Iesaki rakstu:

SEB banka, kuras prezidenta posteni savulaik ilgstoši ieņēma pašreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš, dara visu iespējamo, lai neatklātu vairākus kredītiestādes arhīvā esošus būtiskus dokumentus, kas var viest lielāku skaidrību par to – kā tieši Bērziņš deviņdesmitajos gados ieguva būtisku privatizējamās Unibankas akciju paketi, kas viņam pēc tās pārdošanas ļāva iegūt miljonāra statusu.

Kā zināms, pats Bērziņš kā sava turīguma pamatu vienmēr oficiāli ir norādījis iespaidīgo atalgojumu, ko viņam maksājuši bijušās Unibankas, tagadējās SEB bankas akcionāri – skandināvi.

Taču nākamnedēļ gaidāmās Bērziņa dzīves un darba gaitām veltītās grāmatas Latvietis parastais sagatavošanas procesā izpētītie Privatizācijas aģentūras arhīva dokumenti liek domāt, ka Valsts prezidents par šo tēmu varētu būt noklusējis vairākus būtiskus faktus.

Lai šo versiju pārbaudītu, SEB bankai tika oficiāli pieprasīti divi tās rīcībā esoši dokumenti – bankas padomes apstiprināts nolikums par akciju pārdošanas kārtību valsts akciju sabiedrības Latvijas Universālā banka darbiniekiem, kas apstiprināts deviņdesmito gadu vidū, un Unibankas akcionāru pilnsapulces 1995. gada 22. oktobra lēmums par ikgadēju prēmiju noteikšanu bankas valdes locekļiem.

Privatizācijas aģentūras arhīvā esošie dokumenti norādīja, ka šis nolikums un lēmums varētu viest lielāku skaidrību par to, kādā tieši veidā un par kādu cenu Bērziņš ieguvis Unibankas akciju paketi un kādas tieši personas lēmušas par viņa papildienākumiem ārkārtīgi iespaidīgu prēmiju veidā.

Tomēr SEB banka šos dokumentus izsniegt kategoriski atsakās, šo atteikumu skaidrojot ar to, ka lēmuma un nolikuma sastāvā esot sensitīvi personu dati. „Dokumentu sastāvā ir personu dati (vārdi, uzvārdi, personu kodi). Personu datu aizsardzības likums mums neļauj izpaust šo informāciju aplūkojamā gadījumā. Prasītie dokumenti ir par darbinieku atlīdzību un cita veida motivāciju. Tā atbilstoši mūsu bankas noteikumiem ir konfidenciāla informācija,” – šāds ir SEB bankas Korporatīvās komunikācijas vadītājas Agneses Strazdas oficiālais skaidrojums.

Taču, kā droši zināms no dokumentiem Privatizācijas aģentūras arhīvā, minētajos divos dokumentos nav minēts nevienas pašas personas personas kods. Savukārt nolikumā par akciju pārdošanas kārtību valsts akciju sabiedrības Latvijas Unibanka darbiniekiem ir minēti tikai vispārējie principi, pēc kuriem kādreizējās valsts bankas darbiniekiem piešķirtas noteiktas akciju iegādes kvotas, - tajā nav minēts pat neviena cilvēka vārds un uzvārds.

To noskaidrojot, SEB bankai tika uzdoti papildu jautājumi – kurš tieši bankas vadības pārstāvis ir apgalvojis, ka šajos dokumentos ir personu dati vai ka tie saistīti ar darbinieku motivāciju, kā arī – vai informāciju par šajos dokumentos it kā atrodamajiem personu datiem un to, ka tie saistīti ar darbinieku motivāciju, SEB bankas preses sekretāre sniegusi pēc personiskas iniciatīvas vai pēc kāda bankas vadības pārstāvja norādījuma.

Taču arī pēc šī pieprasījuma saņemšanas SEB banka ir palikusi pie sava – nekādus dokumentus, kas saistīti ar šīs kredītiestādes bijušā prezidenta Bērziņa turīguma pamatu deviņdesmito gadu vidū, tā neizsniegšot.

Bankas atbilde arī tagad ir: „Pieprasītie dokumenti ir saistīti ar darbinieku atlīdzību un cita veida motivēšanu, un tie nav publiskojami pēc privātpersonas, kurai ar likumu nav dotas šādas tiesības datus iegūt, pieprasījuma.”