Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Nopietnās problēmās nonācis uzņēmums pēc reizēm pat vairākkārtējas adreses maiņas beidzot nonāk "laimīgajā" Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, kur tam bez liekiem jautājumiem tiek sākts ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process (ĀTAP), - vairākus šādus Pietiek zināmus gadījumus apvieno tas, ka par ĀTAP administratoriem ir nozīmēts kāds no advokātu biroja O. Cers un J. Jurkānspartneriem, savukārt paša Jurkāna sieva ir šīs tiesas tiesnese Inga Krīgena-Jurkāne. Taču tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (attēlā)apgalvo, ka nu jau viss esot kārtībā, savukārt uz faktiem par iespējamu tiesnešu un advokātu biroja "saspēli" reaģēt acīmredzami nevēlas.

„Ar viņiem saistītās lietas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā tiek izskatītas ārpus kārtas un vienmēr ar ļoti labiem rezultātiem. Bet tas jau noteikti nav saistīts ar izteikto radniecību, bet ir tikai sagadīšanās. Ir pienācis laiks, kad jāizvēlas juridiskais birojs ar labiem radniecīgiem sakariem tiesās, jo ar profesionalitāti acīmredzami nepietiek,” par šo situāciju kāds Pietiek lasītājs informēja jau 2011. gadā.

Toreiz plašāku uzmanību piesaistīja SIA Sun Re.public, kas 2006. gadā ar plašu vērienu bija sākusi attīstīt dzīvojamo māju projektu Sun Republic Saulkrastos. Ar dzīvokļu pircējiem tika slēgti pirkuma priekšlīgumi, saņemot no pircējiem avansa maksājumus līdz pat 20% apmērā no pirkuma summas. Kvadrātmetra cena bija no 3500 līdz 4500 eiro, un pircēji Sun Re.public avansā iemaksāja lielas naudas summas.

Dzīvojamo māju kompleksu Sun Re.public ar priekšlīgumiem apņēmās nodot ekspluatācijā 2008.gada rudenī, taču solījumi netika pildīti, un daudzi pircēji, beidzoties priekšlīgumā noteiktajam termiņam, no pirkuma atteicās un, kā to paredzēja līgums, prasīja atdot iemaksāto avansu. Samaksāto naudu Sun Re.public neatdeva – un tā līdz pat 2010.gada rudenim, kad pircējiem caur Maksātnespējas reģistru tapa zināms, ka Sun Re.public slepenībā no pircējiem ir panākusi ĀTAP pasludināšanu.

Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības plāns paredzēja dzēst pircēju prasījumus pret Sun Re.public par 80%. Atlikušos 20% pircēji varēšot saņemt nākamo divu gadu laikā. Tad starp projekta attīstītāja kreditoriem parādījās kāda Seišelu salās reģistrēta sabiedrība Bonnet GRH Ltd. Savukārt SIA Resort Investment, kura bija reģistrēta tajā pašā juridiskajā adresē, kur Sun Re.public, ieguva no SEB bankas prasījuma tiesības pret Sun Re.public.

Lietu izskatīja advokāta Jāņa Jurkāna sievas kolēģe, Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Iveta Krēvica, kura par uzņēmuma administratoru iecēla to pašu Jāni Jurkānu.

Tiesa, poar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs iesniedza Senātam protestu. Protests tika apmierināts, lieta nonāca Senātā, kas nonāca pie secinājuma, ka tiesas lēmums nav pamatots un tādēļ atceļams, bet lieta nododama jaunai izskatīšanai Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai.

Senāts lēmumā norādīja, ka prasījuma samazināšana par 80% ir būtisks kreditora interešu aizskārums. Ja kreditoru intereses tiek būtiski aizskartas, tad jābūt objektīvam un saprātīgam pamatojumam, ka pastāv samērīgums starp pielietotiem līdzekļiem un sasniedzamo mērķi.

Neskatoties uz to, jau cita Krīgenas-Jurkānes kolēģe, Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Anita Moļņika, izskatot lietu no jauna, nosprieda, ka 80% samazinājums ir pamatots, lēmumā pat necenšoties rast argumentus, ar kuriem pamatot, kāpēc 80% samazinājums būtu uzskatāms par pamatotu un saprātīgu dzīvokļu pircēju, pārsvarā privātpersonu, interešu ierobežojumu.

„Cilvēkiem, kuri ir iemaksājuši pirmo iemaksu par dzīvokli Sun Republic projektā, tiks atdoti tikai 20% no visas iemaksātās summas, un dzīvokļi tiks pārdoti vēl vienu reizi. Un tā ir izlēmuši tiesneši Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Cik godīgi ir šie tiesneši, un kā intereses viņi pārstāv?” – tā savu sašutumu par īpatno lēmumu pauda Pietiek lasītājs.

Taču lasītāja rīcībā tobrīd vēl nebija informācijas par to, kādas pūles Sun Re.public (tagad tās nosaukums ir S.R.K.) pielikusi, lai tās lieta tiktu izskatīta tieši Jurkāna sievas darbavietā - Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Līdz pat 2009. gada jūnijam tās juridiskā adrese bija Rīgā, Kuģu ielā, taču tad uzņēmums adresi nomainīja uz Ģertrūdes ielu, 2010. gada jūlijā oficiāli pārcēlās uz Brīvības ielu, bet jau divus mēnešus vēlāk – atkal uz Ģertrūdes ielu.

Raugoties no tiesu piekritības, Sun Re.public no Kurzemes rajona tiesas piekritības aizceļoja uz Centra rajona tiesu, līdz beidzot nonāca „laimīgajā” Vidzemes priekšpilsētas tiesā – un, ja 2009. gada maijā uzņēmuma maksātnespējas procesa pieteikums tika noraidīts, tad pēc adreses maiņas 2010. gada rudenī „laimīgā” Vidzemes priekšpilsētas tiesa nolēma sākt uzņēmuma ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu. Par administratoru, kā minēts, kļuva Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses vīrs, advokāts Jurkāns.

Viņš pats tagad apgalvo, ka nekādas saspēles neesot, - visā esot vainīgi valsts nelielie izmēri: „Tīri statistiski Vidzemes priekšpilsētas tiesa ir lielākā teritoriālā ziņā. Nav mums tik daudz tiesu. Tādā mazā valstiņā mēs dzīvojam. Runāt var daudz ko, es nevaru to komentēt. Ja ir konkrēti pārmetumi, tad ir kārtība, kādos tos izskatīt!”

Taču šī nav vienīgā šāda veida „sakritība”, kurā iesaistīts gan Jurkāns, gan Vidzemes priekšpilsētas tiesa, gan „nejauša” uzņēmuma adreses maiņa. Līdzīgi ir noticis arī ar SIA Cobold Eksports, - uzņēmums gandrīz 11 gadus bija mitis Rīgā, Ganību dambī, taču 2009. gada 10. novembrī uz mēnesi adresi nomainījis uz Ģertrūdes ielu.

Jau nākamajā dienā pēc uzņēmuma adreses maiņas tajā pašā Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ierosināta lieta par uzņēmumam nepieciešamo ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu, un par uzņēmuma administratoru jau atkal iecelts šīs tiesas tiesneses vīrs Jurkāns. Jau 12. novembrī „laimīgajā” tiesā pasludināts spriedums par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, un apstiprināts ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns

Pietiek ir zināms par vēl vienu uzņēmumu, kura likteņa pārvērtības tāpat liek domāt par advokātu biroja un tiesas „saspēli”. SIA LASCO Investment no 2006. gada līdz 2010. gada aprīlim bija mitusi Elizabetes ielā, taču tad juridisko adresi pēkšņi nomainīja uz Bērzaunes ielu.

Jau tā paša gada rudenī tajā pašā Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā sekmīgi tika ierosināts uzņēmuma ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, un jau dažas dienas vēlāk notika ĀTAP procesa īstenošanas pasludināšana, pasākumu plāna apstiprināšana un administratora iecelšana – šo amatu ieņēma Jurkāna partneris Olavs Cers.

Cers ilgāku laiku izvairās no atbilžu sniegšanas uz Pietiek jautājumiem, savukārt Jurkāns skaidro, ka „katrā ziņā par šiem procesiem nekādas sūdzības un iebildumi nav bijuši. Cobold Eksporta ĀTAP nesanāca, nodrošinātais kreditors Swedbank bija apmierināts ar maksātnespējas procesu. Sun Republic atguva maksātspēju, ar visiem kreditoriem ĀTAP plānā paredzētajā kārtībā tika veikts norēķins. Abi bija korekti procesi, par kuriem neviens nesūdzējās”. Tiesa, par adrešu maiņu viņš „nevar komentēt”.

Iespējamā saspēle ir tieslietu ministra Dzintara Rasnača atbildības joma, taču viņš jau tradicionāli izvairās no skaidra viedokļa paušanas maksātnespēju administrēšanas jomā. Viņa preses pārstāvis norāda, ka darbības šajos procesos ir notikušas vēl līdz 2015.gada 1.martam, kad spēkā stājās būtiski un apjomīgi grozījumi Maksātnespējas likumā”.

Tiesa, ministrs atzīstot, ka „darbību kopums, kad parādnieks īsi pirms ĀTAP maina juridisko adresi, savukārt ĀTAP process ir nesamērīgi īss un neveiksmīgs, var netieši liecināt par vēlmi izmantot tiesisko regulējumu pretēji tā mērķim”, taču tagad likumdevējs ir veicis nepieciešamos pasākumus, lai atturētu personas no ĀTAP izmantošanas pretēji tā mērķim.

„Ievērojot minēto, šobrīd šāda Jūsu pieminēta situācija, kas var radīt kaut vai šķietamas šaubas par procesa likumīgu un taisnīgu norisi, nebūtu iespējama!” Rasnača vietā skaidro viņa preses pārstāvis.

Tiesa, kā izrādās, par tiesas iesaisti šajā „saspēlē” tieslietu ministrs izteikties vispār nevēlas. „Nekā jauna nav ko piebilst,” skan Rasnača atbilde uz Pietiek jautājumu, kā viņš gatavojas rīkoties saistībā ar faktiem, kas liek domāt par konkrētu tiesnešu un konkrētu advokātu „saspēli”. 

Novērtē šo rakstu:

0
0