Iesaki rakstu:
Pavisam īsi un skaidri – birojs, kurš savā nosaukumā apgalvo, ka korupciju novēršot un apkarojot, ar slēdzienu bijušā ekonomikas ministra Arta Kampara „naudas tumbočku lietā” visiem negodīgiem un pusgodīgiem politiķiem un citām valsts amatpersonām dod labu recepti – lūk, šitā vajag krāpt valsti, tās iedzīvotājus un tā sauktos tiesībsargus, varētu būt droši, ka nekas slikts jums par to nebūs.
Ja nu kāds neatceras – kad šopavasar pēc Kampara amatpersonas deklarācijas izpētes kļuva skaidrs, ka personisko finanšu sakārtošanas lietās kungs bijis īsts faķīrs, viņš uzrādīja divas oficiālas papildienākumu pozīcijas: 27 tūkstošus latu viņam izsniegusi nestrādājošā sieva, bet vēl 35 tūkstošus – nezināms labdaris, kas šo summu ministram izsniedzis par iespēju pirms iespējamas pirkšanas izpētīt Kampara firmu,
Tikai ar milzu saņemšanos un pamudināšanu KNAB pieķērās pie šīs lietas pārbaudes, un nu pēc vairāku mēnešu darba vai tā imitācijas ir rezultāts: Jutas Strīķes vēl kā KNAB priekšnieka pienākumu izpildītājas parakstītā dokumentā atzīts – firmas izpēte beigusies bez rezultātiem, nekāds darījums nav noticis, un Kampars loģiski ir šķīsts un nevainīgs.
Okei, pieņemsim, ka Strīķes kundzes un viņas kantora „īpašās attiecības” ar pavisam konkrētiem politiskajiem spēkiem un to pārstāvjiem, kuru dēļ Strīķes kundze un Co. jau iepriekš ir bijuši spējīgi nepamanīt visbrēcošākās nejēdzības, ir paša KNAB intīmā lieta, par kuru mums un jums nav nekādas darīšanas.
Taču nevar noliegt vienu – vēloties kārtējo reizi no mēsliem izvilkt „savējo” pārstāvi, Strīķe un Co. ir pasnieguši lielisku dāvanu visiem ierēdņiem, politiķiem un citām valsts amatpersonām, kurām pavasarī reizē ar nepieciešamību aizpildīt deklarāciju parādās neērta problēma –paskaidrot, no kurienes tad nākusi starpība starp iespaidīgajiem izdevumiem un krietni mazākajiem oficiālajiem ienākumiem.
Un te nu, rau, kopš Strīķes slēdziena par Kamparu atbilde ir dota: viss, kas nepieciešams, ir kaut ar atpakaļejošu datumu ar kādu trešo personu noslēgts līgums, ar kuru šī te trešā persona izmaksājusi ierēdnim/politiķim tādu un tādu summu par iespēju sīki un smalki izpētīt ierēdņa/politiķa firmu, šķūnīti, pagrabu, motorlaivu, kartupeļu maisu vai jebko citu.
Nevajag ne noslēgtu pirkuma darījumu, ne ekspertu slēdzienu, vai šāds darījums nav fiktīvs jau no pašiem pirmsākumiem, ne, cik var noprast, arī drošības naudas atmaksu. Līgums ir, šķūnītis ir? Tad saskaņā ar Strīķes slēdzienu viss būs kārtībā, lai cik brēcoši neizskatītos no malas, - jo, ja izgāja cauri Kamparam, kāpēc lai mūsu tiesiskajā valstī neizietu cauri arī jebkuram citam, vai ne? Un korupcijas novērošanas birojs, protams, varēs turpināt novērot.