Iesaki rakstu:

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ne tikai nesaskata nekādus likumpārkāpumus faktā, ka lielas pašvaldības vadītājs divreiz lētāk par tirgus cenu tiek pie automašīnas no kompānijas, kura iegūst lielus šīs pašvaldības pasūtījumus, - KNAB šādā rīcībā nesaskata arī nekādas ētiskas problēmas. Par to liecina Pietiek saņemtais KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka oficiālais skaidrojums saistībā ar Jelgavas mēra Andra Rāviņa auto iegādes lietu.

Šā gada aprīlī laikraksts Zemgales Ziņas informēja, ka uzņēmums ALD Automotive par divreiz zemāku cenu, nekā tādus pašus modeļus tirgo citiem, Rāviņam pārdevis 2007.gada izlaiduma mašīnu Volvo, kas līdz tam bija Jelgavas mēra dienesta auto.

Tieši ALD Automotive jau ilgāku laiku ir bijis Jelgavas domes vadības auto piegādātājs, lielā mērā pateicoties ļoti specifiskajām prasībām, ko iepirkumos izvirzījusi pašvaldība. Pēdējā iepirkumā ALD Automotive ieguva 77 500 latu (plus PVN) līgumu uz trim gadiem, nodrošinot domes vadību ar 2011.gada izlaiduma Volvo automašīnām.

Līdz tam nomātās automašīnas tika nodotas atpakaļ uzņēmumam, kurš šoreiz – tāda ir oficiālā versija - 2007. gada izlaiduma Volvo S80 piedāvājis iegādāties Rāviņam. Mērs šo it kā negaidīto piedāvājumu arī izmantojis un automašīnu iegādājies par 3859 latiem – cenu, kas ir būtiski zemāka par tirgus cenu šāda vecuma un modeļa auto.

Parādoties šai informācijai, Pietiek vērsās pie KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka, aicinot sākt pārbaudi par publiskotajiem faktiem. Pēc trīsarpus mēnešiem KNAB pārbaudi pabeidza un šādā dāsnā dāvanā pašvaldības vadītājam nekādus pārkāpumus neatklāja.

Pietiek ieinteresēja fakts, kāpēc šajā gadījumā KNAB atšķirībā no citām reizēm nav vēlējies izteikt vismaz viedokli par šādas Jelgavas mēra rīcības ētisko pusi. Taču izrādījās, ka pat šo tēmu KNAB priekšnieks Streļčenoks izteikties īsti nevēlas un negrib arī sniegt kādus paskaidrojumus.

„Kādu iemeslu dēļ šajā gadījumā Jūsu vadītā iestāde neizteica viedokli par šā darījuma ētiskajiem aspektiem, kaut šādu viedokli nesen izteikusi piemēram, saistībā ar Kultūras ministrijā notiekošo? Pēc kādiem kritērijiem Jūsu vadītā iestāde izvēlas gadījumus, kad paust viedokli par ētikas jautājumiem, un gadījumus, kad šādu viedokli nepauž? Kādā Jūsu iestādes iekšējā dokumentā vai normatīvajā aktā uzskaitīti šādu gadījumu kritēriji?” – šādi jautājumi oficiālā pieprasījumā tika uzdoti Streļčenokam.

Taču viss, KNAB priekšnieks uz šiem jautājumiem varēja atbildēt, bija: „Informējam, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs atbilstoši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 7.panta pirmās daļas 3.punktam kontrolē likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izpildi, kā arī citos normatīvajos aktos valsts amatpersonām noteikto papildu ierobežojumu ievērošanu.

Savukārt likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 3.pantā noteikts, ka šis likums paredz ierobežojumus un aizliegumus valsts amatpersonām, interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, valsts amatpersonu mantiskā stāvokļa deklarēšanu un valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudes mehānismu.

Saskaņā ar likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 22.pantu valsts amatpersonas darbojas atbilstoši attiecīgajā profesijā, jomā vai nozarē apstiprinātajiem uzvedības (ētikas) kodeksiem, valsts amatpersona atsakās no tās amata pienākumu veikšanas vai valsts amatpersonas amata savienošanas visos gadījumos, kad ētisku apsvērumu dēļ varētu tikt apšaubīta tās darbības objektivitāte un neitralitāte.

Pārbaudes gaitā netika konstatēti fakti, kas liecinātu, ka A.Rāviņš, iegādājoties automašīnu Volvo no SIA ALD Automotive, būtu realizējis valsts amatpersonas pilnvaras vai veicis ar valsts amatpersona amata pienākumiem saistītas darbības, kas ētisku apsvērumu dēļ varētu apšaubīt A.Rāviņa kā valsts amatpersonas darbības objektivitāti un neitralitāti.”