Iesaki rakstu:

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks ir bijis spiests atvainoties par biroja rīcību, prettiesiski nesniedzot informāciju par tā darbinieku izglītību.

KNAB „atvainojas par sagādātajām neērtībām, nesniedzot informāciju par spriedumā minētās biroja amatpersonas izglītību tās profesionālās darbības jomā”, teikts Streļčenoka parakstītā vēstulē Pietiek pārstāvim.

Tā tapusi pēc administratīvās rajona tiesas sprieduma, ar kuru tika atzīts, ka KNAB rīkojies prettiesiski, neatklājot ziņas par biroja nu jau plaši pazīstamā izmeklētāja Ruslana Balakleiska izglītību, kā arī par to, cik bieži KNAB kriminālprocesu virzīšana saistībā ar iespējamiem apjomīgiem kaitējumiem valsts ekonomikai tiek uzdota cilvēkiem bez augstākās ekonomiskās, finanšu vai līdzīgas izglītības.

Administratīvā lieta tika sākta pēc Pietiek pārstāvja pieteikuma pēc tam, kad toreizējais KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis atteicās sniegt ziņas, vai Balakleiskim vispār ir atbilstoša izglītība, lai viņš būtu kompetents izbeigt kriminālprocesu par Starptautiskās lidostas Rīga un aviokompānijas Ryanair slepeno līgumu.

Balakleiskis, kuram, kā varēja noprast no viņa amatpersonas deklarācijas, nav augstākās ekonomikas vai finanšu izglītības un kurš pirms darba KNAB bija strādājis par vecāko inspektoru Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldē, lēmumu izbeigt kriminālprocesu bija pamatojis ar to, ka līgums esot „veicinājis Latvijas aviācijas nozares attīstību pēdējo gadu laikā”.

Šādu pamatojumu izmeklētājs bija minējis, kaut arī uz gandrīz miljonu latu lieliem zaudējumiem, kurus valstij radījis Aināra Šlesera parakstītais līgums starp lidostu Rīga un Ryanair, revīzijas atzinumā bija norādījusi Valsts kontrole. Kā zināms, pagājušā gada jūnijā pēc Valsts kontroles sūdzības Ģenerālprokuratūra uzdeva KNAB izmeklēšanu šajā kriminālprocesu atjaunot.

Savukārt Vilnītis arī paskaidrojumos tiesai pauda pārliecību, ka sabiedrībai neesot jāzina, kādu izglītību ieguvis un attiecīgi cik kompetents vienā vai otrā jomā ir konkrēts KNAB izmeklētājs, jo šādas ziņas esot attiecināmas uz „fiziskās personas privāto dzīvi”.

Savukārt pašreizējais KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks pirms administratīvās tiesas sprieduma bija vienisprātis ar Vilnīti un bija paspējis oficiālā dokumentā paziņot, ka ziņas par citas KNAB izmeklētājas – Agneses Indriksones izglītību, kuras varētu parādīt viņas kompetenci noteiktu jautājumu un tēmu izvērtēšanā, neesot izpaužamas. Turklāt Streļčenoks bija izmantojis to pašu Vilnīša argumentu – ziņas par KNAB darbinieku iegūto izglītību neesot izpaužamas, jo tā tiktu aizskarta šo darbinieku privātā dzīve.

Nu administratīvās tiesas spriedums licis Streļčenokam mainīt viedokli. Saņēmis Pietiek aicinājumu nelikt šķiest administratīvās tiesas resursus, izskatot vēl vienu administratīvo lietu, un labprātīgi atklāt Pietiek jau pagājušā gada decembrī pieprasītās ziņas par izmeklētājas Indriksones izglītību, kā arī atvainoties par savu prettiesisko rīcību, KNAB priekšnieks tā arī rīkojies.

Turklāt nu Streļčenoks „atcerējies” arī Informācijas atklātības likuma normas: „Birojs saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 10. panta trešajā daļā noteikto informē, ka Biroja izmeklētājas A. Indriksones izglītība atbilst Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 5. panta trešās daļas 3. punktā noteiktajām prasībām, proti, A. Indriksone Latvijas Policijas akadēmijā ir ieguvusi jurista kvalifikāciju un arī profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnē.”

Ziņas par Indriksones izglītību Pietiek bija pieprasījis pēc tam, kad tieši viņa bija secinājusi, ka Pietiek pagājušā gada novembra beigās publicētais pārskats par oligarhu sarunu noklausīšanos Rīdzenē un to nopludināšanu, diskusijām par AirBaltic nākotni, Pasažieru vilciena skandalozo pasūtījumu un mēģinājumiem to pārtraukt un Krājbankas it kā negaidīto krahu, kas varētu viena milzīga apjoma shēmu mudžekļa ar „politisko jumtu” sastāvdaļas, esot „anonīma informācija”.

Šāds formulējums KNAB deva pamatojumu izvairīties no kriminālprocesa sākšanas. Cita starpā par „anonīmu informāciju” KNAB izmeklētāja atzina arī Pietiek publiskoto vienošanos par airBaltic privātā akcionāra Baltijas Aviācijas sistēmas daļu un prasību pārdošanu.

 „Informēju, ka šī gada 14.decembrī, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 369. panta 3. daļu, kurā noteikts, ka „kriminālprocesa uzsākšanas iemesls nevar būt anonīma informācija”, un 373. panta l. daļu, tika pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu,” – šādi skanēja KNAB izmeklētājas Indriksones oficiālais paziņojums, kurā vēl īpaši bija norādīts – Pietiek pārstāvim, kurš bija vērsies ar oficiālu iesniegumu par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, „nav tiesību pārsūdzēt augstāk minēto lēmumu”.

Pirms tam no nepieciešamības pieņemt lēmumu saistībā ar Pietiek iesniegumu jau atbrīvojās LR ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Iesniegumu, kurā bija norādīts uz Pietiek rīcībā nonākušu nezināmu personu sastādītu dokumentu, kas, iespējams, norāda uz apjomīgiem noziedzīgiem nodarījumiem, kā arī ar 2011. gada 3. oktobri datētu „Vienošanos”, kas, kā izriet no dokumenta, varētu apliecināt minētos iespējamos noziedzīgos nodarījumus, ģenerālprokurors bija nekavējoties pārsūtījis KNAB.

Šis dokuments, kas saskaņā ar Pietiek rīcībā esošo informāciju bija kāda pašmāju advokātu biroja sagatavots neoficiāls pārskats, kas sūtīts ar Latvijas reālijām ikdienā nesaistītām amatpersonām ārvalstīs, detalizēti aprakstīja, kā tieši notikusi airBaltic akciju pārdale un cīņa par pasažieru vilcienu pasūtījumu, kā šajos procesos piedalījušies Latvijas politiķi un oligarhi, kā Latvijas Krājbankas krahs bijis ieprogrammēts jau mēnešus iepriekš, utt.