Iesaki rakstu:

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniece Juta Strīķe nevēlas atklāt jelkādas ziņas par kriminālprocesu saistībā ar Latvijas un Krievijas robežlīguma noslēgšanu. Kā ir apgalvojuši droši avoti, šāds kriminālprocess KNAB bijis uzsākts, pamatojoties uz kāda ziņotāja informāciju, kas pēc tam izrādījusies nepamatota, tāpēc kriminālprocesu, kurā sākotnēji figurējuši arī augstu amatpersonu vārdi un uzvārdi, birojam nācies paklusām izbeigt.

Nesen iznākušajā grāmatā Cits ķēķis: zem likumīgā „jumta” šo kriminālprocesu pieminējis viens no Latvijas ekspremjeriem: „Lietu jau ļoti vienkārši uzsākt. Cik man ir zināms, piemēram, Satversmes aizsardzības birojs liek vienam stukačam uzrakstīt murgainu iesniegumu, un tas ir pamats uzsākt procesu. Savulaik šausmīgi kutelīgā situācijā šie puiši un meitenes nonāca, - ir viedoklis, ka tieši šādā veidā ierosināts kriminālprocess pret Māri Riekstiņu, Aigaru Kalvīti un [A. Kalvīša ārlietu padomnieku] Pēteri Ustubu par to, ka viņiem formāli par Krievijas robežlīguma noslēgšanu ir tikušas Gazprom akcijas. Suņa murgi un tā tālāk. Bet tur sāka kriminālprocesu. Tur ir ļoti vienkārši. Ir aģents, kurš kaut ko uzraksta, ko vajag. Ir viena cilvēka ziņojums, un tur arī nekā vairāk nav...”

Pēc tam, kad sākotnēji Strīķe atteicās sniegt jebkādu informāciju par šī kriminālprocesa būtību un iznākumu, Pietiek pārstāvis vērsās KNAB ar oficiālu pieprasījumu, vēloties saņemt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1) vai KNAB ir bijis sākts kriminālprocess saistībā ar Māri Riekstiņu un/vai Aigaru Kalvīti un/vai Pēteri Ustubu un Krievijas robežlīguma noslēgšanu?

2) ja jā, kāds ir bijis šī kriminālprocesa numurs, kad tas sākts, kad un ar kādu rezultātu beigts?

3) ar kuras konkrētas KNAB amatpersonas lēmumu šis kriminālprocess sākts un beigts, uz kāda pamata tas sākts?

4) kādu iemeslu dēļ šis kriminālprocess ticis izbeigts?

5) kas ir bijis šī kriminālprocesa virzību uzraugošais prokurors?

Ne uz vienu no šiem jautājumiem Strīķe atbildi tā arī nesniedza, tā vietā parakstot atteikumu, kuru šodien publicējam pilnībā:

„Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk - Birojs) 2011. gada 4. novembrī tika saņemts Jūsu iesniegums, kurā pieprasāt sniegt atbildes - vai Birojā ir uzsākts kriminālprocess saistībā ar Māri Riekstiņu un/vai Aigaru Kalvīti un/vai Pēteri Ustubu un Krievijas robežlīguma noslēgšanu, kāds ir bijis šā kriminālprocesa numurs, kad tas sākts, ar kādu rezultātu beigts, ar kuras konkrēti amatpersonas lēmumu šis kriminālprocess sākts un beigts, uz kāda pamata sākts, kādu iemeslu dēļ kriminālprocess ticis izbeigts, kas ir uzraugošais prokurors.

Vēršam Jūsu uzmanību, ka Informācijas atklātības likums nosaka vienotu kārtību, kādā privātpersonas ir tiesīgas iegūt informāciju iestādē un to izmantot. Papildus atzīmējam, ka minētā likuma II nodaļā ir ietverts informācijas iedalījums, kā arī noteikts attiecīgās informācijas pieejamības statuss.

Informācijas atklātības likuma 4. pants nosaka, ka vispārpieejamā informācija ir tāda informācija, kas nav klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija. Vispārpieejamo informāciju saskaņā ar šī likuma 10. panta trešo daļu sniedz jebkuram, kas to vēlas saņemt, ievērojot personu vienlīdzību likuma priekšā. Savukārt, minētā likuma 5. pants nosaka un sniedz vispārīgu uzskaitījumu informācijai, kas ir atzīta vai uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju.

Papildus atzīmējam, ka saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 10. panta ceturto daļu, ja pieprasītās informācijas kopums ietver arī ierobežotas pieejamības informāciju, iestāde izsniedz tikai to informācijas daļu, kas ir vispārpieejama. To informācijas daļu, kas ietver ierobežotas pieejamības informāciju, izsniedz, ievērojot šajā likumā noteikto īpašo kārtību. Atbilstoši minētā likuma 11. panta ceturtajai daļai, pieprasot ierobežotas pieejamības informāciju, persona pamato savu pieprasījumu un norāda mērķi, kādam tā tiks izmantota. Ja ierobežotas pieejamības informācija tiek izsniegta, tās saņēmējs uzņemas saistības šo informāciju izmantot tikai tiem mērķiem, kuriem tā pieprasīta.

Izskaidrojam, ka Kriminālprocesa likuma 370. pants nosaka, ka kriminālprocesa uzsākšanas pamats ir, ja pastāv reāla iespēja, ka noticis noziedzīgs nodarījums, kā arī, ja ziņas satur informāciju par iespējamu notikušu noziedzīgu nodalījumu un tās ir iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm. 373. panta septītajā daļā noteikts, ka ziņas par uzsāktajiem kriminālprocesiem, konstatētajiem noziedzīgiem nodarījumiem, procesa virzītājiem, personām, kurām ir tiesības uz aizstāvību, un cietušajiem reģistrē informācijas sistēmā. Institūcijas, kurām ir piešķirama piekļuve informācijas sistēmā iekļautajām ziņām, nosaka Ministru kabinets. Kriminālprocesa likuma 396. pants nosaka aizliegumu izpaust pirmstiesas kriminālprocesā iegūtās ziņas un 375. panta pirmā daļa nosaka, ka kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ar tiem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, kā arī personas, kurām minētās amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda šajā likumā paredzētajā kārtībā.

Ņemot vērā iepriekš minēto informējam, ka Birojs nav tiesīgs Jums sniegt pieprasīto informāciju.”

Uzskatot šo informācijas atteikumu par nepamatotu un prettiesisku, Pietiek saistībā ar šo KNAB rīcību jau ir vērsies administratīvajā tiesā.