Iesaki rakstu:

Saeimas Revīzijas komisijā Valsts kontrole (VK) nāca klajā ar savu ziņojumu par revīziju ambulatorajā veselības aprūpe, un Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs V.Keris sauca, kas tas ir politisks pasūtījums, taču uz konkrētiem jautājumiem par pasūtītāju atbildēt nevarēja. Taču ir skaidri redzama V.Kera vēlme aizsargāt Veselības ministriju (VM) un vecais, labais teksts - jāļauj Andai Čakšai strādāt. Vēl nesen šādi teksti bija dzirdami no Latvijas Ārstu biedrības prezidenta P. Apiņa mutes.

Revīzijas ziņojums ir apjomīgs, un lasot redzams ieguldītais lielais darbs, kas parāda, ka VM nespēj tikt gala ar saviem pienākumiem, nepilda pašas izveidotus plānus un nespēj paskaidrot, kur tikusi tērēta pat papildus piešķirtā nauda. Taču pirmais paziņojums no VM puses bija, ka būs stingrāki kvalitātes kritēriji tieši ģimenes ārstiem un atalgojums tiks vairāk piesaistīts tiem, - un nevis, ka būtu jāuzlabo pašas VM darbs.

Ģimenes ārsti ziņojumā tiek visvairāk analizēti, taču pārsteidz vienpusējā informācija, kas atspoguļo tikai darbības rezultātus, bet ne pavadošos dokumentus un faktorus, kā ietekmē šādi rādītāji radušies. Te nu gan var runāt par pasūtījumu, jo dīvaini, ka ne Nacionālais veselības dienests, ne Veselības ministrija šos saistītos dokumentus VK nav devuši – ne par vēžu skrīningiem, kas jāorganizē pašai NVD, ne par noteikumiem darba nespējas lapu izsniegšanai, kur nepieciešama speciālistu konsultācija, ne ģimenes ārstu ierobežojumiem sūtot uz izmeklējumiem.

Nav paskaidrots, kā darbojas esošais kapitācijas modelis un kā tiek sadalīta nauda, kā NVD dod finansējumu otrai māsai 400 eiro apmērā, nav arī pateikts, kur ir pieejamas šādas māsas, par kādu naudu uzturēt darbavietu un īrēt papildu telpas. Ir sajūta, ka VK netiek sniegts objektīvs un pilns ģimenes ārstu darba apraksts.

VK arī netiek stāstīts, kādi ambulatorās aprūpes finansēšanas modeļi pastāv citās valstīs un ka VK uzstādījumam pilnīgi atbilst pilnais ģimenes ārstu kapitācijas modelis, tas ir, kad ģimenes ārstam tiek nodoti visi līdzekļi, kas pienākas uz vienu pacientu, un darbojas princips – nauda seko pacientam, turklāt ģimenes ārstam ir interese šo naudu izlietot pēc iespējas efektīvāk, kas veicinātu konkurenci ambulatorajā sektorā, jo tiešām tiktu pirkti tikai kvalitatīvi pakalpojumu, nevis pieejami pēc NVD vēsturiski veidotas sistēmas.

Šāda sistēma gan nevar sekmīgi darboties ja nav izstrādāti veselības standarti vai vismaz vadlīnijas, ir jābūt arī piemērotai e-veselības sistēmai, lai ģimenes ārsts laikus varētu saņemt informāciju par savu pacientu. Šādā sistēmā ģimenes ārsts ir ieinteresēts veselā pacientā un - savlaicīgi veikt profilaktiskās apskates. Tas, kādi nosacījumi un kā tiek apmaksāti īpaši dārgie izmeklējumi un ārstēšana, tiek atrunāts atsevišķi.

Šāds pilnās ģimenes ārstu kapitācijas modelis darbojas Kanādā un Lielbritānijā, kur iedzīvotāju skaits vienā lielā pilsētā ir tik, cik Latvijā visa valsts teritorijā. Bet VM pat neapsver tādu modeli un nepiedāvā diskutēt, tieši tāpat kā par kopējo veselības aprūpes finansēšanas modeli, un tagad jau atkal tiek pieminēti ierobežojoši faktori, lai saņemtu veselības aprūpi kā sociāla nodokļa iemaksas.

Ambulatoro pakalpojumu sniedzēji tiek analizēti tikai daļēji, tiek uzsvērta dažu izmeklējumu augstā rentabilitāte, taču tam, kā ir veidojušās pakalpojumu cenas un no kā sastāv, atšifrējuma ar pamatotiem skaitļiem nav, bet tas laikam nav bijis VK uzdevumos.

Ministre A.Čakša ļoti ātri paziņoja, ka apkopos jaunā zaļā koridora darbību, kur pēc Veselības inspekcijas datiem pārbaudītas 23 ģimenes ārstu prakses, kas visvairāk sūtījušas pacientus, un Austrumu slimnīcas darbs – un nevis Stradiņu, par ko ir sūdzības. Un ļoti ātri bija secinājums, ka viss darbojas, bet nepieciešams izglītot.

Būtu interesanti uzzināt, kad VM un NVD izvērtēs DRG (diagnosis related groups) apmaksas sistēmu stacionāros, kur aizplūst lielākā veselības naudas daļa. Kāda ārstēšanas pieeja ir vienai un tai pašai pacientu diagnožu grupai un attiecīgi izmaksas dažādos stacionāros. Latvijā šī sistēma tika ieviesta bez pavadošiem veselības aprūpes standartiem vai algoritmiem, tādēļ vēl jo vairāk būtu interesanti redzēt šo datu analīzi, bet Čakša šādu uzdevumu nav devusi.

Tas ir tikai viens piemērs tam, kā VM cenšas noklusēt un nepievērst lieku uzmanību saviem nepadarītajiem darbiem, kaut VM ir vesela audita nodaļa ar vadītāju un trim darbiniekiem, kā arī kvalitātes vadītāja. Būtu interesanti zināt, ko dara šie darbinieki un kā iekšēji uzrauga VM darbu un pēc kādas kvalitātes kontroles sistēmas strādā, ja ir atklāti tik apjomīgi nepadarītie darbi: no 39 plānotiem politikas pasākumiem ieviesti tikai 8, - tā pat nav ceturtā daļa! Jāatzīmē, ka VM kopumā strādā vairāk nekā 100 ierēdņu un darbinieku, neskaitot Čakšas kuplo biroju.