Iesaki rakstu:

Politikas interesentus nevajadzēs daudz pārliecināt par to, ka shēma “iekš Kremļa bij’ viens traks” ir stipri vienkāršota, tā neļauj pilnībā izprast tagadni un prognozēt nākotni.

Jau pirms gadiem trīsdesmit speciālisti sprieda, ka Krievijai nav attīstības perspektīvu austrumos un dienvidos un ka tā tāpēc gribēs nostiprināties rietumos - Moldova, Ukraina, Baltkrievija, Baltijas valstis.

Insaideri teic, ka Baltija varēja kļūt par pirmo Krievijas un rietumu spēkošanās poligonu vēl 2020.gada pavasarī, taču kroņa vīruss un izlēmīgā NATO atbilde šo plānu realizāciju atlika.

Kā šodien redzam, minētajās valstīs liela ietekme ir neoficiālām, ar Krieviju saistītām struktūrām. Kremlis mēģināja šo shēmu izplatīt visā Eiropā; šos centienus Eiropas drošībnieki apturēja tikai pēdējā laikā.

Kad Putins saprata, ka impērijas atjaunošanas plānam nepieciešams arī garīgais saturs, Valdaja domnīcā savāca visa Krievijas sabiedriskās domas spektra pārstāvjus. “Uzmanīgi uzklausot visas tās [blēņas], kuras katrs te pļāpāja atbilstoši savām spējām”, kungs tad arī veicināja “slāvu idejas” kristalizāciju, ieskaitot arī filozofiskos un pārpasaulīgos aspektus.

Problēma bija tā, ka atšķirīgās vēstures dēļ minētās slāvu tautas tomēr nav tik viegli “apvienojamas”. Ukrainai ir spēcīga valstiskā identitāte. Termins “baltkrievi”, kā atgādina zinātāji, patiesībā ir moskaļu izgudrojums.

Ukraina ir veiksmīgi izturējusi diplomātisko spaidīšanu no austrumiem un rietumiem. Lai samazinātu iespēju, ka valsti sadala daļās, prezidents Zeļenskis riskēja palikt Kijevā, kurai no divām pusēm uzbruka krievu armija. Tautai izsniegtās triecienšautenes un “tanku dūres” nebūs pēdējais faktors, kas noteica to, ka ar parasto bruņojumu Kijevu ieņemt vairs nebūs iespējams.

Atgriežoties pie mūsu situācijas, - 4. maija Latvija, šī pārkrāsotā Latvijas PSR, ir svarīgs Krievijas ārpolitisks panākums. Latviešiem kā tautai jāiznīkst, jo Eiropai tā būtu ērtāk?