Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Lasu Pietiek publikācijas un vēroju, kā valsts akciju sabiedrības „Latvijas Loto” trekni atalgotā vadība (attēlā – valdes priekšsēdētāja Maija Kubli) mēģina slēpt visu, kas saistīts ar šī valsts azartspēļu uzņēmuma mēģinājumiem sākt pelnīt, piedāvājot azartspēles arī internetā. Teikšu īsi – nav brīnums. Domāju, sabiedrības interesēs ir uzzināt, kādu „slepenu” plānu jau pirms vairākiem gadiem ar Zaļo un Zemnieku savienības atbalstu roku rokā ar toreizējo finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu mēģināja „izbīdīt” „Latvijas Loto”. Esmu pārliecināts, ka pašreizējā klusēšana un izvairīšanās liecina tikai par vienu – šiem plāniem, kuru pamatā ir vēlme pusatkarīgus cilvēkus „apstrādāt” arī internetā, tiek meklēts atkal jauns politiskais atbalsts.

Informatīvais ziņojums „Par VAS «Latvijas Loto” darbības paplašināšanu”

Lai nodrošinātu VAS „Latvijas Loto” stratēģisko mērķu sasniegšanu, VAS „Latvijas Loto” pastāvīgi veic esošo produktu un pakalpojumu pilnveidošanas attīstību, produktu pieejamības paplašināšanu, kvalitātes, drošības un sociālās atbildības ievērošanu, kā arī jaunu produktu ieviešanu sabiedrībai piedāvājamā produktu portfelī. Turpinot šo darbu, Finanšu ministrija kopīgi ar VAS „Latvijas Loto” ir izskatījusi un analizējusi iespējas nodrošināt VAS „Latvijas Loto” jauna darbības virziena - interaktīvo azartspēļu organizēšanas uzsākšanu, iesaistoties interaktīvo azartspēļu tirgū, tādā veidā nodrošinot valsts stabilizējošo lomu šajā jomā. Līdz ar to informējam par galvenajiem jautājumiem, kas ir saistīti un pamato nepieciešamību un lietderību nodrošināt VAS „Latvijas Loto” iesaistīšanos interaktīvo azartspēļu tirgū. Papildus veiktajam izvērtējumam atzinumu par jautājumiem, kas saistīti ar tirgus nepilnības novērtēšanu un darbības virziena atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pantam ir sniedzis arī zvērinātu advokātu birojs „COBALT”.

Ziņojums satur ierobežotas pieejamības informāciju, kas klasificēta, pamatojoties uz Informācijas atklātības likuma 5.panta otrās daļas 2. un 3.punktu un kas ir komercnoslēpums, un tās izpaušana vai nozaudēšana var būtiski negatīvi ietekmēt VAS „Latvijas Loto” un valsts finanšu intereses.

1. Situācija interaktīvo azartspēļu tirgū Latvijā

Uz 2017.gada sākumu Latvijā interaktīvo azartspēļu pakalpojumus sniedz septiņi licencēti azartspēļu organizētāji (operatori), kuru kopējais apgrozījums 2016.gadā sasniedza 18,3 miljonus EUR jeb 8,4% no kopējā azartspēļu tirgus. Taču Latvijā joprojām ir pieejami un dominē nelegālie interaktīvo azartspēļu pakalpojumi - kā liecina EGBA (European Gaming & Betting Association) dati uz 2016.gada aprīli  nelegālais interaktīvo azartspēļu tirgus Latvijā ir 66% jeb 22,3 miljoni EUR. Jāatzīmē, ka EGBA aplēses ir pieticīgas, jo kopējais aprēķinātais  interaktīvo azartspēļu tirgus, ņemot vērā interaktīvo azartspēļu tirgus straujo pieaugumu Latvijā 2015. un 2016.gadā (attiecīgi 99% un 60%), 2016.gadā ir 56,5 miljoni EUR, no kuriem vairāk nekā 67,5% jeb 38,1 miljonu eiro veidoja nelegālo azartspēļu operatoru ieņēmumi. Tas liecina par nelegālo interaktīvo azartspēļu operatoru piedāvājuma ievērojamu dominanci Latvijas tirgū un to, ka legālie interaktīvo azartspēļu pakalpojumu sniedzēji vismaz šobrīd nespēj nodrošināt, lai to darbību varētu uzskatīt par tādu, kas būtu nozīmīga, runājot par interaktīvo azartspēļu tirgu kopumā.

Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, plaši pieejamie nelegālie interaktīvo azartspēļu pakalpojumi atstāj būtisku negatīvu ietekmi uz katra indivīda ikdienu, veicinot azartspēļu atkarību. Tā, piemēram, nelegālo azartspēļu operatori, neievērojot Latvijas Republikā spēkā esošā Azartspēļu un izložu likuma 41.panta sestās daļas noteikumus, piedāvā patērētājiem pievilcīgākus, bet nelikumīgus interaktīvo azartspēļu pakalpojumus - iespēju piedalīties azartspēlē par velti, kā dāvanu vai balvu, vai arī kā kompensāciju par preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu. Tāpat atkarība tiek veicināta, nelicencētajiem azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem nelikumīgi reklamējoties un izmantojot dažādas pārdošanas veicināšanas akcijas, kas Latvijas Republikā šim darbības veidam ar likumu ir aizliegts. Turklāt tiek veicināta noziedzība, jo nav noslēpums, ka ar nelicencēto interaktīvo azartspēļu pakalpojumu sniegšanu ir saistīti ievērojami krāpniecības un nelegālās naudas atmazgāšanas riski. Tāpat šo darbību rezultātā  nelegālo interaktīvo azartspēļu spēlētāju nauda aizplūst no Latvijas un nodokļi no nelegālo operatoru interaktīvo azartspēļu darbības nenonāk Latvijas budžetā, līdz ar to nevar tikt izmantoti sabiedrības labā. Tieši šādu nelikumīgu darbību īstenošana arī ļauj nelegālo interaktīvo azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem gūt nekontrolētu peļņu, piedāvājot pakalpojumus, kurus tie nespētu piedāvāt, ievērojot normatīvos aktus un nozarē pieņemtās ētikas normas.

Augstākminētais skaidri norāda uz to, ka neviens no nelegālajiem operatoriem spēļu organizēšanā neievēro atbildīgas un uz sabiedrības interesēm vērstus spēles principus.

Lai ievērojami samazinātu nelegālo interaktīvo azartspēļu operatoru darbību, no 2014.gada augusta Latvijā tiek veikta nelegālo interaktīvo azartspēļu operatoru mājas lapu bloķēšana, kas ierobežo Latvijas patērētāju dalību nesankcionētās azartspēlēs un ir vērtējams kā ļoti nozīmīgs instruments cīņai ar nelegālajiem azartspēļu operatoriem. Izložu un azartspēļu inspekcija seko nelegālo interaktīvo azartspēļu operatoru mājas lapu piedāvājumam un sagatavo bloķējamo mājas lapu sarakstu, kuru ievieto arī savā mājas lapā, un informē arī maksājumu pakalpojumu sniedzējus, lai tie neuzsāk un neturpina darījuma attiecības ar tādu azartspēļu organizētāju vai tā starpnieku, kas norādīts maksājumu pakalpojumu sniedzējam nosūtītajā Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas lēmumā par aizliegumu uzsākt un turpināt darījuma attiecības ar azartspēļu organizētāju, kurš darbību veic bez Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās licences, vai tā starpnieku.

Laika periodā no 01.08.2014. līdz 18.01.2016. bloķējamo URL (vienotais resursu vietrādis, angliski Uniform Resource Locator) sarakstā (“melnajā sarakstā”) ir iekļautas jau vairāk nekā 1600 adreses, tādējādi gūstot būtiskus panākumus cīņā pret nelegālajiem interaktīvo azartspēļu operatoriem. Tomēr, jāņem vērā, ka nelegālo interaktīvo azartspēļu pakalpojumu sniedzēji uztur vairākus desmitus dažādu adrešu un pastāvīgi atrod jaunus veidus, kā apiet URL bloķēšanu, kas joprojām ir aktuāla problēma visās Eiropas Savienības (turpmāk - ES) dalībvalstīs. Tāpēc Eiropas līmenī tiek atzīts, ka bloķēšanas mehānismi ir tikai viens no vairākiem pasākumiem, kuri tiek veikti, lai virzītos uz nelegālo operatoru piedāvājuma samazināšanu, jo tie bez citiem pasākumiem nevar pietiekami efektīvi izskaust nelegālo operatoru piedāvājumu. Par iepriekš minēto problemātiku liecina arī vairāki Latvijā fiksēti piemēri - www.unibet.com ir iekļauta “melnajā sarakstā”, taču tā turpina piedāvāt interaktīvo azartspēļu pakalpojumus mājas lapā www.unibet.co.uk u.c. Tāpat mājas lapa www.pokerstars.com ir bloķēta, taču ir iespējams piekļūt tās pokera spēles istabai, izmantojot programmu, kas ir lejuplādēta internetā. Papildus tam nelicencētie operatori izmanto arī citus veidus, kā sasniegt Latvijas iedzīvotājus, kas interneta vidē meklē vai skatās saturiski pilnīgi atšķirīgu informāciju, piemēram, apmeklējot interaktīvo mākslas filmu vietnes, kur izvēloties kādu no interesējošām filmām, bez atsevišķa pieprasījuma tiek ielādēta azartspēļu operatora mājas lapa, vai arī filmas laikā uz ekrāna parādās informācija par alternatīvu ceļu piekļuvei jau bloķēta operatora interaktīvo azartspēļu pakalpojumiem. Visbeidzot jāatzīmē, ka nelegālo operatoru rīcība bieži vien ir tieši saistīta ar krāpniecību attiecībā pret pakalpojuma izmantotājiem, kā rezultātā ir pamats uzskatīt, ka patērētāji, pie adekvāta piedāvājuma, izvēlētos licencētus augstākas reputācijas pakalpojumu sniedzējus. Tāpēc jau šobrīd nozarē strādājoša valsts uzņēmuma, kura reputācija neapšaubāmi ir augstāka nekā jebkuram no privātajiem operatoriem, līdzdalība interaktīvo azartspēļu tirgus segmentā samazinās nelikumīgi sniegto pakalpojumu tirgus daļu.

Pamatojoties uz minēto, secināms, ka Latvijā interaktīvo azartspēļu tirgū pastāv tirgus nepilnība, un tas pagaidām nespēj nodrošināt sabiedrības interešu aizsardzību pietiekamā apmērā, jo pēc pēdējiem pieejamajiem datiem un aprēķiniem par sabiedrības interesēm atbilstošiem var uzskatīt tikai aptuveni vienu trešo daļu (vai pat mazāk) no valsts teritorijā interaktīvo azartspēļu tirgū sniegtajiem pakalpojumiem. Tas liecina, ka interaktīvo azartspēļu tirgus Latvijā būtu pilnveidojams, nodrošinot visaugstākās kvalitātes drošus un likumīgus interaktīvo azartspēļu pakalpojumus, no kuru organizēšanas nodokļi nonāk valsts budžetā un tiek izmantoti sabiedrības labā, ievērojami arī mazinot ēnu ekonomiku minētajā sektorā, un patērētāju iztērētie brīvie līdzekļi atgriežas Latvijas ekonomikā.

Neraugoties uz Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas aktīvo rīcību, iniciējot gan nelicencētu azartspēļu organizētāju interneta vietņu bloķēšanu, gan banku kontu darbības apturēšanu, šobrīd izplatītā nelegālo interaktīvo azartspēļu operatoru darbība norāda uz nepieciešamību veikt proaktīvu darbību, kur bez Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas veiktajiem būtiskajiem tiešajiem pasākumiem nelicencēto operatoru darbības ierobežošanā, papildus jāveic arī citi pasākumi. Jebkāda kvalitātes prasību palielināšana legālajiem operatoriem nestimulētu šo operatoru vēlmi piedāvāt labākas kvalitātes pakalpojumus, jo samazinātu šo operatoru iespējas veikt ieguldījumus attīstībā, lai veiksmīgāk konkurētu ar nelegālajiem interaktīvo azartspēļu operatoriem. Tāpēc jebkādu šādu papildus prasību izvirzīšana nedotu vēlamo efektu. Pastāvot iepriekš minētajai tirgus nepilnībai, kad interaktīvo azartspēļu tirgus nespēj nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu pienācīgā apmērā, valstij jāatbalsta atbilstošas alternatīvas, nodrošinot attīstības iespējas pienācīgas kvalitātes pakalpojuma saņemšanai.

Lai arī nevar izslēgt vēl dažādus citus pasākumus nelegālo interaktīvo operatoru darbību “apkarošanai”, daudzu Eiropas attīstīto valstu pieredze liecina, ka šīs valstis kā netiešu, bet ļoti efektīvu veidu kā to realizēt, ir izvēlējušās praksi valsts tiešā pārraudzībā esošam uzņēmumam iesaistīties interaktīvo azartspēļu tirgū, tādējādi nodrošinot atbilstošas kvalitātes alternatīvu, stabilizējot tirgu, stiprinot patērētāju tiesību aizsardzības nodrošināšanu, mazinot riskus, kas saistīti ar atkarībām, krāpniecību un sekmējot nelegālo azartspēļu operatoru piedāvājuma ierobežošanu. Šādu stratēģiju pamato konceptuālā pieeja ES mērogā, kas norāda uz likumību, nepieciešamību un lietderību valsts īpašumā un tiešā pārvaldībā esošam uzņēmumam iesaistīties interaktīvo azartspēļu tirgū.

Tas nozīmē, ka valstij, interaktīvo azartspēļu tirgus nepilnības novēršanai, ir nepieciešams aktīvi iesaistīties interaktīvo azartspēļu tirgū, tādējādi mazinot iepriekš uzskaitītos riskus. Un tā kā šobrīd nozarē strādājoša valsts uzņēmuma reputācija neapšaubāmi ir augstāka nekā jebkuram no privātajiem operatoriem, tā līdzdalība interaktīvo azartspēļu tirgus segmentā samazinās nelikumīgi sniegto pakalpojumu tirgus daļu.

2. Atbildīgas spēlēs standarts un tā ieviešana interaktīvo azartspēļu tirgū

Publiskai personai (valstij) ar tai piederošas kapitālsabiedrības starpniecību iesaistoties interaktīvo azartspēļu organizēšanas jomā, nepieciešams skaidri nodefinēt pamatprincipu, kurš tiks izmantots izvirzītā mērķa sasniegšanai. Kā viens no etaloniem, kas veiksmīgi tiek izmantots izložu organizēšanas jomā un kura prasības ir iespējams piemērot arī interaktīvo azartspēļu organizēšanai, ir Eiropas Loteriju asociācijas (turpmāk tekstā - EL) apstiprinātais Atbildīgas spēles standarts.

Atbildīgas spēles standarta prasību uzturēšana aptver sekojošas subjekta darbības jomas:

• Pētniecība;

• Darbinieku apmācība;

• Tirdzniecības aģentu apmācību programmas;

• Atbildīga Spēles dizaina izstrāde;

• Interaktīvās spēles kanāli;

• Reklāma un mārketings;

• Sadarbība ar ārstēšanas organizācijām;

• Spēlētāju izglītošana;

• Ieinteresēto pušu līdzdalība;

• Ziņošana, mērījumu veikšana un sertifikācija.

Atbildīgas spēles standarta mērķi ir:

• veicināt sabiedriskās kārtības, integritātes un cīņas pret nelegālām azartspēlēm un finanšu pārkāpumiem nepārtrauktību, kā tas definēts ES likumdošanā;

• identificēt Atbildīgas spēles labās prakses piemērus izložu un azartspēļu sektorā;

• veicināt Atbildīgas spēles standartu piemērošanu EL dalībnieku ikdienas darbībā un tādējādi minimizēt kaitīgu ietekmi uz sabiedrību kopumā;

• definēt skaidrus noteikumus EL biedriem tā, lai:

o nodrošinātu spēlētāju, tai skaitā ievainojamāko grupu interešu aizsardzību; o nodrošinātu spēles pilnīgu atbilstību saistošiem normatīvajiem aktiem un atbildībām;

o ieviestu labās prakses atbilstoši aktuālajai informācijai un pētījumiem; o veidotu labāku izpratni par spēlēšanas sociālo ietekmi; o veicinātu Atbildīgas spēles prakses ieviešanu visās EL biedru un to sadarbības partneru darbības aktivitātēs;

o sniegtu sabiedrībai detalizētu un objektīvu informāciju, kas nepieciešama izglītotu izvēļu izdarīšanai attiecībā uz spēlēšanas aktivitātēm; o pastāvīgi uzlabotu un komunicētu sabiedrībai Atbildīgas spēles programmas.

• informēt sabiedrību, ka EL biedra Atbildīgas spēles programmas atbilst standartam un to apstiprina neatkarīgs ārējais vērtējums.

Personas (sabiedrības indivīdu) ar spēlēšanas atkarības problēmām ārstēšana ir psihiatru un citu veselības aprūpes speciālistu sfēra, bet EL biedru apņemšanās šajā ziņā ir preventīva valstiska līmeņa sadarbības attīstība ar veselības un izglītības nozares speciālistiem, lai pēc iespējas agrākā termiņā sniegtu izglītojošas dabas palīdzību ikvienam pakalpojumu saņēmējam, ļaujot novērtēt katram pašam savu atkarības no spēles līmeni un iegūt pilnīgu informāciju par kvalificētas ārstniecības palīdzības saņemšanu. Ņemot vērā labākās no biedru praksēm, primārais mērķis ir ieviest atbildīgas spēles programmas, balstoties uz preventīviem un izglītojošiem pasākumiem, kas minimizētu atkarības riskus visai sabiedrībai kopumā un, īpaši, visievainojamākajām tās grupām.

Atbildīgas spēles standarta sadaļa „Interaktīvas spēles kanāli” nosaka, ka visiem EL biedriem ir jānodrošina periodiska izmantojamo spēļu platformu pārraudzība, kuru nodrošina neatkarīga, akreditēta trešā puse, dokumentējot katru aktivitāti. Spēļu platformu pārraudzības rezultātiem ir jābūt pieejamiem EL sertifikācijas procesā.

Atkarībā no piedāvātā produkta, EL biedriem ir jānodrošina, ka viņu interaktīvo spēļu platformas (interneta, TV, mobilās ierīces) ietver sekojošu parametru esamību un lietojumu:

• Spēlētāju ierosinātus vai sistēmas noteiktus limitus uz spēli - likmēm un/vai zaudējumiem iztērētās naudas summas;

• Sevis izslēgšanas iespējas spēlētājiem;

• Realitātes pārbaudes uz spēles monitora (piemēram, sesijas pulkstenis - reālais diennakts laiks, brīdinājumi attiecībā uz limitiem, atvēsināšanas/pauzes starp spēles periodiem);

• Datu aizsardzības kontroli;

• Likmju apmēra kontroles iespējas;

• Sevis novērtēšanas iespējas, piedāvājot spēlētājam testus izziņai, vai viņi spēlē atbildīgā veidā.

Katrā spēles organizētāja interneta vietnes lapā ir jābūt saitei uz informāciju par Atbildīgu spēli, Atbildīgas spēles politiku, ieteikumu un atbalsta avotiem un palīdzību (piemēram, palīdzības telefonlīnijas numurs, utml). Operatoram jānodrošina, ka kontaktu centra darbinieki var sniegt informāciju par palīdzību un padomu avotiem.

No minētā var secināt, ka valstij iesaistoties interaktīvo azartspēļu tirgū, ir šī pakalpojuma sniegšanai ir jāievieš un jāuztur Atbildīgas spēles standarts, lai tādējādi nodrošinātu efektīvu, caurspīdīgu un uz sabiedrības interesēm vērstu pakalpojuma sniegšanu.

3. VAS „Latvijas Loto” iesaistīšanās interaktīvo azartspēļu tirgū Latvijā un lielo valsts loteriju uzņēmumu iesaistīšanās interaktīvo azartspēļu tirgū ārvalstīs.

Ņemot vērā iepriekš aprakstīto valsts aktīvas iesaistes nepieciešamību interaktīvo azartspēļu organizēšanas jomā, kā arī pamatojoties uz to, ka iepriekšminēto Atbildīgas spēles standarta principu ievērošanu Latvijā nozarē sniegtajiem pakalpojumiem nodrošina vienīgi valsts akciju sabiedrība „Latvijas Loto” (turpmāk - VAS „Latvijas Loto”), valsts iesaistes nodrošināšanai tika izvērtētas minētās kapitālsabiedrības iesaistes iespējas.

VAS „Latvijas Loto” ir komercsabiedrība ar 100% valsts kapitālu (pamatkapitāla apjoms - 1,4 milj. eiro), kura Latvijas Republikā (LR) organizē licencētas valsts mēroga izlozes. Komercsabiedrības neto apgrozījums 2016.gadā sastādīja 29,318 miljonus EUR un tiešais pienesums valsts budžetā nodokļu, nodevu un maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu veidā 2015.gadā sastādīja 7,5 miljonus EUR, bet 2016.gadā- 8,3 miljonus EUR. VAS „Latvijas Loto” lielākās skaitļu izlozes ir Eurojackpot (starptautiska izloze, ko organizē 32 uzņēmumi no 17 valstīm - 2016. gada lielākais laimests bija 90 miljoni EUR), SuperBingo, kā arī Viking Lotto (starptautiska izloze, ko organizē astoņi uzņēmumi no Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm). VAS „Latvijas Loto” organizē arī skaitļu izlozes Keno, Latloto 5 no 35, Loto 5 un trīspadsmit dažādas momentloterijas.

VAS “Latvijas Loto” loterijas tiek pārdotas gan tradicionālās tirdzniecības vietās, gan internetā. Kopējais loteriju apgrozījums internetā 2016.gadā sasniedza 47,3%, kas ir viens no augstākajiem loteriju interneta pārdošanas īpatsvara rādītājiem pasaulē (saskaņā ar Pasaules Loteriju asociācijas (WLA) datiem 2015.gadā pasaules top 20 loteriju uzņēmumu grupā vidēji 24,4%). Ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un interneta lietotāju skaita pieaugumu, VAS „Latvijas Loto” attīstības potenciāls ir saistīts tieši ar sekošanu līdzi jaunajām tehnoloģijām un jauniem spēļu veidiem.

VAS „Latvijas Loto” nodrošina valsts mēroga izložu pakalpojumu sniegšanu atbilstoši augstākajai industrijas kvalitātes zīmei - Eiropas Loteriju asociācijas Atbildīgas spēles standartam. Pirmo reizi VAS „Latvijas Loto” (EL biedrs kopš 1995.gada) sertifikātu par atbilstību saņēma 2012.gadā ar novērtējumu 96,1%, turpmāko gadu laikā pilnveidojot visus uzņēmuma darbības procesus līdz 100% atbilstībai 2016.gadā. Kopš 2015.gada VAS „Latvijas Loto” ir piešķirts arī Pasaules Loteriju asociācijas sertifikāts par atbilstību augstākajam, 4.līmenim. Tas apliecina komercsabiedrības augstos ētikas principus un sociālo atbildību attieksmē pret saviem klientiem un sabiedrību kopumā.

Papildus uzņēmums ir sertificēts atbilstoši ISO 9001:2015 (kvalitātes pārvaldība), ISO 27001:2013 (informācijas drošības vadība) un WLA/SCS:2012 (Pasaules Loteriju Asociācijas drošības kontroles standarts) standartam. VAS «Latvijas Loto” ir saņēmusi arī apliecinājumu par atbilstību Zelta kategorijai iniciatīvas Latvijas Ilgtspējas Indekss novērtējumā.

Iesaistoties interaktīvo azartspēļu tirgū Latvijā, VAS «Latvijas Loto” nodrošinās valsts mēroga izlozēm līdzvērtīgas kvalitātes un sociālās atbildības interaktīvo azartspēļu pakalpojumus, jo VAS „ Latvijas Loto” turpinās Atbildīgas spēles standarta principu ievērošanu visos uzņēmuma darbības procesos, t.sk. interaktīvo azartspēļu pakalpojumu sniegšanā. Tādējādi tiks nodrošināta augstākas kvalitātes un sociālās atbildības interaktīvo azartspēļu pakalpojumu sniegšana, kas vērsta uz sabiedrības interešu aizsardzību, jo Atbildīgas spēles standarta prasības ir daudz plašākas nekā to paredz Azartspēļu un izložu likuma 53. un 54.pantu prasības attiecībā uz sociālo atbildību, pie tam nelegālie interaktīvo azartspēļu tirgus organizētāji neievēro arī šīs minimālās prasības.

Papildus tam, ka valsts ar VAS «Latvijas Loto” starpniecību, iesaistoties interaktīvo azartspēļu tirgū, nodrošinās lielāku tirgus stabilitāti, sabiedrisko kārtību un drošību, virzot patērētājus spēlei sociāli atbildīgā, drošā un legālā vidē, šāds modelis nodrošinās arī to, ka naudas līdzekļi no spēles maksimāli nonāk atpakaļ valsts budžetā - ne tikai nodokļu ieņēmumu veidā, bet arī iemaksājot valsts budžetā maksājumus par valsts kapitāla izmantošanu. Arī 2016.gadā VAS «Latvijas Loto” izložu nodokļa un nodevu, kā arī citu nodokļu un maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu (90% no peļņas) viedā valsts budžetā iemaksātos līdzekļus 8,3 miljonu eiro apmērā, valstij bija iespējams nodrošināt sabiedrībai svarīgu projektu realizēšanai caur valsts budžetu.

Jāuzsver, ka VAS «Latvijas Loto” darbības principi saskan ar Eiropas Loteriju asociācijas Baltās grāmatas  pamatnostādnēm par ilgtspējīgu spēļu politiku sabiedrības interešu īstenošanai, kas atbalsta sistēmu, kurā valsts nodrošina, ka peļņa no šīs darbības tiek novirzīta sabiedrības vajadzībām (tiešā veidā - labdarībai vai netieši caur valsts budžetu), nevis privātiem mērķiem. Saskaņā ar Eiropas loteriju asociācijas Baltajā grāmatā atzīto, valsts loteriju novirzīto naudas līdzekļu apjoms sabiedrībai ir tik ievērojams, ka nekādas brīvprātīgas iemaksas vai sponsorēšana nav spējīga tos aizvietot. Valstīs, kur daļa no izložu un azartspēļu tirgus ir atvērta konkurencei, privāto operatoru nodokļu apjoms ir mazāks par ekskluzīvo tiesību režīma operatoru nodokļu maksājumiem.

Interaktīvās azartspēles pasaulē ir viena no ātrāk augošajām pakalpojumu jomām, kuras prognozētais globālais gada izaugsmes temps turpmākajiem 3 gadiem ir 10,8%, un tiek lēsts, ka 2018.gadā tās ikgadējie ieņēmumi būs 50,9 miljardi eiro . Prognozētais kopējais Latvijas interaktīvo azartspēļu tirgus GGR 2018.gadā sasniegs 77,3 miljonus eiro . Ņemot vērā iepriekšminēto, daudzi valsts loteriju uzņēmumu Eiropā un pasaulē ir iesaistījušies šajā strauji augošajā un perspektīvajā sfērā, vienlaicīgi stabilizējot nozares darbību kopumā un stiprinot sabiedrības interešu aizsardzību.

Apkopojot starptautisko pieredzi par lielo valsts loteriju uzņēmumu dalību izložu un azartspēļu tirgū, var secināt, ka:

1. valsts loteriju monopols pastāv lielākajā daļā OECD valstu - ASV, Kanādā, Vācijā, Norvēģijā, Somijā, Dānijā, Francijā, Ungārijā, Igaunijā, Luksemburgā, Slovākijā, Slovēnijā, Šveicē, Beļģijā, Portugālē, Polijā, Nīderlandē u.c.;

2. valsts monopols azartspēļu tirgū pilnībā pastāv Norvēģijā, Somijā u.c.;

3. valstis, kurās azartspēļu tirgū nepastāv valsts monopols, bet kurās azartspēļu tirgū pakalpojumus sniedz valsts uzņēmumi (pamatā valsts loteriju uzņēmumi, t.sk. arī valsts loteriju monopola uzņēmumi), ir Dānija, Francija, Beļģija, Austrija, Vācija, Ungārija, Portugāle, Slovākija, Nīderlande, Horvātija, Islande, Šveice, u.c.

Starptautiskā pieredze liecina, ka valsts loteriju uzņēmumu dalība azartspēļu tirgū ir ierasta prakse, jo arī daudzās citās valstīs pastāv līdzīgas problēmas. Galvenais iemesls, kādēļ tieši valsts uzņēmumi vairumā pasaules valstu organizē valsts mēroga izlozes un azartspēles, ir nepieciešamība nodrošināt spēļu pakalpojumu sniegšanu sociāli atbildīgā veidā, mazinot atkarību riskus, virzot patērētājus spēlei aizsargātā un kontrolētā vidē, nodrošinot spēlētāju tiesību un sabiedrības interešu kopumā aizsardzību.

Līdz ar to VAS „Latvijas Loto”, iesaistoties interaktīvo azartspēļu tirgū, sekotu globālai attīstības tendencei, tādējādi līdzinoties vairumam Eiropas attīstītāko valstu. Analizējot citu valstu pieredzi, VAS „Latvijas Loto” izvēlētā stratēģija un biznesa modelis, iesaistei interaktīvo azartspēļu tirgū, būtu ļoti tuvs modelim, kuru piemēro Francijā, Beļģijā, Dānijā - valstīs, kurās pastāv valsts loteriju monopoli un kuri ir iesaistījušies un veiksmīgi darbojas interaktīvo azartspēļu tirgū. Piemēram, Dānijā valsts loteriju uzņēmums 2014.gadā bija interaktīvo azartspēļu tirgus līderis.

Nodrošinot valsts (valsts kapitālsabiedrības) iesaisti interaktīvo azartspēļu tirgū Latvijā, VAS “Latvijas Loto” projekta ietvaros piedāvās Latvijas patērētājiem licencētus interaktīvo azartspēļu pakalpojumus - sporta derības un kazino spēles uz 2019.gada sākumu, samazinot nelegālo azartspēļu operatoru tirgus daļu, tādējādi mazinot arī nelegālo azartspēļu operatoru finanšu un sociālo ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem, veicinot lielāku caurspīdīgumu un stabilitāti interaktīvo sporta derību un kazino tirgū, kā arī cīņu pret noziedzību. Vienlaicīgi komunicējot Atbildīgas spēles principus plašākai auditorijai, izglītojot sabiedrību un sekmējot Latvijas patērētāju aizsardzību, valsts budžetā tiks nodrošināti papildus līdzekļi, kurus iespējams novirzīt sociāli svarīgu mērķu īstenošanai. Atbilstoši biznesa plānam paredzamais valsts tiešais papildus ieguvums piecu gadu periodā no šī jaunā darbības virziena nodokļu, nodevu, licenču maksājumu un dividenžu veidā būs EUR 6,35 miljoni. Paredzams, ka veiktie ieguldījumi atmaksāsies laika posmā līdz 5 gadiem. Papildus investīcijas būtu nepieciešamas agresīvas nelegālo operatoru darbības paplašināšanās gadījumā. Tomēr jāņem vērā, ka primārais valsts iesaistīšanās interaktīvo azartspēļu tirgū mērķis nav peļņas gūšana kā tāda, bet gan sabiedrības interešu nodrošināšana, paaugstinot interaktīvo azartspēļu tirgus pakalpojumu kvalitāti un ieviešot Atbildīgas spēles standartu.

Kopējās plānotās projekta sākotnējās investīciju izmaksas ir ap 1,4 milj. EUR (tiks precizētas, noslēdzoties piegādātāju izvēles procesam), kuras būs jāsedz no VAS „Latvijas Loto” līdzekļiem, jo šī projekta realizācijai nebūs pieejams valsts budžeta finansējums (piemēram, dotācija). Tādējādi nekādā veidā netiks palielināti valsts budžeta izdevumi. Taču tā kā VAS „Latvijas Loto” rīcībā esošais līdzekļu apjoms var arī nebūt pietiekams šī projekta realizēšanai, tad pastāv risks, ka nepieciešamie līdzekļi būtu jāiegūst, samazinot to līdzekļu apjomu, ko VAS „Latvijas Loto” varētu novirzīt valsts budžetā kā dividendes attiecīgajā laika periodā (par ko būs vajadzīgs atsevišķs lēmums). Kā alternatīva šādam lēmumam var būt nepieciešamo līdzekļu iegūšana, izmantojot kredītiestādes aizdevumu, taču arī tas noteiktā laika periodā palielinās kapitālsabiedrības izdevumus, attiecīgi samazinot peļņu.

Tiesiski VAS „Latvijas Loto” nodrošinās “caurspīdīgu” iesaistīšanās procesu interaktīvo azartspēļu tirgū, Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iegūstot interaktīvo azartspēļu organizēšanai nepieciešamo licenci un kļūstot par interaktīvo azartspēļu operatoru Latvijā, kura darbībai būs tieša valsts pārraudzība.

Līdz ar to, balstoties uz starptautisko pieredzi, kā arī ņemot vērā nepieciešamību realizēt uz sabiedrības interešu aizsardzību vērstu augstas kvalitātes pakalpojumu atbilstoši Atbildīgas spēles standartam, būtu lietderīgi valsts iesaisti interaktīvo azartspēļu tirgū uzticēt VAS „Latvijas Loto” - publiskas personas kapitālsabiedrībai ar pieredzi nozares darbībā un atbilstību augstākās kvalitātes standartam jau šobrīd. Tas nodrošinās arī papildus ieņēmumus valsts budžetā.

4. Biznesa modelis un atbilstība konkurences likumdošanas normām

VAS „Latvijas Loto” izstrādātais interaktīvo azartspēļu biznesa modelis paredz, ka VAS „Latvijas Loto” uzsāks interaktīvo sporta derību un interaktīvo kazino spēļu pakalpojumu sniegšanu Latvijas interaktīvo azartspēļu tirgū, attīstot jaunu darbības virzienu uz esošā uzņēmuma bāzes. Lai sekmētu galveno projekta mērķa sasniegšanu - nelegālo operatoru tirgus daļas samazināšanu un sociāli atbildīgas alternatīvas piedāvāšanu, tādējādi nodrošinot sabiedrības interešu īstenošanu, nav nepieciešams veidot atsevišķu kapitālsabiedrību, jo kā jau iepriekš norādīts, VAS „Latvijas Loto” jau šobrīd nodrošina augstākos nozares sociālās atbildības standartus (Atbildīgas spēles principu). Tāpat VAS „Latvijas Loto” jau ir citas nepieciešamās kompetences, kuras iegūtas, kapitālsabiedrībai gadiem ilgi darbojoties nozarē, un atsevišķas kapitālsabiedrības (piemēram, meitas sabiedrības) izveidošana nebūtu lietderīga un sadārdzinātu projektu.

Vienlaicīgi jāņem vērā, ka VAS „Latvijas Loto” ir monopolstāvoklis valsts mēroga izložu organizēšanas jomā, un līdz ar to īpaša uzmanība jāpievērš konkurences tiesību aspektiem, veicot nepieciešamās juridiskās un faktiskās darbības, lai nodrošinātu atbilstību konkurences tiesībām un novērstu jebkādus nacionāla vai ES mēroga tiesvedību riskus (ņemti vērā vairāki EST, EK un ES valstu uzraugošo institūciju lēmumi un spriedumi).

Jāatzīmē, ka ES likumdošana neparedz aizliegumu valsts loteriju uzņēmumiem darboties arī savas valsts azartspēļu tirgū, papildus valsts mēroga izlozēm piedāvājot arī azartspēļu pakalpojumus. Vēl vairāk - interesanti, ka tieši monopola pieeja šo pakalpojumu organizēšanā tiek uzskatīta par labāko iespējamo. Ņemot vērā azartspēļu pakalpojumu specifisko raksturu, kas ir pamatots ar tā izslēgšanu no Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū, arī Eiropas Savienības Tiesa (EST) līdzšinēji ir paudusi uzskatu, ka monopola pieeja šī pakalpojuma organizēšanai katrā attiecīgā valstī ir piemērotāka nekā konkurētspējīga licenču sistēma. Neierobežojot piešķirtās tiesības ES dalībvalstīm veidot katrai savu azartspēļu sistēmu, kas var būt viena vai vairākas licencēšanas sistēmas vai arī monopola/ekskluzīvu tiesību piešķiršanas sistēma, tomēr EST spriedumi liecina, ka EST dod priekšroku monopolu vai ekskluzīvo tiesību izveidei, jo tas tiek uzskatīts par efektīvāku patērētāju interešu aizsardzības mehānismu, it īpaši gadījumos, kad monopols vai ekskluzīvas tiesības tiek piešķirtas valsts uzņēmumam. Tā vienā no EST lietām  tiesa ir atzinusi, ka liberalizēts tirgus, ņemot vērā konkurences cīņu, rada lielāku risku patērētājiem, nekā ekskluzīvu tiesību režīma tirgus. Turklāt Schindler lietā  EST atzīst, ka konkurence šajā jomā nav vēlama, jo tā noved pie tirgus pārkarsēšanas un vairo atkarības riskus. ES dalībvalstu prakse liecina, ka valsts kontrolēta uzņēmuma iesaistīšanās interaktīvo azartspēļu biznesā tiek uzskatīta par vēlamu, tirgu stabilizējošu faktoru, kas nekropļo konkurenci, jo tādējādi efektīvāk tiek

nodrošināta sabiedrības interešu ievērošana.

Analizējot augstākminētā sakarā citu Eiropas valstu pieredzi monopolstāvoklī esošu uzņēmumu integrācijai konkurences regulētā pakalpojumu tirgū, kā nozīmīgu piemēru var minēt Francijas Republikas Konkurences iestādes (French Competition Authority) 201 l.gada 20.janvāra atzinumu Nr.l attiecībā uz azartspēlēm, kas saistītas ar naudas likmēm un citām azartspēlēm tiešsaistē, kurā ir veikta detalizēta konkurences situācijas analīze Franču loteriju uzņēmumam La Franņaise des Jeux (FDJ), kas ir valsts uzņēmums - akciju sabiedrība, kurā 70 % no kapitāla pieder valstij un kura mērķis ir organizēt loterijas spēles un sporta derības valsts teritorijā, veiksmīgai darbībai konkurences regulētā pakalpojumu tirgū, sniedzot interaktīvo azartspēļu pakalpojumu blakus citiem operatoriem. Atzinuma ietvaros Francijas Konkurences iestāde tai skaitā atzīmē, ka ES ietvaros azartspēļu nozare šodien nav pakļauta nekādiem saskaņošanas pasākumiem. Tomēr, kā uz pakalpojumiem vērsta darbība, azartspēles pakļautas Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (EKDL) noteikumiem, proti, brīvība veikt uzņēmējdarbību (EKDL 49. pants) un pakalpojumu sniegšanas brīvība (EKDL 56. pants). Kopumā, ES dalībvalstu likumi tiecas ierobežot vai pat aizliegt azartspēļu praksi, un, tātad, ir tādi, kas ietekmē brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brfvību. Saskaņā ar EST judikatūru šie nacionālie ierobežojumi var tomēr būt pamatoti ar sevišķi svarīgiem vispārējas nozīmes iemesliem, kas spēļu jomā visbiežāk ir saistīti ar attiecīgo pakalpojumu saņēmēju aizsardzību, un plašākā nozīmē patērētāju aizsardzību, kā arī sabiedriskās kārtības aizsardzību.

Saskaņā ar subsidiaritātes principu, EST atzīst dalībvalstīm plašu rīcības brīvību, lai noteiktu, atbilstoši viņu pašu vērtību skalai, prasības, ko sevī ietver patērētāju un sabiedriskās kārtības aizsardzība. Tādējādi EST atzīst, ka piekļuvei azartspēļu un derību tirgum ir jābūt stingrā valsts iestāžu uzraudzībā, kas, piemēram, var izpausties kā akreditācijas sistēmas ieviešana vai ekskluzīvu tiesību piešķiršana darboties azartspēļu jomā, tostarp arī vienam operatoram (monopolam). Sniedzot analīzi par konkurences situāciju un tirgus daļu apjomu interaktīvo azartspēļu nozarē, Francijas Konkurences iestāde atzīmē, ka daudzas tīmekļa vietnes tiek attīstītas saskaņā ar to apmeklētāju skaitu vai iereģistrēto personu skaitu. Finanšu tirgi patiešām veicina pieejamību sabiedrībai, kad mājas lapa tiek finansēta ar reklāmu. Citas mājas lapas, kas pārdod preces vai pakalpojumus, iegūst savus resursus tieši no patērētājiem. Šajā gadījumā, šo mājas lapu vērtības celšanās mazāk balstās uz to apmeklētāju skaitu vai iereģistrēto personu skaitu, kā uz realizēto apgrozījumu. Patiesībā, komerciāla rakstura vietnei iereģistrēto personu skaitam nav nozīmes, jo šis skaitlis nav reklāmdevēju novērtēts, un tās resursi nāk vienīgi no tās tirdznieciskās darbības. Šādos apstākļos FDJ kā valsts kontrolēta akciju sabiedrība saglabā izlozes un momcntloteriju spēļu piedāvājuma monopolu, kas tiek izplatītas fiziskās tirdzniecības vietās un tiešsaistē, kā arī piedāvājumu sporta derībām, kas tiek izplatītas fiziskās tirdzniecības vietās. Attiecībā uz spēlēm tiešsaistē FDJ sekmīgi piedāvā sporta derību pakalpojumu līdzās citiem konkurences tirgū esošiem azartspēļu operatoriem.

Nodrošinot ES konkurences tiesību ievērošanu, viens izložu un azartspēļu nozares uzņēmums var piedalīties atšķirīgos produktu tirgos. Attiecīgais produktu tirgus būtu jāsaprot kā tirgus, kas sastāv no visiem produktiem, kas ir uzskatāmi par aizstājamiem gala patērētājiem, izvērtējot to īpašības, cenu un pielietojumu. Ņemot vērā EST judikatūru, kā arī Eiropas Komisijas un valstu konkurences iestāžu līdz šim izdotos lēmumus, visi azartspēļu produkti/pakalpojumi nevar tikt uzskatīti par identiskiem, bet no klienta viedokļa tie ir dažādi pakalpojumi. Piemēram, Francijas Konkurences iestāde {French Competition Authority), pirmkārt, nosaka, ka atšķirīgas ir loterijas un visas kazino spēles un otrkārt, nošķir veiksmes spēles, piemēram, loterijas un spēles, kurās ir nepieciešamas zināmas prasmes, piemēram, sporta derības un pokers.  Eiropas Komisija ir konstatējusi, ka dažādi azartspēļu veidi ietilpst atsevišķos produktu tirgos, ņemot 

vērā arī to, ka visus šos tirgus var iedalīt vēl sīkāk dažādos tirgus segmentos (piemēram, loterijas kā segments ir atšķirīgs no kazino, derības kā azartspēle ir atšķirīga no kazino kā azartspēles u.c.   ). Atbilstoši iepriekš minēto institūciju lēmumi nosaka, ka loterijas, sporta derības un kazino spēles ir dažādi tirgi.

ES mērogā tiek uzskatīts, ka azartspēļu darbību veikšana plašākā nozīmē (ieskaitot kazino spēles, derības, spēļu automātus, kā arī loterijas) tiek uzskatīti par īpašām ekonomiskām aktivitātēm, kuru regulējuma nodrošināšanai jāņem vērā ES dalībvalstu dažādie kultūru, morāļu, reliģisko, kā arī tradīciju viedokļi". Nepārkāpjot EKDL nosacījumus, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra Direktīvu 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū , katras dalībvalsts kompetencē un pārziņā ir noteikt specifiskās prasības azartspēļu nozares uzraudzībai un nodrošināt šīs jomas tiesisko regulējumu. Līdz ar to šajā nozarē nenotiek Eiropas tirgus harmonizēšana. Katra ES dalībvalsts var brīvi izvēlēties kā veidot savu azartspēļu nozares politiku, atbilstoši savām prasībām attiecībā uz licencēšanas noteikumiem, monopola izveidošanu, u.c., nepārkāpjot EKDL noteikumus, cik tālu tas nepieciešams sabiedrības interešu nodrošināšanai, piemēram, cīņa pret krāpniecību un noziedzību, patērētāju aizsardzība, cīņa pret azartspēļu atkarību, u.c., neņemot vērā atšķirīgās prasības vai režīmus, kas tiek īstenoti citās ES dalībvalstīs.  EST uzskata, ka ekskluzīvu tiesību turētājam jāatļauj nodrošināt noteiktu spēļu klāstu, kā arī pievilcīgu piedāvājumu, lai piesaistītu spēlētājus likumīgam spēļu kanālam, nodrošinot maksimālu efektivitāti un atbilstību kontrolētas attīstības režīmam.

Šajā sakarā EST atzīmē, ka kontrolētas attīstības politika azartspēļu jomā var būt pilnībā atbilstoša (atbalstāma) mērķim virzīt spēlētājus no nelegālām darbībām uz legālām un regulētām darbībām (vidi). Tā, piemēram, Beļģijas un Francijas valdības ir norādījušas - lai sasniegtu šo mērķi, licencētiem uzņēmumiem ir jānodrošina uzticamas, bet tajā pašā laikā arī pievilcīgas alternatīvas nelegālajām aktivitātēm. Tas var prasīt nepieciešamību nodrošināt plašu spēļu klāstu, reklāmas aktivitātes un jaunu tehniskā nodrošinājuma izmantošanu.

ES normatīvie akti ļauj dalībvalstij saglabāt izložu un azartspēļu uzņēmumus savā īpašumā, un vairums dalībvalstu šīs savas tiesības izmanto, jo valsts uzņēmumi nodrošina stabilāku un drošāku azartspēļu tirgus darbību, vienlaicīgi nodrošinot arī būtiskus ienākumus valsts budžetā sabiedrības vajadzībām.

Saskaņā ar LR Azartspēļu un izložu likuma 63 .pantu, VAS „Latvijas Loto” īsteno monopolu Latvijas valsts mēroga izložu produktu tirgū. Tāpēc, lai nodrošinātu Konkurences tiesību ievērošanu, valstij ar publiskas personas kapitālsabiedrības starpniecību iesaistoties interaktīvo sporta derību un kazino spēļu tirgos Latvijā, VAS “Latvijas Loto” jāizveido tāds biznesa modelis, kas nodrošina, ka kapitālsabiedrība neizmanto savas pozīcijas loteriju tirgū, lai iegūtu priekšrocības interaktīvo derību un kazino organizēšanā, kā arī novērš šķērssubsidēšanas risku.

Lai arī Latvijas Republikas Konkurences padome ir izteikusi šaubas attiecībā uz VAS «Latvijas Loto” nepieciešamību iesaistīties interaktīvo azartspēļu tirgū, pamatojot to ar konkurences apdraudējumu, tomēr tā ir arī atzinusi, ka principā VAS «Latvijas Loto” piedāvātie pasākumi un biznesa modelis atrisina iespējamos konkurences tiesību pārkāpumu riskus, papildus projekta īstenošanā ievērojot Konkurences padomes atzinumā uzsvērtos aspektus: 1) jālieto preču zīmes (zīmoli) un interneta vietnes nosaukums (URL jeb domēns) ar atšķirīgu rakstību un fonētisko skanējumu no vārdu salikuma “Latvijas Loto” vai “LatLoto” (un tamlīdzīgiem nosaukumiem), kā arī atšķirīgs grafiskais noformējums un krāsu salikums; 2) interneta vietņu savstarpēju saišu (linku) un banneru neietveršana; 3) ienākot interaktīvo azartspēļu tirgū, nebūtu jāizmanto jau uzkrātā izložu dalībnieku datubāze. Jāizveido jauna, nodalīta no izložu dalībnieku datubāzes; 4) jānodrošina, lai patērētājiem nerastos maldīgs priekšstats, ka Latvijas Loto sniegtie interaktīvo azartspēļu pakalpojumi būtu patērētājiem drošāki vai labākas kvalitātes nekā citu tirgus dalībnieku (kas pieder privātajām personām) sniegtie pakalpojumi; 5) jānodala uzņēmuma ieņēmumi, izdevumi un budžets (un citi resursi) katram Latvijas Loto darbības veidam (izložu un azartspēļu organizēšana), lai novērstu šķērssubsidēšanas risku. Par VAS „Latvijas Loto” interaktīvo azartspēļu pakalpojumu sniegšanai izstrādātās stratēģijas un biznesa modeļa atbilstību ES un Latvijas Republikas likumdošanas aktiem pozitīvu atzinumu 03.09.2014 ir sniedzis arī starptautiskais juridiskais birojs Altius, kam ir plaša pieredze pārstāvot nozares operatorus kā klientus ES valstu valdību līmenī, sniedzot rekomendācijas regulatoriem, tirdzniecības asociācijām, publiskiem un privātiem operatoriem par ES normatīvo aktu piemērošanu attiecībā uz izlozēm un azartspēlēm.

No minētā var secināt, ka valsts uzņēmumi azartspēļu jomā (t.sk., interaktīvo azartspēļu jomā) darbojas vairumā attīstītajās valstīs, bet dažās no tām vispār pastāv monopols azartspēļu jomā. Pie tam tiek uzsvērta šādas pieejas lielāka atbilstība sabiedrības interesēm, ko nespēj nodrošināt pilnīgi brīva konkurence, jo īpaši, ja tā notiek tirgū dominējot nelegālu pakalpojumu sniedzējiem. Līdz ar to valsts kontrolētai kapitālsabiedrībai VAS «Latvijas Loto” iesaistoties interaktīvo azartspēļu tirgū, tiks nodrošināta sabiedrības interesēm piemērotākā risinājuma realizēšana. Konkurences Padome nenoliedz, ka veicot atbilstošus pasākumus, ir pieļaujama valsts iesaistīšanās interaktīvo azartspēļu tirgū.

Atbilstību konkurences likumdošanai nodrošinās šādi iepriekš pieminētie soļi:

1. Izmantot jaunu mājas lapu un zīmolu, lai stingri nodalītu izložu organizēšanu no interaktīvo azartspēļu organizēšanas, kā arī izmantot atsevišķas spēlētāju datubāzes loteriju un azartspēļu pakalpojumu darbības virzieniem.

VAS «Latvijas Loto” izložu biļešu pārdošanas pakalpojumus sniedz šādā URL: www.latloto.lv. Lai novērstu jebkādu risku, kas saistīts ar Konkurences likumu, VAS «Latvijas Loto” izvēlēsies jaunu pieejamu URL interaktīvo azartspēļu pakalpojumu sniegšanai. Šādā veidā VAS «Latvijas Loto” nodrošinās atbilstību ES Konkurences tiesībām, izmantojot atšķirīgu mājas lapu un URL no tās, ko izmanto valsts mēroga izložu monopola īstenošanas ietvaros.

Attiecībā uz šādas stratēģijas likumību, ņemot vērā ES konkurences tiesības, VAS «Latvijas Loto” ievēros iepriekšējo judikatūru, jo sabiedrība neizmantos nedz tos pašus izplatīšanas kanālus starp tās monopola un liberalizētām darbībām, nedz arī izmantos to pašu mājas lapu/zīmolu.

Spēlētāju datubāzes tiks nošķirtas, respektīvi, monopola apstākļos iegūtā loteriju spēlētāju datubāze netiks izmantota azartspēļu pakalpojuma sniegšanā. Azartspēļu spēlētāji tiks reģistrēti un to dati tiks uzkrāti atsevišķā jaunizveidotā datubāzē.

Šāda biznesa modeļa stratēģija izvēlēta, ņemot vērā citu valstu konkurenci uzraugošo institūciju lēmumus. Piemēram, Francijas Konkurenci uzraugošā institūcija vairākas reizes ir lēmusi par jautājumiem saistībā ar uzņēmuma informācijas izmantošanu, kas iegūta caur monopolstāvokli, lai atvieglotu mārketinga aktivitātes liberalizētā tirgū, kas tika uzskatīts par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Francijas Konkurenci uzraugošā institūcija Pāri Mutuel Urbain lietā  ierosināja nodalīt datubāzes, kas attiecās uz klientiem monopolstāvokļa tirgū un liberalizētajā tirgū.

2. Izveidot nodalītus budžetus izložu un interaktīvo azartspēļu organizēšanai, bet ar ierobežotu investīciju atmaksas grafiku, lai izslēgtu šķērssubsidēšanas risku

VAS „Latvijas Loto” izstrādātais biznesa modelis valsts iesaistei interaktīvo azartspēļu tirgū paredz stingri nodalīt uzņēmuma resursus starp izložu organizēšanu un interaktīvo azartspēļu organizēšanu.

Interaktīvo azartspēļu biznesa uzsākšanai, VAS „Latvijas Loto” sākotnēji izmantos resursus no esošajām aktivitātēm, bet nodrošinot atsevišķu izložu un interaktīvo azartspēļu ieņēmumu un izmaksu uzskaiti, pamatojoties uz atsevišķu interaktīvo azartspēļu budžetu, kas tiks izstrādāts un apstiprināts atsevišķi.

Ņemot vērā pārējos aspektus un situācijas izvērtējumu, VAS „Latvijas Loto” apzinās juridiskos aspektus un prasības, līdz ar to ir noteikts īss investīciju atmaksas periods (līdz 3 gadiem, agresīvas nelegālo azartspēļu operatoru reaģēšanas gadījumā atmaksas periods var tikt pagarināts līdz 5 gadiem), lai izslēgtu tirgus situācijas izkropļošanu un nodrošinātu, ka piederība publiskai personai netiek izmantota kā nepamatota priekšrocība attiecībā pret legāliem interaktīvo kazino un sporta derību operatoriem. Turklāt VAS „Latvijas Loto” plāno atsevišķu budžeta daļu nodalīt specifiski personālam, kas būs atbildīgs par interaktīvo kazino un interaktīvo derību organizēšanu, kas nozīmē, ka budžets tiks nošķirts, un ienākumi no izložu organizēšanas tiks nošķirti no ienākumiem no azartspēļu organizēšanas.

Ieviešot interaktīvo azartspēļu pakalpojumus, VAS „Latvijas Loto” mērķis ir nodrošināt augstas kvalitātes drošus pakalpojumus, novirzot Latvijas patērētājus no nelegālo azartspēļu piedāvājuma uz legālo tirgus daļu, neizkropļojot konkurenci, jo licencētajiem azartspēļu operatoriem ir liela pieredze un laba reputācija sporta derību un kazino spēļu organizēšanā. Nav paredzams, ka VAS „Latvijas Loto” ienākšana interaktīvo azartspēļu tirgū varētu radīt negatīvu ietekmi uz legālā tirgus attīstību un licencēto interaktīvo azartspēļu operatoru apgrozījumu vai citiem finanšu rādītājiem, ņemot vērā stabilo legālo interaktīvo azartspēļu tirgus attīstību un licencēto operatoru darbības rezultātus pēdējo trīs gadu laikā. Saskaņā ar IAUI datiem interaktīvo azartspēļu tirgus ir pieaudzis no 2,1 miljona EUR 2013.gadā, kad tirgū darbojās divi interaktīvo azartspēļu operatori, līdz 18,3 miljoniem EUR 2016.gadā, kad tirgū darbojās septiņi operatori. Turklāt, kā būtisks faktors ir jāuzsver tas, ka minētajā laika periodā ir pieaudzis ne tikai kopējais tirgus apjoms, bet arī atsevišķi sešiem no tirgū esošajiem septiņiem legālajiem operatoriem apgrozījums pastāvīgi turpina pieaugt.

Augstākminēto darbības principu ievērošana, saskaņā ar saņemto juridisko izvērtējumu, ir līdzīgi vērtēta arī citu ES valstu konkurenci uzraugošās institūcijās, kas uzskata, ka, ja monopola stāvoklī esošais operators ir spējīgs nodalīt ieņēmumus un izmaksas, kas rodas no katra darbības veida organizēšanas, tādā gadījumā šķērssubsidēšanas risks nepastāv.

3. Nodrošināt spēlētāju reģistrāciju caur vienoto reģistrācijas procesu loteriju un interaktīvo azartspēļu organizēšanai

VAS „Latvijas Loto” plāno izmantot vienotu reģistrācijās procesu loteriju un interaktīvo sporta derību/kazino darbībām, tajā pat laikā spēlētāji nebūs vienas datu bāzes spēlētāji.

Reģistrācijas procesu tiek plānots ieviest saskaņā ar Eiropas Komisijas 2014.gada 14.jūlijā apstiprināto ieteikumu “Par principiem, ko piemēro, lai aizsargātu interaktīvo azartspēļu pakalpojumu patērētājus un spēlētājus un novērstu nepilngadīgo iesaistīšanos interaktīvajās azartspēlēs” sadaļu “Spēlētāju reģistrācija un klienta konts”. Šīs rekomendācijas nav obligātas un ir noteiktas kā vispārīgas vadlīnijas patērētāju aizsardzībai. Neskatoties uz to, VAS „Latvijas Loto” uzskata rekomendāciju ievērošanu par saistošu, ņemot vērā uzņēmuma mērķus attiecībā uz patērētāju aizsardzību un Atbildīgas spēles standarta prasību ievērošanu.

Turklāt Eiropas Komisija, izprotot esošo situāciju, piemēram, Francijas operatora “Francaise des Jeux” vai Dānijas operatora “Danske Spil” gadījumā, nenorāda, ka ir jānodrošina vairāki spēlētāja konti vai atšķirīgs reģistrācijas process katram uzņēmuma darbības veidam. Vienīgais norādījums/prasība - ir jāpastāv spēlētāja kontam un reģistrācijas procesam starp spēlētāju un operatoru.

Bez konkurenci regulējošo tiesību normām, VAS „Latvijas Loto”, uzsākot darbību interaktīvo azartspēļu jomā, ir būtiski izvērtēt arī plānotā biznesa realizācijas modeļa atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta normām. Ņemot vērā iepriekš ziņojumā analizēto, kā arī pamatojoties uz zvērinātu advokātu biroja „COBALT” atzinumu, šobrīd interaktīvo azartspēļu tirgū Latvijā pastāv tirgus nepilnība un līdz ar to valstij ir pamats veikt pasākumus, lai šo nepilnību novērstu. Vienlaicīgi šī mērķa sasniegšanai nav nepieciešams izdot jaunus normatīvus aktus (Ministru kabineta noteikumus vai citus), jo VAS „Latvijas Loto” jau darbojas nozares ietvaros kā atbilstoši normatīvo aktu prasībām tas arī ir norādīts VAS „Latvijas Loto” statūtos - darbības veids (atbilstoši NACE klasifikatoram) ir azartspēles un derības (92.00) (Statūtu 23.12.2016.redakcija). Tāpat biznesa modelis neparedz jaunas kapitālsabiedrības dibināšanu vai līdzdalības iegūšanu esošā kapitālsabiedrībā. Papildus jāmin arī tas, ka iesaistoties jaunajā darbības virzienā tiek nodrošināta atbilstība arī Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma prasībām par kapitālsabiedrības vispārējā stratēģiskā mērķa noteikšanu, kas saskaņā ar VAS “Latvijas Loto” stratēģiju ir - starptautiski atzītā sociālās atbildības, drošības un kvalitātes līmenī organizēt licencētas spēles, nodrošinot augstākas kvalitātes standartu un sabiedrības interešu un spēlētāju tiesību aizsardzību Latvijā, novēršot tirgus nepilnību. Detalizētāks izvērtējums attiecībā uz šo jautājumu pievienots zvērinātu advokātu biroja „COBALT” atzinumā šī ziņojuma pielikumā.

Rezultātā var secināt, ka veiktais izvērtējums par kapitālsabiedrības izstrādāto jaunā darbības virziena biznesa modeli un tā uzsākšanai kapitālsabiedrībai nepieciešamo lēmumu pieņemšanu apstiprina procesa atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pantam.

5. Kopsavilkums

Rezumējot analizēto, var secināt, ka:

1) interaktīvo azartspēļu tirgus Latvijā, tāpat kā daudzās citās attīstītajās valstīs, nav spējīgs pietiekami nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu, tādējādi radot tirgus nepilnību. Tāpēc papildus tiešajiem pasākumiem, piemēram Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas veiktajai nelegālo operatoru mājas lapu bloķēšanai, jāizmanto arī citi mehānismi, lai šo nepilnību samazinātu;

2) pasaules attīstītāko valstu pieredze un prakse liecina, ka pakalpojuma saņēmējiem nepieciešams nodrošināt pietiekami efektīvas spēlēšanas alternatīvas, un vairumā gadījumos tas tiek veikts, valstij aktīvi iesaistoties interaktīvo azartspēļu tirgū ar valsts kapitālsabiedrības starpniecību, kurai ir pieredze līdzīgā biznesa jomā;

3) valsts iesaistīšanās nodrošinās stabilāku, drošāku un caurspīdīgāku azartspēļu tirgus darbības vidi, stimulējot nelegālo interaktīvo azartspēļu operatoru darbības ierobežošanu un tirgus daļas mazināšanu (mazinot ēnu ekonomiku), lai aizsargātu patērētājus pret krāpšanu un citām noziedzīgām darbībām, kas saistīti ar nelegālām interaktīvajām azartspēlēm;

4) spēlētājiem tiks piedāvāti droši un sociāli atbildīgi pakalpojumi atbilstoši augstākajiem nozares sociālās atbildības standartiem, nodrošinot Atbildīgas spēles principu ieviešanu ne tikai loteriju, bet arī interaktīvo azartspēļu tirgū, un tādējādi mazinot atkarību riskus;

5) nodrošinās tiešo papildus ieguvumu valsts budžetam no VAS „Latvijas Loto” jaunā darbības virziena piecu gadu laikā 6,35 milj. EUR apmērā, kurus iespējams izmantot sabiedrībai svarīgu programmu realizēšanai, jo lielākā daļa no uzņēmuma peļņas tiek ieskaitīta valsts budžetā. Vienlaicīgi projekta ieviešana no valsts budžeta papildus izdevumus neprasīs. Tas dos pozitīvu efektu arī uz ekonomiku kopumā, samazinot naudas līdzekļu aizplūšanu uz ārvalstīm, kā arī ierobežotu naudas atmazgāšanas riskus.

Šāda valsts iesaistīšanās interaktīvo azartspēļu tirgū, izmantojot valsts īpašumā esošu uzņēmumu, pilnībā atbilst gan ES likumdošanas normām, gan arī Latvijas normatīvajiem aktiem, tajā skaitā, Konkurences tiesību normām, ja vien valsts iesaiste tiek realizēta saskaņā ar iepriekšminētajiem nosacījumiem. Lēmuma pieņemšana par jauna darbības virziena uzsākšanu ļautu VAS „Latvijas Loto” paplašināt darbību nozarē sociāli atbildīgā veidā, atļaujot arī pēc būtības apstiprināt pamatu turpmākajai ilgtspējīgai VAS „Latvijas Loto” interaktīvo azartspēļu darbības modeļa pastāvēšanai nozares politikas ietvaros.

Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 118.panta trešās daļas 2.punktam, par jauna darbības veida uzsākšanu kapitālsabiedrības valdei ir nepieciešams saņemt akcionāru sapulces piekrišanu, pirms tam izskatot šo jautājumu padomē. VAS “Latvijas Loto” gadījumā kapitālsabiedrība jau darbojas attiecīgajā darbības veidā, bet ņemot vērā nozares specifiku un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības noteikumus, arī jauna darbības virziena uzsākšana jau esošā darbības veida ietvaros valdei būtu saskaņojama ievērojot Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma prasības.

VAS «Latvijas Loto” kā valsts īpašumā esoša attiecīgās nozares uzņēmuma iesaistīšanās interaktīvo azartspēļu jomā ir ļoti nozīmīga tieši kā valsts realizētās izložu un azartspēļu nozares politikas sastāvdaļa, kur viena no prioritātēm ir nelegālo interaktīvo azartspēļu operatoru ietekmes ierobežošana. Iesaistoties interaktīvo azartspēļu jomā, ar VAS «Latvijas Loto” starpniecību piedāvājot spēlētājiem drošus un sociāli atbildīgus interaktīvo azartspēļu pakalpojumus - interaktīvās sporta derības un kazino spēles, valsts novērsīs tirgus nepilnību, nodrošinot sabiedrības interešu ievērošanu, piedāvājot alternatīvu, ko raksturo visaugstākie starptautiskie sociālās atbildības un kvalitātes standarti. Līdz ar to Finanšu ministrija uzskata, ka šāda lēmuma pieņemšanai ir nepieciešams pietiekams politisks atbalsts.

Ņemot vērā minēto, lūdzam konceptuāli atbalstīt valsts VAS «Latvijas Loto” personā iesaistīšanos interaktīvo azartspēļu tirgū ar mērķi novērst ziņojumā minēto tirgus nepilnību.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola

Novērtē šo rakstu:

17
4