Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Par Drošības policijas neprofesionālu izsekošanu sašutušajai bijušajai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniecei Jutai Strīķei viņas ceturtdienas Facebook ierakstā ir taisnība: Drošības policijas budžets ir jau pārsniedzis „grandiozus” 15 miljonus eiro gadā un četru gadu laikā ir dubultots.

Normunda Mežvieta (attēlā) vadītā Drošības policija jau tradicionāli nevēlas sniegt jebkādas ziņas par sava ikgadējā budžeta apmēriem un izlietojumu, apgalvojot, ka šādu informāciju aizliedz izpaust valsts likuma aizsardzības normatīvie akti.

Šī Drošības policijas slepenība īpaši savādu priekšstatu rada, ņemot vērā, ka Finanšu ministrijas interneta mājas lapā atrodamie dati par valsts budžetu šādu informāciju atklāj - turklāt ne tikai Drošības policijas finansējuma kopapjomu, bet arī tā struktūru.

Kā rāda šie dati, vēl 2014. gadā Drošības policijas kopējais budžets bija „tikai” 7 592 378 eiro, no kuriem gandrīz visa summa - 7 589 994 eiro - bijusi dotācija no vispārējiem budžeta ieņēmumiem. Tiesa, 2384 eiro Drošības policija bija paredzējusi gūt no "ieņēmumiem no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem". Kas ir šie Drošības policijas sniegtie maksas pakalpojumi, atklāts netiek.

Savukārt 2015. gadā Drošības policijas budžets jau bija palielināts iespaidīgi - par aptuveni trešo daļu, līdz 10 370 563 eiro. Līdz ar to, neraugoties uz pieticīgajiem darbības rezultātiem, Drošības policijas budžets tika palielināts par 2 780 569 eiro.

Arī 2016. gada budžeta palielinājums bija vērā ņemams, tā kopapjomam sasniedzot absolūto Drošības policijas finansējuma rekordu - 11 619 192 eiro. Tātad palielinājums ir vēl par aptuveni 1,25 miljoniem eiro.

Savukārt šim gadam Drošības policijas budžets ir palielināts vēl iespaidīgāk – jau līdz 15 269 475 eiro, tātad vēl par 3,65 miljoniem eiro. Kopumā kopš 2014. gada līdz 2017. gadam šīs iestādes budžets ir jau vairāk nekā dubultots, pieaugot par 7,67 miljoniem eiro.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis iepriekš nevēlējās atklāt, kurš tieši ierosinājis un aprēķinājis tieši šādu budžeta palielinājumu: viņa preses pārstāve ir vienīgi minējusi, ka pamatā esot "jaunā ģeopolitiskā situācija, notikumi Ukrainā, situācija pierobežā, nepieciešamība rūpīgāk pārbaudīt tos cilvēkus, kas prasa un kam jau ir termiņuzturēšanās atļaujas, nepieciešamība ciešāk uzraudzīt interneta vidi saistībā ar terorisma propagandu u.c. jautājumi".

Līdz ar to iespaidīgais finansējums esot piešķirts, lai "nodrošinātu valsts iekšējo drošību", kā arī, lai "stiprinātu Drošības policijas analītisko kapacitāti, tai skaitā, lai izveidotu termiņuzturēšanas atļauju pieprasītāju pārbaužu un pasažieru datu informācijas analīzes nodaļas", visbeidzot, "finansējums palielināts uz vienlīdzīgiem principiem balstītas atlīdzības nodrošināšanai un tehniskā aprīkojuma iegādei".

Neko par nepieciešamību nodrošināt konkrētus darbības rezultātus, kas būtu atbilstoši piešķirtajam finansējumam, Iekšlietu ministrija gan nav ieminējusies.

Novērtē šo rakstu:

1
0