Iesaki rakstu:

Gandrīz pusgadu pēc tam, kad portāls Pietiek pērn 30.septembrī publicēja valsti pazemojošu nacionālās lidsabiedrības airBaltic akcionāru sadarbības līgumu, kuru dažas dienas pirms pilnvaru beigām slēdza bijušais satiksmes ministrs, apvienības Par labu Latvija līderis, pilsonības tirgotājs Ainārs Šlesers, Drošības policija (DP) aizvien nav pabeigusi izmeklēšanu par šā līgumu noplūdi. Pietiek par to pārliecinājās, jo piektdien saņēma uzaicinājumu nākamnedēļ ierasties DP uz nopratināšanu airBaltic akcionāru līguma noplūdes lietā.

Tikmēr arī pats valsti kā lielāko airBaltic akcionāru ierobežojošais akcionāru sadarbības līgums aizvien ir bez izmaiņām. Kaut arī jau pērnā gada rudenī premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) mudināja Satiksmes ministriju (SM) panākt līguma grozījumus, Pietiek zināms, ka ne SM, ne satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) tuvākajā laikā nespers nekādus soļus, lai sarunās ar lidsabiedrības mazākuma akcionāra SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) vadītāju Bertoltu Fliku vienotos par līguma izmaiņām, panākot lielāku valsts kontroli pār airBaltic.

Kā Pietiek atzina ar SM saistīts avots, ministrija tagad gaidīšot neatkarīgo auditoru un ekspertu vērtējumu par situāciju airBaltic un tikai pēc tam izvērtēšot, kā rīkoties. „Izvērtēs ekspertu atzinumu, un tad arī secinās, kādi ir argumenti abās pusēs,” atbildot uz jautājumu, vai valsts SM personā ir gatava panākt grozījumus pazemojošajā airBaltic akcionāru līgumā, teica kāda amatpersona.

Patlaban plānots, ka neatkarīgu auditoru un starptautisku ekspertu sagatavots ziņojums par situāciju airBaltic būs gatavs pēc diviem mēnešiem. Tas faktiski nozīmē, ka vismaz līdz pat maija vidum SM neveiks nekādas darbības, kas stiprinātu valsts ietekmi lidsabiedrībā. Tāpat – nogaidoši - valsts rīkosies arī jautājumā par airBaltic preču zīmju atgūšanu lidsabiedrības īpašumā. Vienīgi ministrs Augulis jau izteicies, ka airBaltic varētu tikt piesaistīti investori, tādējādi netieši norādot uz iespējamo airBaltic valsts daļu privatizāciju. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, tieši ministra pieminētā ierosme par investoru piesaisti airBaltic ir Flikam un viņa kreditoriem izdevīgākais risinājums.

DP, kas aizvien meklē, kā notikusi airBaltic akcionāru līguma noplūde, izmeklēšanu par to sāka oktobrī pēc SM iesnieguma. Tajā ministrija aicināja DP noskaidrot, kā notikusi šī konfidenciālā lidsabiedrības līguma nopludināšana medijos. SM iesniegums bija pamatots ar faktu, ka airBaltic līgumam noteikta konfidencialitāte un bez pušu piekrišanas to nedrīkst publiskot.

Pietiek šo Šlesera parakstīto līgumu, kas ierobežo valsts kā lielākā airBaltic akcionāra intereses, publiskoja 30.septembrī. Šlesers no valsts interešu viedokļa kritizēto airBaltic akcionāru līgumu parakstīja 2009.gada martā, neilgi pēc tam, kad par airBaltic privāto īpašnieku bija kļuvusi lidsabiedrības prezidentam Flikam piederošā BAS un pāris dienas, pirms amatus pameta Ivara Godmaņa valdības ministri.

Šlesera parakstītais līgums nosaka nozīmīgas pilnvaras un ietekmi lēmumu pieņemšanā airBaltic prezidentam Flikam un BAS. Tas arī vājina valsts pozīcijas par labu privātajam īpašniekam, jo saskaņā ar to reālā lidsabiedrības kontrole ir Flikam piederošās BAS rokās. Saskaņā ar šo līgumu airBaltic padome ir vienīgā institūcija, ar kuras starpniecību valsts var realizēt savas kā lielākā airBaltic īpašnieka intereses, jo valstij lidsabiedrības padomē ir trīs padomes locekļu vietas, bet BAS – divas.

Valstij pieder 52,6% airBaltic akciju, BAS - 47,2%. Decembra vidū Fliks pusi sev piederošo BAS daļu pārdeva, un par 50% BAS īpašnieku kļuva Bahamu salās reģistrētā ārzona Taurus Asset Management Fund Limited. Šī ārzonas firma saistīta ar Latvijas krājbankas un Lietuvas bankas Snoras lielākā īpašnieka krievu miljardiera Vladimira Antonova interesēm. BAS īpašumi un arī airBaltic preču zīmes ieķīlātas par labu Latvijas krājbankai un Snoras. Antonovs februāra vidū atkārtoti uzturējās Rīgā un tikās arī ar Fliku. Labas attiecības Antonovam ir arī ar satiksmes ministra pārstāvētās partiju apvienības Zaļo un zemnieku savienība „krusttēvu” Ventspils mēru Aivaru Lembergu.