Iesaki rakstu:

Šokējoši fakti par to, kā AS “Swedbank” ietekmē izmeklēšanu, piesedzot savu darbinieku un nolīgtā advokāta Romualda Vonsoviča izdarītos likumpārkāpumus vai pat noziegumus. Vai arī uzsāktā kriminālprocesa “aizvēršanā” savu pirkstu pielicis bēdīgi slavenais kolaborants R. Vonsovičs?

Turpinās mana, Riharda Maksimiliana Parta (iepriekš biju pazīstams kā Gints Grosfogels) cīņa par savām ar likumu aizskartajām tiesībām saistībā ar AS “Swedbank”, tās advokāta Romualda Vonsoviča un dažādu Romualdam Vonsovičam lojālu institūciju realizētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, t.sk. krāpšanu un piesavināšanos sevišķi lielos apmēros.

Iepazīstoties ar kriminālprocesa Nr. 11094026821 materiāliem, ko man atļāva tikai pēc vairākkārtējām sūdzībām, un saņemot lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu (par šo lēmumu, kurš tika saņemts tikai 2022.gada 17.martā, pašreiz tiek gatavota sūdzība), atklājās patiešām šokējoši fakti par līmeni, kādā dažādas valsts varai un tiesu varai pietuvinātas personas (tādas kā AS “Swedbank” un Romualds Vonsovičs) realizē savu ietekmi, lai panāktu vēlamo rezultātu.

Īsi atgādināšu lietas apstākļus un notikumu hronoloģiju.

2006.gadā starp mani uz AS “Swedbank tika noslēgts Aizdevuma līgums, saskaņā ar kuru man kā fiziskai personai tika izsniegts aizdevums EUR 1 700 000 apmērā.

Saistības saskaņā ar noslēgto aizdevuma līgumu tika pildītas, tomēr man tobrīd nezināmu iemeslu dēļ naudas līdzekļi tika novirzīti citu kredītsaistību dzēšanai. Šobrīd ir skaidrs, ka tas tika darīts apzināti ļaunprātīgi, ar mērķi piesavināties man piederošus īpašumus un naudas līdzekļus. Tautā šo darbību sauc par reiderismu, ko mantkārīgā nolūkā realizēja AS “Swedbank” dažādu periodu vadība grupā ar negodprātīgiem advokātiem un tiesu varas pārstāvjiem. Kopumā no mana konta patvaļīgi pārskaitīti pašas AS “Swedbank” norēķinu kontos naudas līdzekļi EUR 2 590 200 (divi miljoni pieci simti deviņdesmit tūkstoši divi simti Eiro) apmērā.

Lai aizstāvētu savas tiesības, tiku griezies tiesā, tomēr šajā līmenī pirmo reizi sastapos ar tiesu varas ietekmējamības līmeni. Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2012. gada 2. aprīļa spriedumu mana prasība tika noraidīta, bet AS „Swedbank” pretprasība tika apmierināta. Tobrīd mani pārstāvēja vairāki advokāti, kas bija pārliecināti, ka augstākas instances tiesās izdosies aizstāvēt manas likumīgās tiesības, tomēr ne es, ne mani pārstāvji neņēma vērā apstākli, ka gadījumā, ja pretējā pusē tiesājas AS “Swedbank” un tās pārstāvis Romualds Vonsovičs, tad tiesas pieņem arī acīm redzami viltotus pierādījumus un balsta uz tiem tiesas nolēmumus.

Vēlāk, iepazīstoties ar Civillietas Nr.C04271309 materiāliem konstatēju, ka tiem pievienots ar 2007.gada 14.februāri datēta dokumenta kopija uz IK Gints Grosfogels, reģistrācijas Nr.50002104211, veidlapas. Nepastāv jebkādi pierādījumi, ka šāda dokumenta oriģināls jebkad ir pastāvējis. Apšaubāmas kvalitātes dokumenta kopiju, kas izmantota kā pierādījums civillietā, ir akceptējusi Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese L.Volberga, atsauces uz iepriekš minēto dokumentu dotas Rīgas apgabaltiesas 2012.gada 02.aprīļa spriedumā civillietā Nr. C04271309. Iepriekš minēto dokumentu apliecinājusi AS “Swedbank” Aizdevumu atgūšanas daļas jurista palīdze Līga Balcere, bet tiesā to kopā ar 2011.gada 15.jūlijā parakstītiem paskaidrojumiem iesnieguši AS “Swedbank” pārstāvji - zvērināti advokāti Romualds Vonsovičs un Dainis Lasmanis.

Izskatot manu apelācijas sūdzību civillietā Nr. C04271309, LR Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta taisījusi spriedumu 2014.gada 25.martā, Civillietu tiesu palātas kolēģijā ietilpstot tiesnešiem Gunāram Aigaram, Dacei Jansonei un Intai Laukai. LR Augstākās tiesas Civillietu tiesu kolēģija pievienojusies pirmās instances pierādījumu novērtējumam, un AS “Swedbank” darbinieces Līgas Balceres apliecinātais viltotais dokuments izmantots kā būtisks pierādījums, ar ko pamatota naudas līdzekļu piedziņa no manis un par likumīgu atzīta AS “Swedbank” patvaļīga rīcība ar naudas līdzekļiem manā un IK Gints Grosfogels norēķinu kontos.

LR Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesas kolēģija tiesnešu V.Cīrules, A.Čerņavskas un V.Jonikāna personā ar 2015.gada 29.decembra lēmumu atteikušies ierosināt kasācijas tiesvedību civillietā Nr. C04271309, tādējādi atsakoties dot vērtējumu kasācijas sūdzībā minētajiem apstākļiem, ka pirmās instances un apelācijas instances tiesa pieļāvusi materiālo un procesuālo normu pārkāpumus lietā esošo pierādījumu izvērtēšanā.

Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, griezos Valsts policijā ar iesniegumu, kurā tika lūdzis:

uzsākt kriminālprocesu par LR Krimināllikuma 177.panta 3.daļā un 179.panta 3.daļā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem – krāpšanu un piesavināšanos sevišķi lielos apmēros, ko veikusi AS “Swedbank”, reģistrācijas Nr.40003074764, tās amatpersonas un darbinieki, kā arī zvērināti advokāti Romualds Vonsovičs un Dainis Lasmanis;

noskaidrot noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā vainojamās personas, kā arī saukt tās pie likumā paredzētās atbildības;

atzīt mani par cietušo ar nodarītajiem zaudējumiem 3 373 357,50 Euro apmērā

lietas apstākļu noskaidrošanai izprasīt LR Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā civillietas Nr.C04271309 materiālus no Rīgas apgabaltiesas arhīva;

izprasīt LR Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā no AS “Swedbank” ar 2007.gada 14.februārī it kā datētu dokumentu (oriģinālu), ko AS “Swedbank” pārstāvji zvērināti advokāti Romualds Vonsovičs un Dainis Lasmanis 2011.gada 15.jūlijā iesnieguši Rīgas apgabaltiesā civillietā Nr.C04271309 (dokumenta kopiju it kā no oriģināla 2011.gada 13.jūlijā apliecinājusi AS “Swedbank” Aizdevumu atgūšanas daļas jurista palīdze Līga Balcere).

Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, Valsts policija uzsāka kriminālprocesu Nr. 11094026821. Pamatoti cerēju, ka beidzot vispusīgi un objektīvi tiks izvērtēti lietas apstākļi un manis apkrāpšanā pie vainīgās personas tiks sauktas pie atbildības. Tomēr, kā izrādās, lai to panāktu, būs jāvelta vēl diezgan lielas pūles. Bet varu “nomierināt” visus AS “Swedbank” un Romulada Vonsoviča lobijam pakļāvīgos tiesībsargājošo iestāžu darbiniekus – es turpināšu cīņu par savu taisnību.

Bet tagad par veidu, kā AS “Swedbank”, izmantojot savus sakarus, ir mēģinājusi “aiztaisīt” tai potenciāli ļoti nevēlamo kriminālprocesu.

Vispirms sev par lielu pārsteigumu saņēmu Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Brasas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas 2021.gada 12.jūlija paziņojums Nr.20/10/13/2-338869, ko parakstījusi priekšniece A.Beinaroviča un kurā teikts, ka kriminālprocesā Nr. 11094026821 2021.gada 12.jūlijā tika pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 377.panta 1.punktu. Šis lēmums nesatur jebkādu augstāk minēto apstākļu invertējumu vai motivāciju.

Pēc vairākkārtējām sūdzībām saņēmu atļauju iepazīties ar kriminālprocesa Nr. 11094026821 materiāliem, ko veicu 2022.gada 17.martā. Tad beidzot arī saņēmu 2021.gada 12.jūlija lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu. Fakti, kas atklājās, ir šokējoši. Ir acīm redzams, ka notikusi sistemātiska izmeklēšanas gaitas ietekmēšana no AS “Swedbank” puses kriminālprocesā Nr. 11094026821, tajā skaitā sagrozot un izdomājot neesošus faktus, apmelojot procesa virzītāju un apvainojot cietušo personu prettiesiskā rīcībā. AS “Swedbank” centusies lietas izmeklēšanu ietekmēt, šajā procesā iesaistot Iekšējās drošības biroju un Rīgas tiesas apgabala virsprokuroru.

2021.gada 12.jūlija lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu nesatur jebkādu motivāciju, ir acīm redzams, ka izmeklēšana lietā nav veikta un nav noskaidroti apstākļi, uz kuriem biju norādījis un kurus biju lūdzis noskaidrot. 2021.gada 12.jūlijā lēmuma daļā, kura būtu uzskatāma par motīvu daļu (tā nav atsevišķi izdalīta), ir norādīts, ka ar 2007.gada 14.februārī it kā datētais dokuments, kurš vienā vietā nosaukts par manis kā individuāla komersanta iesniegumu, bet citā vietā nosaukts par pilnvarojumu, ir bijis par pamatu naudas līdzekļu novirzīšanai trešo personu saistību dzēšanai.

Vienlaicīgi nav sniegts jebkāds novērtējums apstāklim, ka šis dokuments ir viltots, tikai minēta atsauce, ka tā oriģināls nenoskaidrotā laikā it kā esot uzrādīts tiesai (kas nevar atbilst patiesībai, jo šāda oriģināla nav). Vienlaicīgi lietā ir redzams Valsts policijas pieprasījums AS “Swedbank” izsniegt ar 2007.gada 14.februārī it kā datētā dokumenta oriģinālu, taču tajā pašā laikā AS “Swedbank” uz šo pieprasījuma nav atbildējusi pēc būtības un tikai ar 2021.gada 28.maiju datētā vēstulē vispārīgi norādījusi, ka Valsts policija nav tiesīga šādu dokumentu pieprasīt, jo nav saņemta izmeklēšanas tiesneša atļauja.

Tā vietā, lai saņemtu izmeklēšanas tiesneša atļauju, saņemtu ar 2007.gada 14.februārī it kā datētā dokumenta oriģinālu (vai arī pārliecinātos, ka tāda dokumenta nav), Valsts policija vispār nav veikusi nekādas tālākās darbības. Rodas loģisks jautājums – kāpēc?

Un uz to seko atbilde - iepazīstoties ar lietas materiāliem, manā rīcībā ir nonākusi Rīgas Ziemeļu prokuratūras prokurores V.Dobrovoļaņinas vēstule, kas adresēta AS “Swedbank” valdes loceklim V.Frolovam un kurā ir tieši norādīts, ka procesa virzītājai K.Marnauzai doti prokurora norādījumi par kriminālprocesa turpmāko virzību (vēstule datēta ar 2021.gada 30.jūniju), un tieši šīs vēstules rezultātā tapis 2021.gada 12.jūlijā lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, pārtraucot jebkādas uzsāktās procesuālās darbības noziedzīga nodarījuma atklāšanai.

Atkal rodas jautājums – kas gan ir tie faktori, kas noveduši pie šādas Rīgas Ziemeļu prokuratūras prokurores V.Dobrovoļaņinas vēstules? Un arī šeit kriminālprocesa Nr. 11094026821 materiālos ir skaidri redzama atbilde - divas AS “Swedbank” valdes locekļa V.Frolova vēstules.

Viena no tām 2021.gada 03.jūnijā adresēta Iekšējās drošības biroja priekšniekam, bet otra tajā pašā datumā adresēta Rīgas tiesas apgabala virsprokuroram. Abās šajās vēstulēs ir izteikti dažādi nepamatoti apvainojumi man un procesa virzītājai – policijas inspektorei K.Marnauzai. Un jau nākamajā dienā, t.i. 2021.gada 4.jūnijā (kaut vienmēr mūsu tiesībsargājošās iestādes rīkotos tik operatīvi) Rīgas Ziemeļu prokuratūras prokurore V.Dobrovoļaņina izprasa kriminālprocesa Nr. 11094026821 materiālus, lai “veiktu pārbaudi” un “sniegtu norādījumus”.

Acīm redzami lietā ir notikusi prettiesiska izmeklēšanas ietekmēšana, ko veikuši AS “Swedbank” valdes locekļa V.Frolova personā un, iespējams, AS “Swedbank” piesaistīti pārstāvji, kas, izmantojot korporatīvās saites pie Rīgas tiesas apgabala virsprokurora un citām prokuratūras amatpersonām, ir panākuši kriminālprocesa “aizvēršanu”, pēc būtības nenoskaidrojot galveno faktu – vai AS “Swedbank” ir veikusi krāpšanu un piesavināšanos viltota dokumenta pamata.

Protams, ka lietā nav atrodams arī Līgas Balceres, kas it kā apliecinājusi dokumentu no oriģināla, liecības, jo tās vienkārši nav pieprasītas (vai arī kā “nederīgas” izņemtas no procesa materiāliem).

Šobrīd veicu likumīgas darbības, lai tiktu atsākta izmeklēšana kriminālprocesa Nr. 11094026821, kā arī lemšu par turpmāko rīcību, tajā skaitā par vēršanos tiesībsargājošajās institūcijās sakarā ar prettiesisku izmeklēšanas gaitas ietekmēšanu no AS “Swedbank” puses tās valdes locekļa Vadima Frolova personā.