Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Nezināmas kvalitātes un izcelsmes preces tirgojošā veikalu tīkla Lidl ienākšanu Latvijā slepeni lobē Saskaņa, darot to tajās pašvaldībās, kurās tai ir izdevies kaut kādā formā tikt pie varas. Jaunākais elements šo faktu rindā ir Jūrmalas domes saskaņiešu deputāta, priekšsēdētāja vietnieka Ņikitas Ņikiforova sajūsmas pilnais stāstījums Jūrmalas pilsētas būvvaldē, prezentējot apbūves plānu Bulduros - vietā, kur aiz Lielupes tilta, iebraucot pilsētā, kreisajā pusē ir zaļā zona. Tagad iedarbināti plāni, lai šo vietu izpostītu un tur būvētu kārtējo šķūņveida lielveikalu.

Kā rakstiski paziņoja SIA Lidl Latvija pilnvarotais pārstāvis — zvērināts advokāts Sergejs Rudāns, vēl pagājušajā gadā par 1,694 miljoniem eiro ticis iegādāts arī Jūrmalas zemesgabals Talsu šosejā 40, tātad vietā, kur blakus jau atrodas gan Rimi hipermārkets, gan lielā Maxima, gan vietējā uzņēmēja Aleksandra Bašarina uzceltais t/c Līgo, gan tirdziņš, gan padomju laika t/c Kauguri.

Apzinoties, ko iedzīvotāji vai Jūrmalas aizsardzības biedrība domās par šādiem būvniecības plāniem, pagaidām saskaņieši nav riskējuši tos publiski apspriest domes sēdē, kurā bez Saskaņas un ZZS ir arī opozīcijas deputāti no Nacionālās Apvienības, JKP un Tev, Jūrmalai. Tāpat nav noturēta sabiedriskā apspriešana, bet saskaņieši izlēmuši darboties caur domes pakļautībā esošajām institūcijām.

Šī situācija pilnībā kopē pagājušogad Rīgā notikušo: arī tur Saskaņas kontrolē esošā būvvalde bez sabiedriskās apspriešanas izdeva būvatļauju uz sirmgalves Baibas Gaisas vārda, lai viņa 83 gadu vecumā varētu sākt būvēt 24 hektārus lielu noliktavu Mežciemā ārzemju preces importam. Tikai vēlāk atklājās, ka pastāvējis slepens līgums, saskaņā ar kuru zemesgabalu ieguva SIA MMS Propperty Solutions, kas tagad pārdēvēts par Lidl Latvija. (Par šiem faktiem, tajā skaitā būvatļaujas izsniegšanas likumīgumu, ir ierosināta administratīvā tiesvedība.)

Citā gadījumā Rīgas dome, aci nepamirkšķinot, labprāt izsniedza ciršanas atļauju kokiem Dzelzavas ielā 75B, taču iedzīvotājiem izdevās cirtējus apturēt, noturot vairākas tautas sapulces, savācot 1600 parakstus un iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā.

Pirms diviem gadiem arī tika pārbūvēts Ilūkstes ielas krustojums ar Lubānas ielu starp Slāvu apli un t.s. “Lubančika” tirdziņu. Šajā krustojumā iepriekš bija aizliegts nogriezties pa kreisi no Lubānas ielas, taču par nodokļu maksātāju naudu tika izbūvēta papildu josla, lai to padarītu iespējamu, kolīdz par zemesgabalu pa kreisi no krustojuma interesi izrādīja Lidl. Taču, tā kā šis zemesgabals acīmredzot izrādījies par mazu, pagājušonedēļ tika paziņots par tirdziņa daļēju noārdīšanu Lidl interesēs, kas saniknoja Purvciema iedzīvotājus.

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs iepriekš pauda bažas, ka šī ekspansija tiek nelegāli finansēta no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) izsniegtā kredīta. Jautājums apspriests LTA sēdē, kurā bez ministriem un jomas speciālistiem piedalījās arī ERAB pārstāvis. H. Danusēvičs norādīja, ka taujāts, kāds ir pamatojums Lidl mātesuzņēmumam Schwarz Group izsniegto aizdevumu lielajiem apmēriem, ERAB pārstāvis nespēja to pilnvērtīgi argumentēt.

ERAB izveidojusi projektu ar nosaukumu “Schwarz ilgtspējīgā mazumtirdzniecība”, kura izmaksas ir 100 miljoni eiro un viss finansējums 100% apmērā nācis no ERAB, turklāt tas ir tikai viens no ERAB finansētajiem Schwarz projektiem. 2016. gadā Schwarz Group saņēma 25% no visa ERAB atbalsta agrobiznesam. Līdz ar to, ja vidēji vienam nozares projektam ir piešķirti 16 miljoni eiro, tad Schwarz gadījumā summa sasniegusi 200 miljonus eiro.

ERAB medijiem atzina, ka Schwarz Group no tās kopumā saņēmusi aptuveni 600 miljonus eiro veikalu tīklu Lidl un Kaufland attīstīšanai, taču atteicās paskaidrot minēto simtmiljonu noteikumus un to piešķiršanu.

Saistībā ar šiem faktiem jautājumi nosūtīti arī Schwarz grupai, un par saņemtajām atbildēm informēsim lasītājus turpmāk.

Novērtē šo rakstu:

34
54