Iesaki rakstu:

Kā viens no ticamākajiem satiksmes ministra amata kandidātiem Vienotības vadībā kopā ar tā saukto „Olšteina sešnieku” pašlaik tiek apspriests 1977. gadā dzimušais Normunds Krūmiņš. Mazpazīstamā uzņēmēja vārds ir ticis minēts divu citu uzņēmēju tiesībsargāšanas iestādēm adresētā iesniegumā, kurā aprakstīta Krūmiņa gatavība „pārdot” savu ietekmi Satiksmes ministrijā. Abi uzņēmēji izteikuši gatavību viņu sniegtās informācijas patiesīgumu apliecināt arī ar melu detektora izmantošanu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), Valsts policijai un LR Ģenerālprokuratūrai adresētajos iesniegumos, ko parakstījis SIA Dzelzceļa būve valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Sipļivijs un valdes loceklis Aleksandrs Ļitvinovs un ko šodien publisko Pietiek, norādīts, ka uzņēmuma pamatdarbība ir saistīta ar būvniecības darbu veikšanu transporta nozarē, veicot ar dzelzceļiem saistītu objektu būvniecību, rekonstrukciju utt.

Saskaņā ar iesniegumos minēto kādreizējais muitas vadītājs Kalvis Vītoliņš un Normunds Krūmiņš „vairākkārtīgi, norādot uz savu ietekmi LR Satiksmes ministrijā un VAS Latvijas Dzelzceļš un draudzīgajām attiecībām ar šo organizāciju vadību, ir izdarījuši uz mums spiedienu nolūkā saņemt no mums naudas līdzekļus par saviem pakalpojumiem, vienlaicīgi dodot divdomīgus mājienus, ka tas sekmēs pozitīvu rezultātu sasniegšanu konkursos, kuros izšķiroša ietekme ir Satiksmes ministrijai”.

Šo personu prasību neizpildīšanas gadījumā abiem uzņēmējiem tikuši izteikti draudi, ka „turpmāk SIA Dzelzceļa būve būs liegta komercdarbība transporta nozarē”. Turklāt iesniegumos minētas arī atsevišķas epizodes, uz kurām uzņēmēji, kuri esot gatavi viņu sniegtās informācijas patiesīgumu apliecināt arī ar melu detektora izmantošanu, norāda īpaši.

Tā saistībā ar kravas vilciena sadursmi ar dzelzceļa celtni KDE 2009. gada 16. decembrī, kurā vainota SIA Transceltnieks, Vītoliņš un Krūmiņš, atsaucoties uz savu ietekmi, piedāvājuši par 5000 latu atlīdzību ietekmēt izmeklēšanas komisijas lēmumus „nolūkā, lai panāktu SIA Transceltnieks kā SIA Dzelzceļa būve tiešā konkurenta izsniegto licenču anulēšanu”.

Otra iesniegumā minētā epizode - apmaiņā pret līguma noslēgšanu ar Vītoliņam un Krūmiņam piederošo SIA Loģistikas partneri viņi esot solījuši, ka, pateicoties viņu sniegtajiem pakalpojumiem, Dzelzceļa būve varēšot sekmīgi strādāt Latvijas tirgū, kā arī piedalīties Latvijas Dzelzceļa izsludinātajā konkursā Otro sliežu ceļu posmā Skrīveri - Krustpils būvniecība.

„Tā kā K.Vītoliņš un N.Krūmiņš savus pakalpojumus piedāvāja ļoti uzstājīgi, pieļaujot, ka šīs personas, izmantojot savu ietekmi, varētu apdraudēt SIA Dzelzceļa būve komercdarbību, un neredzot savās darbībās nekā prettiesiska, SIA Dzelzceļa būve parakstīja līgumu ar SIA Loģistikas partneri, paredzot K.Vītoliņa un N.Krūmiņa piedāvāto pakalpojumu apmaksu,” teikts iesniegumā.

„Tikai pēc minētā līguma parakstīšanas, kad K.Vītoliņš un N.Krūmiņš kļuva atklātāki, no viņu teiktā varēja nojaust, ka no SIA Loģistikas partneri samaksātajām naudas summām varētu tikt veikti maksājumi LR Satiksmes ministrijas un VAS Latvijas Dzelzceļš amatpersonām to labvēlības iegūšanai saistībā ar izsludināto konkursu,” iesniegumā min uzņēmēji, norādot, ka joprojām neesot saņēmuši savu parakstītā līguma eksemplāru, kas radot aizdomas, ka „arī turpmāk K.Vītoliņš un N.Krūmiņš turpinās izteikt mūsu kompānijai visāda veida draudus”.

Pietiek pagaidām nav zināms, vai saistībā ar šiem iesniegumiem ir sākts kriminālprocess vai pārbaude un kādi bijuši to rezultāti; Vītoliņš iepriekš noliedzis tajos minēto ziņu patiesīgumu. Savukārt Vienotība pagaidām nekomentē informāciju par Krūmiņu, kas tās vadībā tiktu apspriests kā viena no reālākajām kandidatūrām uz satiksmes ministra posteni.