pasākumiem.

Es teikšu tā, ka šīs 100 dienas nav tas atskaites punkts, lai konkrēti vērtētu kādu darbu. Tāpat ir jāveic visi šie konsolidācijas pasākumi, nevienam tas nav pārsteigums. Uzskatu, ka nav viena tāda konkrēta darba – budžets, budžets vienmēr būs jāpieņem, kur tad bez budžeta! Nekas īpašs jau tāds nav.

Nu, redziet, mums ir ļoti svarīgi, ka esam apvienība. Svarīgi ir tas, ka mēs šajā partiju apvienībā esam saglabājuši katrs savu identitāti – lauksaimniekiem tās ir subsīdijas, zemniekiem tās ir šīs „zaļās idejas”, reģionālajām partijām savukārt ir jautājumi par pašvaldības interešu aizstāvību, bet pozitīvais ir tas, ka mēs visos šajos jautājumos esam vienoti – mākam atrast šo vienojošo elementu.

Vai sākuši attaisnoties vēlētājiem dotie solījumi, to var pateikt tikai paši vēlētāji, tas ir jājautā viņiem. Mums ir normāli vidējie rādītāji.”

Dzintars Zaķis, Vienotība:

„Pats pirmais, ko mēs centāmies izdarīt pirms vēlēšanām un pēc vēlēšanām, ir sakārtot budžetu. Mēs pārāk daudz naudas aizņemamies un tā ilgi turpināt nedrīkst. Pirmais uzdevums bija stabilitāte un budžeta jautājumi, kas arī no pirmajām simts dienām ir aizņēmis vismaz 99%.

To, vai esam attaisnojuši dotos solījumus, vēlētāji vērtēs pēc mazāk nekā četriem gadiem, un esmu pārliecināts, ka vēlētāji pozitīvi novērtēs to, ko mēs darām.

Salīdzinot šo Saeimu ar iepriekšējo, mēs patīkamai atšķiramies ar krietni vien labākām kvalitātēm, ar krietni vien dedzīgākiem deputātiem, diskusiju kvalitāti, tās ir kļuvušas labākas. Arī diskusijas par budžetu.

Kvalitāte ir pieaugusi, vismaz manā frakcijā starp deputātiem neredzu nevienu dīkdieni. Man šķiet, ka deputāti tieši pieprasa, lai jautājumi tiktu izdiskutēti, lai tiktu ņemts vērā ikviena deputāta viedoklis. Tā ka mēs cītīgi strādājam, un man šķiet, ka darbs ir ražīgs.

Arī opozīcija nav nolikta malā. Ja atmiņa mani neviļ, tie ir pāri par 20 amatiem, kuri atdoti opozīcijai – viņi ir pie informācijas, viņi ir iesaistīti. Ja notiek kāda jautājuma pieņemšana, diskusija, vienmēr cenšamies iesaistīt arī opozīciju – pie galda sēdinām visus, ne tikai pozīcijas pārstāvjus. Un, manuprāt, tā ir laba demokrātiska prakse, ka rēķinās un informē arī opozīciju ne tikai par izrunātiem, pieņemtiem jautājumiem.

Patlaban nav tā, ka visi mūsu solītie darbi jau beigušies, bet, manuprāt, ir labi pastrādāts un darbi ievadīti. Pirmais cēliens ir bijis grūts, bet svarīgs ir arī otrais cēliens. Esmu pārliecināts, ka arī ar to mēs tiksim galā, risinot budžeta konsolidācijas jautājumus. Stabilitāte un izaugsme ilgtermiņā Latvijā būs nodrošināta.”