Iesaki rakstu:
Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja vairāku deputātu izstāšanās no Kaimiņa partijas frakcijas.
Likās, ka tagad iestājies mierīgs pārtraukums. Tomēr arvien interesantāka izvēršas situācija Rīgas domē un arī partijā “Saskaņa”. Šķiet, reti kurš bija gatavs tik ātrai “Saskaņas” krīzei pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām un partijas līdera Nila Ušakova drīzās došanās uz Briseli.
Uzkrītoši ir Eiropas Parlamentā ievēlētā Andra Amerika publiski izteiktie paziņojumi pēc vēlēšanām – viņš gandrīz ik dienu piesauc ārkārtas vēlēšanas Rīgas domē. Liekas, ka Ameriks ir noticējis, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās par “Gods kalpot Rīgai” un “Saskaņu” balsos tikpat daudz cilvēku kā par abu partiju kopīgo sarakstu Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Vairākas dienas pagāja, kamēr “Gods kalpot Rīgai” izlēma, kurš būs nākamais Rīgas mērs – Oļegs Burovs, kurš šobrīd ir vicemērs, vai arī Dainis Turlais, kurš vadīja pašvaldības pretkorupcijas komisiju.
Nav īsti saprotams, kāpēc izvēle bija par labu Turlajam, jo šķiet, ka Burovs būtu veiksmīgāks pašvaldības vadītājs. Varbūt Turlais labāk spēs izraisīt ārkārtas Rīgas domes vēlēšanas nekā Burovs? Nav arī īsti skaidrs, ko “Gods kalpot Rīgai” iegūtu šādu ārkārtas vēlēšanu gadījumā. Varbūt Ameriks cer, ka šādā veidā viņa izveidotā organzācija iegūs lielāku ietekmi Rīgas domē un ātrāk pārvarēs tās negatīvās sekas, ko radīja daudzie korupcijas skandāli pašvaldībā - tā teikt, veiks savdabīgu attīrīšanās rituālu?
Nevar izslēgt, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas būtu vienīgais veids, kā saglabāt “Gods kalpot Rīgai” un nepieļaut tās izjukšanu. Ņemot vērā, ka ārkārtas vēlēšanās ievēlētā Rīgas dome darbotos tikai līdz kārtējām pašvaldību vēlēšanām, kas notiks jau pēc pusotra gada, šādā veidā tiktu pārdalīta ietekme pašvaldībā un uz laiku pārtrauktas iekšējās nesaskaņas.
Politiskā trillera cienīgi izvēršas notikumi “Saskaņas” frakcijā Rīgas domē. Visiem negaidīta bija četru deputātu, tajā skaitā vicemēra un līdzšinējā “Saskaņas” simbola Ušakova atbalstītāja un senā cīņu biedra Vadima Baraņņika un aktīvista Alekseja Rosļikova iespītēšanās, atsakoties atbalstīt pašu frakcijas biedra Sandra Bergmaņa ievēlēšanu par otru vicemēru. Publiski ir izskanējis tikai, ka šie četri deputāti gribējuši plašāku viņa kandidatūras apspriešanu. “Apvainotie” deputāti neesot varējuši saņemt atbildes uz saviem jautājumiem.
Zinot līdz šim pastāvējušo kārtību “Saskaņā”, kad līdera lēmumi netiek apšaubīti un tiek atbalstīti bez lieku jautājumu uzdošanas, šis gadījums ir visai zīmīgs. Acīmredzot arī “Saskaņā” daudzi nejūtas novērtēti un uzskata, ka tiek nostumti malā svarīgu lēmumu pieņemšanā. It kā par to nevarētu sūdzēties Baraņniks – Ušakovs viņu iecēla par vicemēru un atstāja savā vietā. Baraņņiks arī nav kavējies ar pilnvaru izmantošanu, piemēram, ieceļot Emīlu Jakrinu korupcijas skandālu pārņemtā pašvaldības uzņēmuma “Rīgas satiksme” pagaidu valdē.
Ušakova reakcija bija ātra – četri atkritēji tika izslēgti ne tikai no Rīgas domes “Saskaņas” frakcijas, bet arī no partijas. Šie četri deputāti jau ir paziņojuši, ka veidos savu frakciju Rīgas domē un cer, ka viņiem pievienosies vēl vairāki deputāti. Tādējādi ir skaidrs, ka tuvāko nedēļu laikā ziņas no Rīgas domes būs pietiekami interesantas.
Būtu interesanti uzzināt, kā šobrīd jūtas tādi “Saskaņas” smagsvari kā Jānis Urbanovičs, Sergejs Dolgopolovs, Vjačeslavs Dombrovskis un citi. Interesanti, ka jau vairākas reizes ir atcelts “Saskaņas” kongress, kas nav tipiski šai partijai.
Ir skaidrs, ka “Saskaņu” gaida grūti laiki. Kā jau visas organizācijas, kas ir vertikāli būvētas un kuru līderiem pieder pilnīga vara un noteikšana šajā organizācijā, arī “Saskaņa” ir saskārusies ar problēmām, ko rada līdzšinējā līdera un simbola Ušakova faktiskā aizbēgšana no Latvijas pēc ievēlēšanas Eiropas Parlamentā.
Šobrīd redzams, ka ir grūti saturēt kopā partiju, kurā ir vairāki grupējumi (piemēram, agrāk daudz tika pieminēts tā sauktais Sergeja Dolgopolova grupējums), kas vēlas varas pārdali partijā. Milzīga problēma “Saskaņai” ir jauna simbola atrašana, kurš būtu piemērots gan partijas biedriem, gan atbalstītājiem un vēlētājiem. Kā viens no iespējamiem Ušakova pēctečiem vairākkārt ticis minēts Vjačeslavs Dombrovskis. Tomēr šķiet, ka viņš nespēs sekmīgi pildīt šo lomu savu personīgo īpašību dēļ, turklāt izskatās, ka Slava pārāk komfortabli jūtas Saeimā, kur var brīvi lamāt Krišjāņa Kariņa valdību un valdošās partijas.
Aktīvi darbojas Regīna Ločmele-Luņova, organizējot gan “Saskaņas” atbalsta piketus, gan piedaloties dažādos pasākumos, turklāt viņai ir darba pieredze gan Rīgas domē, gan Saeimā. Var diezgan viegli iedomāties, ka tieši viņa varētu aizstāt Ušakovu un pārņemt Nila mantojumu “Saskaņā”. Vienīgi jāprasa, vai šādam pagriezienam būtu gatavi daudzie partijas biedri.
Ja Urbanovičam neizdosies atrast jaunu “Saskaņas” simbolu Ušakova vietā un salāgot iekšējo grupējumu intereses, nav izslēgta arī partijas sašķelšanās. Tādā gadījumā var izveidoties interesanta situācija, kad “Saskaņa” zaudēs līdzšinējo ietekmi. Nav īsti skaidrs, ko tādā gadījumā darīs līdzšinējie partijas atbalstītāji – viņi varētu pievērsties citām partijām, piemēram, Tatjanas Ždanokas vadītajai Latvijas Krievu savienībai.
Ir skaidrs, ka “Saskaņas” izjukšana nekādi neatbilst Krievijas interesēm un arī vairāku Latvijas politikas aizkulišu spēlētāju interesēm, kuri vairākkārt ir mēģinājuši panākt “Saskaņas” iekļaušanu valdībā. Būs interesanti vērot, kādā veidā tiks risināta šī partijas krīze. Iespējams, tiks veikti aktīvi pasākumi “Saskaņas” pārkārtošanai un jaunu līderu izvirzīšanai. Nevar izslēgt, ka pēc “Saskaņas” sasmērēšanās Rīgas domes korupcijas skandālos tiks izveidota viena vai vairākas jaunas partijas, kas spēs piesaistīt bijušos partijas atbalstītājus un vēlētājus. Politikas vērotājiem solās būt interesants laiks, vērojot šīs partijas turpmāko rīcību.