Iesaki rakstu:

Skaidrot šahu kā inteliģentu un atraktīvu galda spēli būtu lieki, vismaz lielai daļai sabiedrības noteikti, bet tiem, kuri ir pieraduši pie spēļu konsolēm un datorspēlēm, noteikti būtu cits viedoklis. Taču šoreiz ne par pašu šaha spēli, bet par Starptautisko šaha federāciju FIDE, kur rīkotājdirektores un valdes priekšsēdētāja vietnieces amatu ieņems mums visiem labi zināmā politiķe Dana Reizniece – Ozola. Tā pati, kura savu karjeru kaldināja un kaldina ZZS sastāvā, un tā pati, kura ir Andra Ozola (bijušā LIAA direktora) sieva.

Teiksiet: "Jauns gads un lieliskas ziņas mūsu mazās valsts pārstāvei, ieņemot tik nozīmīgu amatu starptautiskā organizācijā!" Diemžēl te būs jāapbēdina: izskatās, ka FIDE patiesā labuma guvēja - Krievija būs vienkārši novērtējusi Danas un ZZS ciešās attiecības ar savu kādreizējo vicepremjeru Arkādiju Dvorkoviču (pašreizējo FIDE prezidentu).

Ja līdz Krievijas vicepremjera amata pamešanai Dvorkovičs bija pietuvināts varas elitei un bija cieši iesaistīts Krievijas iekšpolitikas jautājumos, tad kopš 2018.gada viņš ir nosēdināts pie viena no tā saukto maigās varas instrumentu vadīšanas grožiem.

Lieki piebilst, ka pirms Dvorkoviča FIDE prezidents bija Krievijas oligarhs Kirsans Iļumžinovs, kurš 2018.gadā uz sešiem mēnešiem tika atstādināts no FIDE prezidenta pienākumu veikšanas. Šādu lēmumu pieņēma FIDE Ētikas komisija, kura konstatējusi, ka Iļumžinovs izdarījis FIDE Ētikas kodeksa pārkāpumus. Tiesa, kādus tieši pārkāpumus FIDE prezidents veicis, toreiz netika minēts, jo viņa lietas materiāli esot konfidenciāli. Taču nedaudz vēlāk noskaidrojās, ka pret viņu tika vērstas ASV valdības sankcijas par Bašara al Asada asiņainā režīma Sīrijā atbalstīšanu, kas, visdrīzāk, notika pēc Kremļa vistiešākajiem norādījumiem.

Lai Dvorkovičs tiktu nosēdināts FIDE amatā, Kremlis bija iedarbinājis ne tikai visu diplomātisko korpusu, bet arī valsts uzņēmumus, kuriem ir plaši sakari ārpus valsts.
Katrā ziņā arvien skaidrāka kļūst ZZS (uzsvēršu - Zaļo un Zemnieku savienība) un tās patrona Lemberga loma Latvijas politiskajā virtuvē.

Lieki piebilst, ka vēl 2016.gada augustā, komentējot vairāku ministru (2016.gada) augusta sākumā notikušo neformālo tikšanos ar Krievijas vicepremjeru Dvorkoviču, ZZS valdes loceklis, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs norādīja uz nepieciešamību uzturēt labas ekonomiskās attiecības ar kaimiņvalsti.

Toreiz restorānā netālu no zivju pārstrādes rūpnīcā "Karavela” neformāli tikušies trīs ZZS politiķi – finanšu ministre Reizniece-Ozola, satiksmes ministrs Augulis un zemkopības ministrs Dūklavs. Ārlietu ministrijai bija zināms tikai par Dūklava tikšanos ar Krievijas vicepremjeru.

Vai šahiste Dana, apzinoties ZZS nākotnes perspektīvas, ir veikusi izteiksmīgu gājienu ar zirgu vai arī, pašai neapzinoties, ar laidni ieslīdējusi purvā, no kura ar tīru godu vairs netiks lauka – laiks rādīs, bet virknei pašmāju ekspertu jau ir tagad skaidrs, ka tas nekāds pārsteigums nav.

Tāpat nevienam nevajadzētu būt pārsteigtam arī par eksministres personīgo draudzību ar Krieviju un simpātijām pret tur valdošo režīmu. Lai gan skaļi Dana par to nekad nav runājusi, mēs visi atceramies, ka tieši viņa teju katru gadu līdzās ar „Saskaņas” komjauniešiem viesojās Maskavā, Krievijas Valsts Domes organizētajās „Parlamentāriešu sporta spēlēs”, kurās ar smaidu uz lūpām spēlēja šahu ar politiķiem, kas vēl nesen anektēja Krimu un uzsāka asiņainu karu Donbasā...