Iesaki rakstu:

Noklausīšanās skandāls Starptautiskajā lidostā Rīga, kuru turpina izmeklēt Drošības policija (DP), radījis satraukumu politiķos, kuri Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) slēgtajā sēdē centušies noskaidrot, vai starp noklausītajām sarunām ir arī amatpersonas kompromitējoši ieraksti, kā arī to, kuru politiķu vai ar partiju sponsorētu biznesmeņu vārdi uzpeldējuši izmeklēšanā, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.

 

Saeimas NDK locekļi, kuri pārstāv visas Saeimā pārstāvētas partijas, nesen aiz slēgtam durvīm iztaujājot DP priekšnieku Jāni Reiniku par virzību lidostas noklausīšanās lietā, uzdevuši arī specifiskus jautājumus, cenšoties noskaidrot, vai un kādu partiju politiķu vārdi uzpeldējuši izmeklēšanā. Lai gan NDK sēdes ir slēgtas un to saturs – neizpaužams, Pietiek izdevies noskaidrot, ka politiķus satraukusi ziņa, ka noklausīts varētu būt arī lidostas Rīga VIP centrs, kuru amatpersonas un uzņēmēji nereti mēdz izmantot, lai neafišēti tiktos un pārrunātu lietas prom no publikas acīm.

Lai gan VIP centra pakalpojumi bez maksas tiek nodrošināti amatpersonām, kas dodas vai ierodas oficiālās vai darba vizītēs, par maksu tā pakalpojumus izmanto arī privātiem mērķiem, un lidostas Drošības departamenta priekšnieks Raimonds Lazdiņš bijis ļoti pretimnākošs, organizējot tikšanās „svarīgiem cilvēkiem”.

Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, DP šajā lietā pratinājis ne tikai no amata atstādinātos lidostas darbiniekus Intu Rubezi un Andris Savko, bet arī kādreizējo lidostas IT departamenta direktoru  Raimondu Arāju, un  ne tikai esošos, bet arī kādreizējos lidostas valdes locekļus. Pēc oficiāli neapstiprinātas informācijas Rubezis un Savko snieguši liecības ne tikai pret Lazdiņu, bet arī bijušajiem valdes locekļiem, kas pārsniedz sākotnējos izmeklēšanas rāmjus. Konkrēti runa esot par iespējamu informācijas nopludināšanu no lidostas valdes bijušā lidsabiedrības airBaltic šefa Bertolta Flika interesēs.

Kādreizējais satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) laikā ieceltais lidostas valdes loceklis Verners Lūsis, kurš parakstījis dokumentus par iekārtu iepirkumu, kas vēlāk, iespējams, tikušas izmantotas noklausīšanai, Pietiek apstiprināja, ka saukts sniegt liecības DP. Tā kā kādreizējā valdē viņš bijis pilnvarots kārtot iepirkumu jautājumus, viņš tiešam parakstījis dokumentus attiecībā uz iekārtām, par kurām DP veic ekspertīzi, vai tās izmantotas noklausīšanai. Lūsis par šādiem nolūkiem neesot zinājis. „Ziniet, arī no 3D printera var izgatavot ieroci… Es parakstīju iepirkuma papīrus arī par sniega lāpstām. Iedomājieties, kas tagad būtu, ja ar to lāpstu kāds būtu nosists?” pārliecināts, ka viņam nekādas nepatikšanas nedraud, ir Lūsis. Neoficiālo informāciju par DP it kā sniegtajām liecībam par informācijas nopludināšanu Flikam Lūsis sauc par „pilnīgām muļķībam”. Ne ar Rubeža, ne Savko liecībam DP izmeklētajs  viņu pratināšanā neesot konfrontējis.

Pietiek jau rakstījis, ka decembrī  atklātībā nākusī informācija, ka Starptautiskās lidostas Rīga Drošības departamenta vadītājs Raimonds Lazdiņš tiek atstādināts no amata aizdomās par lidostas vadības noklausīšanos un izsekošanu, izrādījusies tikai aisberga virsotne – izsekošana skārusi arī valsts augstākās amatpersonas, tiesībsargājošo un drošības iestāžu amatpersonas, par kurām vākta informācija, iespējams, ar mērķi ietekmēt to lēmumus un šantažēt. Notikušais jau pašlaik ļauj uzdot jautājumus par valsts kapitālsabiedrībās un privātās struktūrās izveidoto drošības dienestu, iespējams, nepietiekamo kontroli no valsts drošības iestāžu puses.

Drošības policija, pieņemot lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu, kura ietvaros decembra beigās lidostā notika kratīšana, saņēmusi informāciju, ka Lazdiņš, izmantojot amatā pieejamos resursus, kontrolējis valsts augstāko amatpersonu izlidošanu un ielidošanu caur lidostu Rīga, par viņu pavadītājiem un sagaidītājiem saglabājot videoierakstus, kas attiecas gan uz oficiālām vizītēm, gan privātiem braucieniem, - tā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, kas iegūta no par izmeklēšanu informētiem avotiem. Līdzīgi lidostas drošības šefa uzdevumā kontrolēti valsts tiesībsargājošo iestāžu un drošības iestāžu amatpersonu lidojumi.

Uzsāktā kriminālprocesa ietvaros tiek izmeklēts, kā uzdevumā Lazdiņš veicis šīs darbības, kam nodevis šo sensitīvo informāciju un kādiem mērķiem tā izmantota. Jau pašlaik pieļāvuma formā izskan, ka ietekmīgu amatpersonu un uzņēmēju izsekošana lidostā veikta ar mērķi iegūt kompromitējošus materiālus un, iespējams, ietekmēt viņu pieņemamos lēmumus, šantažēt.

Lēmums par Lazdiņa atstādināšanu no amata tā arī nav stājies likumīgā spēkā, jo Lazdiņš savlaicīgi saslimis. Lēmums par atstādināšanu pieņemts novembra beigās, un to ir parakstījis lidostas valdes priekšsēdētāja vietnieks Andis Damlics. Minēto informāciju lidostas valde vismaz vairākas nedēļās slēpusi, cenšoties notušēt skandālu. DP veiktā izmeklēšana notiek slepenības režīmā, tomēr jau tagad skaidrs, ka lidostas Drošības dienesta darbinieki pārkāpjot Satversmi un citus likumus, kas reglamentē sevišķā veida veicamus operatīvās darbības pasākumus, noklausījās lidostas un citu iestāžu un uzņēmuma darbiniekus, kas strādā lidostā, kā arī vāca un apkopoja informāciju par augstu valsts amatpersonu lidojumiem.