Iesaki rakstu:

Liepājas pašvaldības vadība nevēlas atklāt, kura amatpersona, kad un uz kāda pamata padarījusi sabiedrībai nepieejamus ekspertīzes rezultātus par sākotnēji iesniegto pilsētas jaunās koncertzāles tehnisko projektu, kuru tā neskaitāmo nepilnību dēļ speciālisti jau nodēvējuši par trīs miljonus latu izmaksājušu makulatūru. „Saskaņā ar līgumu par tehniskā projekta ekspertīzi ekspertīze ir pabeigta tikai tad, ja ir saņemts pozitīvs ekspertīzes atzinums,” – šāds ir Ulda Seska vadītās pašvaldības oficiālais skaidrojums. Savukārt vispārējās līnijās sabiedrība jau esot informēta, un vairāk zināt tai nevajagot.

Liepājas pilsētas koncertzāles projektu izstrādā austriešu arhitektu firma Giencke & Company (Latvijā reģistrēta tās SIA Giencke & Company Latvija), un tas domē iesniegts pagājušā gada beigās ar papildinājumiem šā gada 31. janvārī. Tā finansējums lielākoties nāk no valsts budžeta: saskaņā ar noslēgto līgumu par projektēšanas darbiem ir samaksāti 2,73 miljoni latu bez pievienotās vērtības nodokļa, tajā skaitā no valsts līdzekļiem 2,561 miljons latu, bet no pašvaldības līdzekļiem – 169 tūkstoši lati. Turklāt, kas neparasti, avansā samaksāti veseli 95% visas līgumā minētās summas: kā atzīst pašvaldība, pēc projekta pabeigšanas projektētājs saņems tikai atlikušos 5% - 152 tūkstošus latu bez PVN.

Taču pretim avansā samaksātajai iespaidīgajai summai pagaidām ir saņemts vienkārši brāķis: kā Pietiek jau informējis, pat Austrijas arhitekta Folkera Gīnkes Latvijas partneris Juris Poga atzinis, ka „projekta gatavība ir zaļa”, savukārt projektu uzraugošā SIA Būvkonsultants atzinusi, ka „tehniskais projekts ir jālabo, jāpapildina jautājumos par vides pieejamības, ugunsdrošības, ēkas energoefektivitātes, ekspluatācijas risinājumiem un par atbilstību Latvijas būvnormatīviem un ekonomiskajām un vides prasībām”.

Šie atzinumi nozīmē to, ka iespaidīgu avansu Seska vadītā Liepājas dome avansā samaksājusi par faktisku makulatūru. „Pavisam koncertzāles „priekšdarbiem” ir jau iztērēti gandrīz seši miljoni latu. Projekta uzraudzības padomes, kas faktiski tika nodibināta tad, kad arhitekts jau bija saņēmis visu „pieticīgo avansu”, locekļi netika informēti par tehniskā projekta brāķi un citām hroniskām ķibelēm,” situāciju raksturo domes opozīcijas deputāts Ivars Kesenfelds.

Savukārt arhitekts Gundars Vērpe atzīst, ka „projekts izrādījās diletantisks un arhitektoniski analfabētisks. Austrijā esot, sūtīju Latvijas pārstāvjiem brīdinājumus, bet tie netika ņemti vērā. Izrādījās, ka par nepabeigtu un kļūdainu projektu ir samaksāti 90 procenti honorāra, koncertzāles tehniskais projekts maksā 3,03 miljonus latu, neskaitot pievienotās vērtības nodokli. Rezultātā Latvijas puse liedz sev jebkādas iespējas iegūt kvalitatīvu projektu. 2011. gada marta sākumā publicēju projekta arhitektūras daļas kļūdu uzskaitījumu. Izveidojās īslaicīga diskusija, bet tā vietā, lai atgūtu zaudēto naudu, Liepājas Dome projektu aizslepenoja”.

Pēc vairāku dienu pārdomām pašvaldība Pietiek daļēji atklāja, kas tieši atbildīgs par šādi noslēgtu līgumu: „Projektēšanas izmaksas ir noteiktas, pamatojoties uz 2008. gadā veikto iepirkuma procedūru saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu. 2008. gada 14. aprīlī ir noslēgts līgums starp Liepājas pašvaldību, SIA Giencke & Company - Latvija, pašvaldības iestādi Kultūras pārvalde, aģentūru Trīs jaunie brāļi, kas paredz veikt daudzfunkcionālā centra Lielais dzintars būvprojektēšanas darbus par summu Ls 3 032 724,80 bez pievienotā vērtības nodokļa.” Savukārt to, kuras tieši amatpersonas šo īpatno likumu parakstījušas, Liepājas pašvaldība pagaidām nevēlas atklāt.

Kā Pietiek jau informējis, dažas no arhitektu pamanītajām uzskatāmākajām nejēdzībām un paviršībām austriešu izstrādātajā projektā ir šādas:

- jaunbūvētās mūzikas skolas klasēs nav iespējams nokļūt cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

- mēģinot izsekot evakuācijas ceļu ugunsgrēka gadījumā, tas izrādās bezjēdzīgi sarežģīts un bīstams; pēc būtības evakuācijas kāpnes ved uz pagrabu, uz strupceļu.

- vispār nav iespējams nokļūt uz ēkas jumta, un projektā nav pat izstrādāta lielākā daļa kāpņu.

- mūzikas skolas flīģeļu klasēs nav iespējams ievietot mūzikas instrumentu, un jau ieplānotas nopietnas problēmas ar flīģeļa nogādi kamerzālē.

- visā ēkā mūzikas klasēs un kabinetos nav paredzēta dabīgā ventilācija, kas ir sevišķi bīstams risinājums ēkai ar stiklotām sienām un ļoti zemiem griestiem.

- tualetes iecerētas nepamatoti mazas un plānojuma ziņā būtu vairāk pieļaujamas kinoteātrim vai ātrās ēdināšanas iestādei, nevis augstas klases publiskai ēkai.

- dušas telpas izeja projektēta tieši uz gaiteni bez jebkādas priekštelpas.

Saskaņā ar Vērpes pārliecību „iesniegtajā tehniskā projektā katrs arhitektūras daļas rasējums ir pārpilns kļūdām un rupjiem likumdošanas pārkāpumiem. Ja ķeras klāt šo kļūdu labošanai, jāpārstrādā arī projekta inženieru daļa – būvkonstrukcijas, apkure, vēdināšana, u.t.t. un pats būtiskākais ēkas celtniecības izmaksas. Tehniskais projekts, kas izmaksā 15,6 procentus no plānotās būvizmaksas, neuzrāda precīzas būvtāmes, pie tam pagājušā gada 13. decembrī netika iesniegtas būvkonstrukcijas! Šādus iztrūkumus par papildinājumiem pēc projekta ekspertīzes vairs nosaukt nevar. Nebrīnos, ka labošanas process ir tā ieildzis. Pēc projekta nodošanas būs nepieciešama atkārtota projekta ekspertīze, iepriekšējā izmaksāja 15 000 latu”...

Brāķa apjoms ir bijis tik iespaidīgs, ka austriešu arhitektu firmas maija vidū solītais papildinātais un labotais projekts nav saņemts vēl joprojām, un to atzīst arī pašvaldība: „Tehniskā projekta izstrādē ir iesaistīti 19 projektēšanas uzņēmumi. Viens no projektētāja SIA Giencke & Company Latvija apakšuzņēmējiem, kas veic projekta būvkonstrukciju sadaļas izstrādi, vēl nav pilnībā pabeidzis būvkonstrukciju detalizēto rasējumu izstrādi un turpina projektēšanas darbus.” Tiesa, konkrētā apakšuzņēmēja nosaukums jau atkal netiek atklāts.

„Lai šajā situācijā iegūtu reālu rezultātu, ir jāsper radikāls solis – jāpārtrauc sadarbība ar līdzšinējiem projektētājiem un jāattiesā izšķērdētie līdzekļi, turpinot sadarbību ar citu arhitektu biroju. Šādā gadījumā sākotnēji nerealizējams projekts pārtaptu par paraugpiemēru labai projektēšanas vadības un likumdošanas praksei,” uzskata Vērpe.

Savukārt pašvaldība, cik noprotams, par ko tādu pat nedomā: „Lielākā daļa no ekspertīzes sēdzienā minētajiem nepieciešamajiem labojumiem jau ir veikti (jautājumi, kas saistīti ar būvprojekta noformēšanu, ugunsdrošības, vides pieejamības, plānojuma izmaiņām, telpu augstumiem, akustikas risinājumiem, atbilstību būvnormatīviem un projektēšanas uzdevumam), pašreiz projektētājs turpina darbu pie būvkonstrukciju sadaļas, līdz ar to nav pamata apgalvojumam, ka daudzfunkcionālā centra Lielais dzintars projekts ir nekvalitatīvs. Pašvaldība pieliek visas pūles, lai tehniskais projekts jau tuvākajā laikā tiktu pabeigts un saņemts labā kvalitātē.”

Kā zināms, savulaik Sesks ilgāku laiku mēģināja slēpt citu Liepājas pašvaldības pasūtītu un apmaksātu makulatūru – eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas uzņēmuma radīto Liepājas attīstības koncepciju, kas bija sagatavota vidusskolas sacerējuma līmenī. Uz ilgāku laiku šai koncepcijai pat bija noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss.

Pateicoties Liepājas domes deputāta Ivara Kesenfelda kontaktiem, Pietiek rīcībā ir nonākusi daļa no pašlaik pašvaldības noslepenotā ekspertīzes slēdziena, - to šodien arī publiskojam.