Iesaki rakstu:

Ir skaidrs, ka pirmos 10 vai 15 gadus pēc Baltijas valstu neatkarības atgūšanas šeit tikko ienākušo Rietumu investoru attieksme bija visai divdomīga – no vienas puses svaigs, neapgūts un potenciāli labi pelnošs tirgus, no otras – juridiski un praktiski nesakārtota pusmežonīga postpadomju ekonomiskā, politiskā un juridiskā telpa. Šeit varēja daudz ko atļauties, jo nekādas pretestības jau nebija – tikai svaigu dzīvē pirmās lielās naudas smaku sajutuši politiķi un viņu apkalpojošais personāls.

Nu ir 2020. gads, tūliņ būs 2021. Jau 16 gadus Baltijas valstis ir Eiropas Savienībā, mēs esam pilnvērtīgi un uzticami NATO partneri, esam pārvarējuši daudzas krīzes un galu galā daudzmaz saveduši kārtībā gan likumus, gan reālo ekonomisko vidi un paradumus. Diemžēl laiku pa laiku notiek recidīvi – investoriem dažkārt aizvien no jauna šķiet, ka viņi šeit var izvesties kaut kā citādi, atšķirīgi, nekā pašu mājās!

Šī gada 27. oktobrī zviedru mazumtirdzniecības koncerna ICA AB meitasuzņēmums Baltijas valstīs RIMI Baltic ar lielu pompu atklāja jaunu vērienīgu loģistikas centru, no kura turpmāk plāno produktu piegādes gan Latvijas, gan daļēji arī Lietuvas un Igaunijas tirgum un kurā plāno nodarbināt ap 700 cilvēku!

Tā kā jaunais centrs tika atklāts Rīgā, Deglava ielā, diezgan saprotami, ka svinīgajā pasākumā līdzas RIMI vadībai, Zviedrijas vēstniecei un citām prominencēm piedalījās arī jaunais Rīgas mērs Mārtiņš Staķis. Nu skaidrs, Rīgai 700 jaunas darba vietas u.t.t.

Diemžēl, kā jau nereti gadās, salda medus mucā nejauši ielīst karote darvas… un viss solīdais pasaules standartiem atbilstošais pasākums sabojāts! Izrādās, ka ballīti organizējis neviens cits kā Rīgas mēra “politiskā padomnieka” Ginta Knoka (attēlā) sievai Eglei Klekerei – Krekelei piederošā sabiedrisko attiecību firma Deep White! Saprotams, par šāda vēriena pasākumu no RIMI saņemot nesliktu žūksni!

Varētu jau sacīt – kad gan tur liels, tāds “parasts” interešu konfliktiņš vien sanācis? Taču būtu svarīgi ņemt vērā fonu – no vienas puses tāda valsts kā Zviedrija un liels tās uzņēmums, kas tik ļoti lepojas ar saviem politiskajiem un ētiskajiem standartiem. No otras – jaunā sirdsšķīstā Rīgas domes vadība ar cilvēku, “ar kuru var iet izlūkos” priekšgalā. Un pa vidu – nekas cits kā sīkas kārtējā “politiskā padomnieka” rebītes, kuras jau nu vajadzēja pamanīt gan RIMI Baltic vadībai, gan Rīgas mēram!

Vai tad tiešām nebija iespējams pasākuma organizēšanai izvēlēties kādu citu no vairākiem desmitiem Latvijas aģentūru; tādu, pār kuru nekristu interešu konflikta ēna? Ir grūti iedomāties, ka šādu elementāru kļūdu pieļautu tādi lieli Zviedrijas kapitāla uzņēmumi kā SEB, Swedbank vai IKEA.