Iesaki rakstu:

Divarpus nedēļas un septiņas Pietiek publikācijas bija nepieciešamas, lai bijusī Ministru prezidente Laimdota Straujuma nolemtu viņai par 20 eiro uz Latvijas valsts rēķina "uzdāvināto" gruzīnu mākslinieces gleznu atdot atpakaļ Valsts kancelejai, - par šo nodomu viņa šodien paziņoja Rīga TV24 raidījumam Ikdienas nejēdzību apskats. Līdz ar to būs izdevies valstij atgūt gleznu, kuras tirgus vērtība bija vismaz vairāki simti, ja ne tūkstoši eiro.

Vēl pirms dažām dienām ekspremjeres preses pārstāve Aiva Rozenberga apliecināja, ka nekādus sirdsapziņas pārmetumus šai sakarā Straujuma nejūtot, savukārt Valsts kanceleja oficiāli informēja, ka "Laimdota Straujuma dāvanas ir izpirkusi (27.janvāra iesniegums ar lūgumu ieturēt no darba algas 470 EUR), un tās ir viņas īpašumā”.

Kā jau ziņots, respektablā Saatchi Art interneta mājas lapa rāda, ka pašlaik gruzīnu mākslinieces Rusiko Čikvaidzes gleznas tiek piedāvātas par cenu, kas ir no 2000 līdz pat 10 000 ASV dolāru. Taču šīs pazīstamās gruzīnu mākslinieces gleznu, kas bija uzdāvināta Straujumai kā Ministru prezidentei, demisionējušajai valdības vadītājai bija dotas tiesības no Latvijas valsts atpirkt par mikroskopisku cenu - 20 eiro.

Šāda "prihvatizācijas" iespēja Straujumai pavērās tāpēc, ka par šādu summu gleznu novērtēja oficiāli izveidotā dāvanu novērtēšanas komisija un tās pieaicinātā eksperte - Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce. Arī citas Straujumas dāvanas  komisija bija nocenojusi fantastiski lēti: piemēram, zīda šalle bija novērtēta par 30 eiro, Ķīnas zīda somiņa - 25 eiro, Meisenes porcelāna trauciņš tējai - 30 eiro (ar to, cik patiesībā maksā Meisenes porcelāns, iespējams iepazīties, piemēram, šeit). 

Taču, kamēr šo dāvanu vērtība vēl bija diskutabla, citādi bija ar Čikvaidzes gleznu, jo šīs mākslinieces gleznas, kā to apliecina publiski pieejami dati, atrodas pilnīgi citā cenu kategorijā. Līdz ar to radās pamatotas aizdomas, ka, pateicoties dāvanu izvērtēšanas komisijas nolaidībai vai arī kādam tai izteiktam "lūgumam", valstij ar šo dāvanu "prihvatizāciju" nodarīti vismaz simtos, ja ne tūkstošos eiro mērāmi zaudējumi.

No Mākslas muzeja direktores Pietiek sacītā izrietēja, ka viņai ļoti būtisks faktors šķitis... gleznas izmērs. "Mazs darbiņš, ļoti maziņš, gana neievērojams," - tieši pēc šāda kritērija eksperte tad arī noteikusi gleznas "prihvatizācijas" vērtību. Lāce Pietiek arī bez mulsuma atzina, ka neesot pat mēģinājusi noskaidrot, kāds ir gruzīnu mākslinieces gleznu cenu līmenis. "Protams, ka nē. Protams, ka nē," skanēja Mākslas muzeja direktores atbilde uz jautājumu, vai viņa ir apskatījusies kādos katalogos vai internetā, cik maksā šīs mākslinieces darbi.

No Mākslas muzeja direktores kā Valsts kancelejas oficiāli pieaicinātas ekspertes teiktā izrietēja - viņa neuzskatot, ka būtu kaut jel kā atbildīga par savu eksperta viedokli, uz kura pamata noteikta konkrētas gleznas un citu dāvanu cena. "Kā tad mēs varam valstij nodarīt zaudējumus? Kā jums šķiet? Nekāds papīrs par materiālo atbildību nav jāparaksta, neviens nav materiāli atbildīgs, jo tad neviens neies un neko nevērtēs," Pietiek paziņoja Lāce.

Taču, kā izrādās, atbildības neuzņemšanās Lācei nav traucējusi saņemt atalgojumu par "eksperta darbu". "Ar pieaicinātajiem ekspertiem tiek slēgts uzņēmuma līgums. Tas ir novērtējums par ekspertu laiku un atsaucību iesaistīties komisijā. Pieaicinātie eksperti saņem 70 eiro pirms nodokļu nomaksas par dalību novērtēšanas komisijā," skaidro Valsts kanceleja.

Turklāt šie nav vienīgie Lāces veiktie "eksperta" pakalpojumi. Kā rāda viņas amatpersonas deklarācijas, piemēram, 2014. gadā viņa eksperta pienākumus veikusi gan Kultūras ministrijai, gan Valsts kancelejai, gan Saeimai, gan Rīgas Laikmetīgās mākslas muzeja satura veidošanai un Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fondam, par šiem pakalpojumiem saņemot arī samaksu.

Valsts kanceleja arī skaidro, ka, "piekrītot iesaistīties komisijā, komisijas loceklis uzņemas atbildību īstenot Ministru kabineta noteikumos pausto - komisijai jānosaka dāvanu vērtība tās novērtēšanas brīdī atbilstoši Latvijas tirgus cenām, kā arī jāizvērtē, vai dāvanām varētu būt mākslas vai kultūrvēsturiska vērtība. Pieaicinātie eksperti ar savu parakstu apliecina, ka piedalījušies dāvanu izvērtēšanas komisijā un rīkojušies atbilstoši minētajiem noteikumiem". Taču, kā pēcāk izrādījās, Valsts kanceleja ar ekspertiem bija noslēgusi uzņēmuma līgumus, kuros nekāda atbildība tiem nebija noteikta.

Kā skaidro Valsts kanceleja, komisija dāvanu, kuras saņēmis Ministru prezidents vai Ministru prezidenta biroja darbinieki oficiālo vai darba vizīšu laikā Latvijā vai ārvalstīs, novērtēšanai un norakstīšanai (2014.gada 27.jūnija Valsts kancelejas direktores Elitas Dreimanes rīkojums nr. 57 “Par novērtēšanas un norakstīšanas komisiju izveidi”) pašlaik sastāv faktiski tikai no ierēdņiem, kuriem orientēšanās mākslas jautājumos nav specialitāte.

Komisijas priekšsēdētāja ir Maija Lāce, Komunikācijas departamenta konsultante, viņas vietnieks ir Antons Bračka, Valsts kancelejas direktora palīgs, bet komisijas locekļi - Laura Titāne, Komunikācijas departamenta konsultante, Inga Vutkeviča, Ministru prezidenta sekretāre, Olga Sorokovaja, Finanšu nodaļas vadītāja vietniece, Rita Briede, Finanšu nodaļas vecākā referente, un Vita Žindika, Ministru prezidenta biroja konsultante. Šī komisija Straujumai pasniegtās dāvanas izvērtējusi pagājušā gada 23.decembrī.

Taču saskaņā ar noteikumiem "dāvanu vērtību komisija nosaka atbilstoši Latvijas tirgus cenām, ja nepieciešams, pieaicinot ekspertu, un sastāda dāvanas novērtēšanas aktu". Straujumas dāvanu vērtēšanā tikuši pieaicināti divi eksperti - Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Lāce un Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Krājuma nodaļas vadītāja Anita Gailiša. Tieši pateicoties Lāces "eksperta viedoklim", Straujuma tad arī ieguvusi izdevīgo šīs valsts mantas "prihvatizācijas" iespēju.

Valsts kanceleja gan skaidro, ka "Valsts kanceleja dalībai komisijā uzrunā kvalificētākos un pieredzes bagātākos ekspertus savā jomā - visbiežāk tie ir Latvijas mākslas muzeju un muzeju krājumu vadošie cilvēki, kuri ikdienā nodarbojas ar visdažādāko mākslas darbu vērtēšanu".

Pēc šī gadījuma Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš Pietiek atzina: „Attiecībā uz nākamo dāvanu vērtēšanu - pārskatīsim līdzšinējo kārtību un izvērtēsim nepieciešamību veikt tajā izmaiņas, lai nodrošinātu, ka tā maksimāli atbilst aktuālajai situācijai šajā jomā, tostarp ievērojot šai problemātikai pievērsto sabiedrības uzmanību un publiskās diskusijas rezultātā izteiktos priekšlikumus.”

Kā zināms, Pietiek bija nosūtījis oficiālu iesniegumu Valsts policijas priekšniekam, aicinot sākt kriminālprocesu par šo tīšo vai nolaidības pēc notikušo valsts apzagšanas vai apkrāpšanas mēģinājumu, - pašlaik šai sakarā ir sākta resoriskā pārbaude.

Foto no tomskalnitis.blogspot.com