Iesaki rakstu:

Satiksmes ministrijas valsts sekretāru formāli neviens normatīvais akts neierobežo tiesībās kā ministrijas pārraudzībā esošo valsts uzņēmējsabiedrību akcionāru sapulces funkciju pildītāju iecelt to valdē tādus cilvēkus, kādus šī viena amatpersona uzskata par piemērotiem. Izrādās, neeksistē nekādas likuma prasības ne pēc konkursa, ne pēc kādas īpašas kandidātu atlases un to piemērotības izvērtēšanas procedūras.

Pēc tam, kad bez konkursa par valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) valdes locekli tika iecelts ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu saistītais Armīns Kronbergs, Satiksmes ministrijas preses pārstāve Ilze Eida Pietiek nemācēja atbildēt, kāpēc izvēlēts tieši viņš un kur jaunais valdes loceklis meklēts. Viņa tikai apgalvoja, ka kandidāts LDz valdei meklēts, caurskatot ministrijas rīcībā esošās CV datu bāzes un uzklausot ieteikumus.

Ņemot vērā šos skaidrojumus, Pietiek vērsās pie ministrijas ar oficiālu pieprasījumu sniegt informāciju, kādas tieši procedūras rezultātā pieņemts lēmums par Kronberga iecelšanu par Latvijas dzelzceļa valdes locekli, kādas tieši datu bāzes tika caurskatītas un kādu tieši personu ieteikumi tika ņemti vērā, izvēloties šo kandidatūru.

Tāpat tika pieprasīts sniegts skaidrojumu, kādas vēl metodes tika izmantotas jaunā valdes locekļa meklējumos un kādi vispār ir kritēriji un nepieciešamās kvalifikācijas Latvijas valsts dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma valdes locekļa postenim. Ministrijas valsts sekretāram Anrijam Matīsam tika pieprasīts atbildei pievienot arī minēto datu bāzu aprakstus un kopijas no saņemtajiem ieteikumiem.

No Matīsa atbildes izriet, ka pretēji ministrijas preses pārstāves apgalvojumam nekādu šādu izskatītu datu bāzu vai rakstisku ieteikumu par Kronbergu kā lielisku dzelzceļa jomas speciālistu nemaz nav bijis, - viņš iecelts bez jebkādas īpašas atlases procedūras, vienkārši tāpēc, ka Matīss viņu izvēlējies.

„Spēkā esošie normatīvie akti neparedz speciālas procedūras valdes locekļu kandidātu atlasei, attiecīgi valdes locekļa kandidātu atlase ir akcionāra kompetences jautājums, kurā akcionārs netiek ierobežots,” norādīts Matīsa oficiālajā atbildē, vēl piebilstot, ka, „apstiprinot A. Kronbergu valdes locekļa amatā, tika ņemta vērā A. Kronberga iepriekšējā darba pieredze ar dzelzceļa kravu pārvadājumiem un tranzītbiznesu saistītos uzņēmumos”.

Turklāt, izvēloties Kronbergu par Latvijas dzelzceļa valdes locekli, Matīss vismaz oficiāli nav interesējies arī par to, kādas funkcijas jaunais valdes loceklis uzņēmumā pildīs. „Saskaņā ar likuma Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām 93. panta pirmajā daļā un Komerclikuma 302. pantā noteikto valdes locekļi vada sabiedrību tikai kopīgi. Līdz ar to valdes locekļu kompetenču sadale ir pašas valdes iekšējs jautājums,” skan Matīsa atbilde uz jautājumu par to, kādi būs konkrētie Kronberga pienākumi uzņēmumā.

Saskaņā ar Kronberga nepilnu lappusi garo CV viņš iepriekš bijis SIA Tug Services izpilddirektors, SIA Amberholdings valdes loceklis, SIA LSF Holdings, finanšu speciālists un AS Kālija parks analītiķis. Viņa mēneša pamatatalgojums Latvijas dzelzceļā noteikts 2543 latu apmērā.

Kā Pietiek jau informēja, uzmanību Kronberga iecelšana pelna, jo kuluāros izskanējis, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs jau ilgstoši vēlējies LDz valdē „iebīdīt” kādu no saviem cilvēkiem un, iespējams, pat panākt, lai viņš kļūtu par LDz vadītāju.

Ventspilī, Sarkanmuižas dambī Kronbergam pieder dzīvoklis, kura iepriekšējais īpašnieks bijis vienā krimināllietā ar Lembergu apsūdzētais Ventspils uzņēmējs Ansis Sormulis. 2009.gadā Kronbergs kandidēja pašvaldību vēlēšanās Ventspilī no partijas Demokrāti.lv.

Vieta LDz valdē atbrīvojās, jo augustā valdes locekļa līgums beidzās Andrim Šteinbrikam. LDz valdē ir pieci locekļi, un viens no tiem ir sens ekspremjera Aigara Kalvīša draugs kopš studiju laikiem, biznesa partneris Aivars Strakšas. Savukārt pārējie tagad, kā rāda Lursoft dati, ir Magonis, Kronbergs, Edvīns Kočāns un Ēriks Šmuksts.