Iesaki rakstu:

Uzrakstīju garu rakstu par sankcijām, cēloņiem, to veidiem, ieguvumiem un zaudējumiem. Pārlasot konstatēju, esmu sarakstījis vispār zināmas lietas. Tamdēļ aprobežojos tikai ar vienu rindkopu un nobeigumu.

Globālā ekonomikā pašreiz galvenais ieguvējs ir tas, kurš spēj pārdot. Pārdot ne tikai iekšējā tirgū, bet arī uz āru. Tātad veiksmīgu sankciju pamatnostādne - neļaut otram pārdot, jeb nepirkt no otra.

Sekojot līdzi sankcijām, ko ir noteikusi viena puse, kuru pārstāv arī Latvija, dominē vārdi - nepārdot, nedot, iesaldēt. Otras puses atbildes reakcija bija prognozējama. Otras puses sankciju galvenais vārds - nepirkt.

Kā tas izskatās ekonomiski? Šoreiz argumenti, ka Krievija kļūs par noslēgtu ekonomiku, neiztur kritiku. Krievija veiksmīgi turpina PĀRDOT savu galveno eksporta preci - energoresursus un ar sankciju palīdzību nepērk stratēģiskā pretinieka eksporta preci - lauksaimniecības gala produktu.

Mēs pretēji, turpinām pirkt oponenta eksporta preci - energoresursus, un paši ierobežojam sevi, nepārdodot savu eksporta preci - lauksaimniecības produktu.

"Paši nepārdodot"? Jā, jo atbildes reakcija bija prognozējama. Jūtu līdzi nozaru pārstāvjiem, kuriem nu ir problēmas. Nākamo reizi neesiet tik toleranti un neklusējiet.

Kāda jēga no sankcijām, ja pirmsākumos jau bija zināms, ka būs zaudējumi? Par iespējamajiem zaudējumiem runāt nebija pieklājīgi. Pirms sankciju ieviešanas no mūsu puses jau vajadzēja atrunāt kompensācijas mehānismu ne tikai ar Eiropas Savienību, bet arī ar ASV valdību.

Turpretī Krievijas eksports turpinās, un valūta kā ieplūda, tā ieplūst Krievijā. Tagad krieviem nebūs jāizdod valūta par mūsu pārtikas precēm, bet viņi to varēs investēt, attīstot paši savu ražošanu.

Pazīstot krievus un viņu savādo saimniekošanu, uzņemos apgalvot, ka viņi spiedīgos apstākļos un piespiedu kārtā attīstīs gan lauksaimniecību, gan lauksaimniecības produktu pārstrādi. Atgriezties Krievijas tirgū mums būs ļoti, ļoti grūti.

Arguments, ka mums nevajag Krievijas tirgu, mēs tirgosim uz Eiropu, ir man nesaprotams. Jebkurš tirgus ir preču noiets. Neesam mēs monopolisti, ka varam izvēlēties - šitam pārdosim, bet šitam nē. Jebkura tirgus zaudēšana ir zaudējums, tas nav ieguvums.

Mans viedoklis: no mūsu puses ieviestās sankcijas manā redzējumā mums tik tiešām ir neizdevīgas, pat bezjēdzīgas. Mans secinājums: sankciju apstiprinātāji no mūsu valsts institūcijām nav spējuši prognozēt notikumu gaitu, jo neviens no viņiem iepriekš nekādas sēdes un komisijas nav ierosinājis sasaukt.

Būšu nepieklājīgs un atļaušos prognozēt, ka, iestājoties aukstākam gadalaikam, Krievija izspēlēs "nākamo trumpi" - gāzes piegādes apjomi un cena. Būs problēmas, būs zaudējumi.

Mans ierosinājums: visām nu drudžaini sasauktajām sēdēm un apspriedēm visādos līmeņos pievienot jau laicīgi neizbēgamu jautājumu - ko darīsim ar energoresursu iespējamo (nenovēršamo) piegāžu nestabilitāti? Kādi iespējamie kompensācijas mehānismi?

Mēs esam 100% atkarīgi no Krievijas. Uzņēmumu Latvijas Gāze pārvalda Krievijai lojāli spēki. Nopērkot piedāvātos 47,2% E.ON Ruhrgas International GmbH akciju, mēs jautājumu neatrisināsim.

Ko un kā mūsu draugi un galvenie sankciju virzītāji mums kompensēs šai iespējamajā negatīvajā situācijā? Un nestāstiet, ka gāzi vedīsim no Amerikas.

Ja ne, būs kā pašlaik: zinājām, ka notiks, bet risinājumu meklēt izmisīgi sākam tagad. It kā problēmas no zila gaisa uzrastos. Jau tagad ir jāsāk apzināt zaudējumus no nestabilitātes energoresursu tirgū un jāsāk meklēt kompensāciju veidus. Citādi būs kā vienmēr.