Iesaki rakstu:

„A kas būs nākamais prezidents?” daudznozīmīgi atjautāja Ainārs Šlesers, kad Pietiek sarunā ar politiķi pieļāva – Vienotība ar Aivaru Lembergu spēs saprasties par 2011. gada budžetu un Šlesera pārstāvētajai Par labu Latviju (PLL) būs sarežģīti ar savām 8 balsīm mainīt spēku samēru. Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis šobrīd Pietiek sakās nezinām iemeslu, kādēļ gan Valdis Zatlers nevarētu palikt amatā uz otro termiņu. Tomēr var prognozēt, ka tie, kuri nav apmierināti ar esošo koalīciju un vēlas nonākt valdībā (PLL un Saskaņas centrs), pēc Lieldienām varētu meklēt vienošanos ar Lembergu par atbalstu kādam citam, kopīgi izvēlētam prezidenta kandidātam.

Zatlera pilnvaru termiņš beidzas nākamā gada jūlija sākumā, bet viņš nesteigsies paziņot par vēlmi kandidēt uz otro termiņu, liecina viņa pārstāvju teiktais. Saeimai par nākamo prezidentu – Zatleru vai kādu citu – tradicionāli būtu jābalso jau jūnijā. Šlesers neizslēdz Zatlera pārvēlēšanu, bet atgādina, ka balsojums par prezidentu būs slēgtais.

„Viņi nevienosies,” – tā par ZZS un Vienotības spēju vienoties par Zatleru vai kādu alternatīvu kandidātu prognozē Šlesers. Viņaprāt, nākamo Rīgas pils saimnieku un līdz ar to arī Valda Dombrovska valdības likteni izšķirs Lemberga apmierinātība vai neapmierinātība ar sadarbību esošajā koalīcijā.

„Lembergs ir nospēlējis izcili, divus augstākos valsts amatus ir atdevis Vienotībai – viņiem ir premjers, Āboltiņa ir spīkere. Viņi divus āķus lūpā sev ir dabūjuši, bet zemniekiem pienākas prezidents, ja viņi grib noturēt šo koalīciju,” uzskata Šlesers.

Brigmanis sarunā ar Pietiek pauda personisko viedokli, ka Zatlers amatā varētu palikt. Bet Vienotības kandidātu ZZS gan nebūtu gatava atbalstīt.

Pa politikas kuluāriem savu ceļu jau vasarā sāka spekulācijas par Lemberga paša ieinteresētību nokļūt prezidenta amatā. Ne toreiz, ne tagad neviens viņam pietuvināts zaļo zemnieku pārstāvis nav apstiprinājis, ka kādā sarunā Lembergs būtu šādu savu interesi apstiprinājis. „Pat ja viņš to gribētu, ja kāds tagad prasītu, viņš tikai atmestu ar roku. Neviens jau nezina, ko viņš patiesībā domā,” Pietiek atzina kāds zaļo zemnieku pārstāvis.

Ir viedoklis, ka Zatlera lēmums kandidēt uz otro termiņu koalīcijas partijām un īpaši Vienotībai tikai atvieglotu dzīvi, aiztaupot nesaskaņas un aizkulišu vienošanos riskus. Paredzams, ka partijas, ja tās vēlēsies ar prezidenta vēlēšanām viest izmaiņas esošajā spēku salikumā, maksimāli ilgi turēs kārtis pie sevis, neizpaužot patiesos plānus un alternatīvās kandidatūras – tā tas bijis arī līdz šim.

Ja Zatlers aprīļa beigās paziņotu, ka nav ieinteresēts kandidēt uz otro termiņu, partijas būtu spiestas ātrāk atklāt kārtis, un tas izjauktu kādam spēli, Pietiek pieļāva kāds procesā iesaistīts, bet ar partijām nesaistīts avots. Tikmēr kāds Vienotības valdes loceklis pret šādu varbūtību izturējās vienaldzīgi, norādot, ka viņiem šādā gadījumā nevajadzētu gaidīt centienus pierunāt Zatleru kandidēt uz otro termiņu. Apzinoties riskus, kas saistīti ar grūtībām Vienotībai vienoties par savu kandidātu un gūt tam atbalstu Saeimā, šī doma neesot norakstīta.

Starp Vienotības politiķiem, kuriem būtu ambīcijas kandidēt uz Valsts prezidenta amatu, līdz šim minēti Ģirts Valdis Kristovskis, Sandra Kalniete un Sarmīte Ēlerte. Pēdējās nedēļas, kopš Solvita Āboltiņa iejutusies valsts otras augstākās amatpersonas – Saeimas spīkeres – statusā, šim pulciņam pieskaitīta ari viņa, un pirmās spekulācijas par Āboltiņas ambīcijām vasarā pārcelties uz Rīgas pili nāca tieši no kolēģiem Vienotībā. Pati Āboltiņa no sarunas ar Pietiek atteicās, portālam telefona īsziņā pārmetot „žultainu negatīvismu”.

Kāds Āboltiņas kolēģis, neizslēdzot iespēju ar ZZS panākt vienošanos par atbalstu Vienotības kandidātam, atzina, ka uz šādu soli varētu iet vienīgi, būdami pilnīgi droši par atbalstu. Tomēr Valsts prezidentu Saeima ievēl, balsojot aizklāti, kas jebkuru vienošanos padara riskantu, ja ar balsojumu kādam būtu vēlme ne tikai ievēlēt citu kandidātu, bet arī pazemot Vienotību. „Es vēl varu iedomāties situāciju, kurā mēs neizvirzām savu kandidātu, bet to publisko pliķi Vienotība nespētu pārciest, ja ievēlētu prezidentu pretēji tam, kā balsotu mēs 33,” Pietiek atzina kāds Vienotības valdes loceklis.

Kristovskis, kuram tiek piedēvētas ambīcijas pretendēt uz Valsts prezidenta amatu, Pietiek ir uzsvēris, ka Zatlers sevi ir pierādījis izaugsmē un augsti vērtējams ir viņa ieguldījums kompromisa panākšanā par iepriekšējo budžeta konsolidāciju un nesenajās valdības veidošanas sarunās. Vienlaikus Kristovskis nebija gatavs prognozēt, ka Vienotība prezidenta vēlēšanām nevirzīs savu kandidātu.

Nesenās konsultācijas par valdības izveidi starp partijām un Rīgas pili varētu būt ienesušas pozitīvu lūzumu Saskaņas centra (SC) un Zatlera attiecībās. Ja iepriekš SC Saeimas frakcijas līderis Jānis Urbanovičs regulāri Zatleram veltīja asus izteikumus, nu jau vairākas nedēļas tādi nav dzirdēti. Rīgas pils, vismaz neformālās sarunās un raidot signālus caur saviem pārstāvjiem, bija ieņēmusi „pozitīvi atbalstošu” attieksmi pret SC dalību Dombrovska valdībā. Neatbildēts ir jautājums, vai tas ietekmēs SC nostāju prezidenta vēlēšanu sakarā.

Urbanovičs pirms vairākām nedēļām sarunā ar Pietiek neslēpa, ka apzinās – tie, kuri vēlēsies panākt atbalstu savam prezidenta kandidātam, noteikti vērsīsies pie SC. Viņš gan tūdaļ atgādināja, ka SC vēl aizvien nav atsaucis savu prezidenta kandidātu, ko virzīja iepriekšējās vēlēšanās, – bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Aivaru Endziņu.

Tas gan varētu būt tikai taktisks solis – publiski norobežoties no iespējamā tirgus ap prezidenta vēlēšanām, vienlaikus pirmajiem tam dodot startu. Ar SC pagātnē saistītais Jānis Jurkāns, kurš vēl aizvien ir labi informēts par partijā notiekošo, nesenajā intervijā Pietiek atklāti pauda pārliecību, ka SC balsis bijušas izšķirošas, lai šā gada pavasarī Saeimas aizklātajā balsojumā izgāztu Jāņa Maizīša kandidatūru uz ģenerālprokurora trešo termiņu, kā to vēlējās Lembergs.

Partijas prezidenta vēlēšanas tradicionāli izmanto, lai slēgtu aizkulišu vienošanās par šī amata kandidātiem, kur maiņas kārts ir pārbīdes valdībā. Tā tas bija 1999. gadā, kad Tautas partija un TB/LNNK, aizkulisēs vienojoties par atbalstu Vairai Vīķei-Freibergai, panāca Latvijas ceļa premjera Viļa Krištopana drīzu demisiju un TP nākšanu pie varas.