Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms mēneša gan ar rakstu blogā, gan dažām replikām tvitervidē iesaistījos tēmā par tobrīd plaši atkārtoto mantru, ka valdība mums varbūt nav nemaz tik slikta, bet tai esot "slikta komunikācija", un tam par iemeslu neesot vis pašas valdīšanas pļorzainība un pat nemaskēts stulbums, bet gan resursu trūkums savas varonīgās cīņas izklāstīšanai plašām tautas masām. Publikācija pievērsa uzmanību, mani Dienai nointervēja Romāns Meļņiks (apmērām par to pašu), un es uzrakstīju vēl arī vienu feļetonu Rīgas apriņķa avīzei.

Tā vien šķiet, ka tēmas saceltais intereses vilnis ir noplacis, un varu mierīgi paturpināt. Atkal apmēram par to pašu, bet ne tik daudz par konkrēto ministriju simttūkstošu tēriņiem gaisa stumšanā, bet gan vairāk par nu jau nostabilizēto, – vienoto, attīstīti parisko un progresīvo – valsts kases tīrīšanas musturi. Vairs ne tūkstošos, bet miljonos. Un par Sv. Ģertrūdes jaunatrasto vietu mūsu reālajā dzīvē, nelielam kolorītam.

Atskatam – kā es uzvilku uz kašķi bez lielas vajadzības

Pērnā gada beigās ievēroju kādu netipisku parādību masu mēdīkļos, proti, aumež ieturētais un labi ieredzētais politologs Filips Rajevska kgs uzsāka negaidītu komunikācijas virzienu, – par to, ka Veselības ministrijā (VM) ar iepirkumiem notiekot pilnīgs vellsviņuzina kas, - un aizrunājās līdz tam, ka VM faktiski esot viens riktīgs korupcijas perēklis.

Uzreiz sapratu, ka es kaut ko nesaprotu. Filips nu jau ilgus gadus uzstājas kā objektīvs un gudrs politisko pocesu komentētājs, paskaidrojot un izskaidrojot atsevišķu ministriju un partiju rīcību, dara to gandrīz zinātniski, profesionāli, bez naida un bez rupjībām.

Paralēli viņa iejūtīgi uzraudzītā firma Mediju Tilts (MT) nodarbojas gan ar augstākā līmeņa lobismu (tas ir, strādā ar ministrijām klientu interesēs), gan uzvar ministriju konkursos (tas ir, strādā ar sabiedrisko domu ministriju interesēs) un vēl arī konsultē pa kādai politisko partiju kampaņai. Viss legāli un skaisti, un galvenais, nekādu interešu konfliktu. Klienti rīkojas, MT apkalpo, Filips izskaidro.

Kas tad tāds pēkšņi noticis? Izrādījās, ka Filipa uzņēmums MT tika izmests no konkursa par VM apkalpošanu sabiedrisko attiecību jomā, pie kam tik tiešām reāli rupjā manierē. Nenocietos un iebāzos tvitertelpā ar pāris replikām, jo situācija pirmajā brīdī šķitās vienkārši apsmaidīšanas vērta.

Skandāliņa attīstības gaitā noskaidrojās, ka MT piečakarējusi arī Valsts kanceleja, tiesa, ar smalkāku metodi, – no kāda jau iepriekš uzvarēta konkursa neiedalot MT ne kapeikas. Un tad pašās gada beigās, kad MT negaidīti vinnēja kādu ārkārtīgi steidzamu un bezgala nepieciešamu pirisma pakalpojumu iepirkumu “Sabiedrības informēšanas kampaņas iedzīvotāju motivēšanai mācīties visas dzīves garumā un uzņēmēju motivēšanai veikt ieguldījumus cilvēkkapitālā izstrāde un īstenošana” (ko ļaunas mēles kvalificēja kā kompensāciju par iepriekšējiem notikumiem), izrādījās, ka konkursa rezultāts ir apstrīdēts un iecerētā naudiņa tu–tū.

Skaidrs, ka var sanākt skrobe: saliekot kopā apcerēto VM iepirkumu ar pusi no kontrakta summas, ko VK atdevusi konkurentiem, plus apčakarējienu EM pašā gada izskaņā, – tur kopā būtu kāds pusmiljoniņš, jā jā, mērogi šobrīd ir tieši tādi, miljonos, ne tūkstošos. Un Filips Rajevska kgs sāk publiski uzrādīt korupcijas perēkļus, bet es – taisīt tabuliņas par ministriju un citu valstisku kantoru tēriņiem (gaisa tricināšanai un) mēdiju telpas (piesārņošanai) apaugļošanai ar vērtīgiem viedokļiem.

No tabuliņām cita starpā izrietēja, ka Valsts kancelejas konsultante stratēģiskās komunikācijas jautājumos Daiga Holma Saeimas komisijā ir muldējusi pilnīgus niekus. Būdama viena no 12(!) VK komunikāciju darbiniekiem, viņa fleitēja, ka "valsts pārvaldē komunikācijas resursi esot ierobežoti", ak, šie mazie, apdalītie nabadziņi! Tikai augstākajā valsts pārvaldes līmenī vien var bez grūtībām saskatīt sešus dučus "ierobežoto resursu" komunikatoru, kuri pat bez kopumā miljonus vērtajiem ārpakalpojumiem apgūst gadā vēl pāris miljoniņus algās.

Te būs vietā piemetināt, ka valstī bez ministrijām ir vēl simtiem publiskas naudas finansētu kantoru, kuros katrā ir pa kādam "komunikatoram", ko pagrūž priekšā, kad priekšnieks nemāk ticami izmeloties, un lielai daļai no tiem ir iepirkta ārpakalpojumā kāda kampaņa vai cits gaisa tricināšanas serviss, tipiski par tūkstošiem četrdesmit gadā. Mēroga sajūtas uzturēšanai: 100 x 40 tūkst. = 4 miljoni. Tikai pa sīkumam.

Koviddrošās RIMIMAXIMAS un ārkārtīgi infekciozie pārējie tirgotāji

Pērnajā rudenī, kad C–19 sērga atgriezās ar jūtamu sparu, AttPariskie ministri vai no ādas līda ārā, lai nepieļautu Rīgas maratona atcelšanu. Ņemšanās ap šo jautājumu izlija pa visu mediju telpu un bija nozīmīgs faktors sabiedrības atskārsmē, ka mums valdības vietā ir mazsakrīgs klaunu pulciņš.

Šai balagāna raibumā mazāk ievērots palika kāds totāls absurds: par masu pasākuma notikšanu iestājās nevis IZM (kuras pārziņā ir sports), bet gan VM #paldiesilzes Viņķeles personā. Par epidemioloģiski riskanta masu pasākuma rīkošanu iestājās tā pati ministrija, kura pēc maza brīža "zinātniski" pamatoja to, ka veikalos nedrīkst pirkt cimdus, zeķes un zābaciņus, jo tas taču izplatīšot ļauno sērgu kā nekas cits! Ja nu vienīgi privātpersonu nopirkts elektropagarinātājs būs vēl jiptīgāks...

Paradoksa īstenībā nav nekāda, ja mēs šo cīņu par un ap maratonu apskatīsim nevis no virusoloģijas, bet gan no pirisma viedokļa. Proti, tas pasākums nav vienkārši Rīgas maratons, tas ir RIMI Rīgas maratons. Tā paša RIMI, kurš ir iepriekšējā bloga raksta figuranta, PR aģentūras Deep White (DW) viens no lielākajiem klientiem.

Ar AttPariskā ministra Pabrika bijušo un AttPariskā Rīgas mēra Staķa aktuālo, pilnas slodzes Domē iesēdušos padomnieku Gintu Knoku DW priekšniecei Eglei Klekerei nav gandrīz nekāda sakara, ja neskaita to, ka viņi ir dzīvesbiedri un kā tādi arī pozicionējas DW veidotās kampaņās. Un DW līdzīgi kā iepriekš iztirzātais MT sniedz gan lobisma pakalpojumus klientiem, kam jātiek pie valdības, gan PR pakalpojumus ministrijām (viss tas par sešciparu summām), gan strādā pie politiskās reklāmas, – skaidrs, kam.

Tādēļ janvārī, kad sākās nopietnas runas, ka tiks atcelti daži tirdzniecības ierobežojumi, nebija lielu šaubu, ka tieši RIMI (kā pārtikas lielveikals) būs tā vieta, kur pirkt nevīrusainas bērnu rotaļlietas. Nevis rotaļlietu veikali, jo tas būtu ļoti neloģiski un epidemioloģiski bīstami.

Šeit kritiskam lasītājam uzrodas jautājums: bet kā ar MAXIMU? Jo viņi nav redzami DW lielklientu sarakstā. Te nu būs darīšana ar divām brīnumainām sakrtībām, vienu sportisku, otru – svētuma apstarotu. Par pirmo jau rakstīju, proti, brīnumainas sakritības kārtā dažas dienas pirms valdības lēmuma, kura rezultātā arī MAXIMA kļūst par saimniecības preču tirgotāju (iepretim visiem mazajiem un specializētajiem veikaliem), tā piesakās par Latvijas Basketbola savienības ilgtermiņa partneri, proti, maksā uzreiz un apņemas maksāt ilgetrmiņā AttParistu īstenā saimnieka Jaunupa kga sirdsāķītim.

Otrā ir saistīta ar Sv. Ģertrūdi, kuras brīnumdarošā ietekme mūsdienu Latvijas politikā nav guvusi tai piekritīgu ievērību, tādēļ sekos dažas rindkopas šī netaisnā tukšuma apgaismošanai.

Sv. Ģertrūde no Nivelles (626-659) un tās jaunie aizbilstamie

Sv. Ģertrūde jau izsenis uzskatīta par ceļinieku aizgādni, tādēļ tai veltītā baznīca dabiskā kārtā bija pie Rīgas pilsētas ārējās robežas, lai ceļinieki varētu izlūgties svētību un aizstāvību pirms nopietnāka ceļojuma. Tā kopš 15. gadsimta atradās agrāko Raunas vārtu tuvumā (vieni no Rīgas vārtiem, ceļa sākums uz Rīgas arhibīskapa vasaras pili Raunā, mūsdienu priekšstatos ap Brīvības un Ģertrūdes ielu krustojumu), un pašreizējā Ģertrūdes ielas trase pazīstama jau no 18. gadsimta. Tiesa, savu nosaukumu – Ģertrūdes iela – tā iegūst tikai 1885. gadā, par godu atjaunotajai baznīcai.

Nu jau kādu laiciņu ik pa reizei TV rāda šausmu lietas par Ģertrūdes ielas bruģi, kā tur zemzemē iegāžas veseli automobiļi. Rīgas dome protamā kārtā nevar uz to mierīgi noraudzīties un ielu uztaisīs kā konfekti.

Citēšu: "Plānojot Ģertrūdes ielas rekonstrukciju Rīgā, iecerēts saglabāt ielas vēsturisko izskatu un bruģi, bet tur, kur varētu braukt ar riteņiem, bruģis būs noslīpēts, ... atklāja Rīgas domes Satiksmes departamenta vadītājs Vitālijs Reinbahs. Viņš sacīja, ka ielas bruģa izskats būs stilīgs, saglabājot vēsturisko piegaršu. ...Ielas rekonstrukcija plānota trīs posmos, un precīzas kopējas  izmaksas pagaidām nav zināmas."

Tiesa, no konteksta izriet, ka darbi sāksies nevis no ielas baznīcas gala (tie autiņi parasti iegrima posmā starp Brīvības un Tērbatas ielām), bet gan no otra, no Čaka ielas puses. Un te nu mēs nonākam pie Sv. Ģertrūdes svētuma apstarota objekta, Ģertrūdes ielas 44a, kuram būs brīnumaini paveicies ar ielas rekonstrukciju, noslīpēšanu riteņošanai un ko tik visu vēl ne, nezināmā izmaksu kopapjomā.

Proti, šajā nemaz ne tik lielajā namā atrodas jau pieminētā Staķa padomnieka Knoka kga dzīvesbiedres aģentūra DW (aizņem divus stāvus), paša Staķa kafijas mīlētāju firma SIA Innocent PRO, kā arī Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija. Un tagad varat trīsreiz minēt: kā valdības lēmums piešķirt atsevišķiem veikalu tīkliem tiesības tirgot preces bez ierobežojumiem atsaucās uz šīs asociācijas biedriem?

Pareizi domājat, biedri! DW lobisms asociācijai un DW pirisms tās biedriem rezultējas ar praktiska monopola izveidošanu, aizbildinoties ar ārkārtas stāvokli. Lai nebūtu neskaidrību pat sīkumos, asociācijā ietilpstošais NARVESEN mūs priecē ar kafiju, ko tai piegādā tai pašā adresē sagadīšanās pēc reģistrētā Staķa firma.

Lai labāk saprastu, ka svētība Ģertrūdes ielā nāk vairs ne tik daudz no baznīcas, cik no jaunā patiesības un progresa svētnīcas Ģertrūdes 44a, atgādināšu vēl kādu sagadīšanos: "AP!/PRO ar savu vēlēšanu sarakstu un rīcības plānu Rīgai vēlētājus un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus iepazīstinās Ģertrūdes ielas 44A pagalmā. Pulcēšanās sāksies..."

Šis ir citāts no šamo oficiālās mājas lapas. Tas tā, gadījumam, kad staķi un knoki dievosies, ka neko par šo adresi nav dzirdējuši, un fleitēs, ka tā ir tīra sagadīšanās, ka pieņemtie valdības lēmumi – gan simttūkstošu kontraktu piešķiršanā šai adresē reģistrētajiem, gan monopolu veidošana citiem šai pašā adresē mītošajiem, gan Rīgas domes steidzama iesaistīšanās ielu seguma slīpēšana, lai progresīvie personāži var ērti nokļūt līdz jaunajai svētnīcai, – tas viss ir tikai un vienīgi Sv. Ģertrūdes apstarots brīnums.

Tikai atšķirībā no viduslaiku ceļiniekiem, kas nolika svecīti un izlūdzās žēlastību un aizgādnību Raunas vārtu tuvumā, šodien būs prātīgāk aizstaigāt arī vēl dažus kvartālus tālāk, līdz brīnumdarošajam numuram 44a un veikt arī tur kādas sakrālas darbības. Kā ar vairumu brīnumu mēs nevaram zināt, kā tas notiek, bet notiek, ja ir stingra ticība. Nu un kāds sīkums resursu.

Atklātā vēstule racionalitātes viltus mācības adeptam Ģirtam R.

Esmu nonācis līdz personīgai tēmai. Proti, pēdējā laikā mans jaunu dienu cīņu biedrs un konkurents Ģirts Rungainis pasācis lamāt valdību, velkot ārā visādus loģiskus un racionālus argumentus par tirgošanās ierobežojumiem, bezkaunīgo RIMIMAXIMAS lobēšanu no valdības puses, neizpratni par notiekošo u.tml. Nav liels noslēpums, ka Ģirtam R. ir sava interese veikalu tīklā DEPO, kuru valdības lēmumi aumež negodīgā kārtā (dzen dirsā) nostāda grūtā situācijā.

Nolēmu šoreiz uzrakstīt viņam dažas rindiņas šeit.

Dārgo Ģirt!

Redzu un dzirdu, ka esi visnotaļ satraucies par situāciju mazumtirdzniecībā, un tīri cilvēciski varu Tevi saprast. Tai pat laikā man tiešām grūti noticēt, ka Tev kā tiešām loģiskam un atjautīgam cilvēkam nav bijis redzams Sv. Ģertrūdes brīnumdarošais starojums. Visa Tava 1. vidusskolas absolventa (vai es pareizi atceros?) un LVU FizMata loģika ir racionāla teorētiski, bet iracionāla praktiski. Raugies vairāk uz lietu ezotērisko pusi!

Centīšos Tavus maldus paskaidrot ar piemēru no dzīves. Rīgas dome pēkšņi pieņem lēmumu (nu beigu beigās (nomīž) nepieņem) noņemt autobusu veselam mikrorajonam, lai pārceltu tā jaunizveidotu galapunktu pie IKEA. Jā jā, ne pie SENUKAI, ne pie DEPO, bet tieši pie kāda Tava konkurenta durvīm.

Velti Tu centīsies ar savu fizmatismu to izskaidrot! Labāk padomā, vai tik gadījumā šādi aplaimotais nav jau minētās asociācijas biedris? Vai vismaz viņa atklāšanas kampaņu ir servisējušas (piriskā nozīmē) meitenes no Aināra Ščipčinska impērijas?

Tā paša Ščipčinska, kurš kopā astoņos piegājienos "Latvijas attīstībai" un "Attīstībai/Par" ir ziedojis vairāk par 100 tūkstošiem no kopumā partijām ziedotiem EUR 145 106.36 (tur ir viena jaunības dienu epizode ar jaunlaicēniem un palielāks čungurs (jenotiem) jaunvienotībai)?

Dārgo Ģirt, man kādreiz patika (nez, kad tas bija? šajā dzīvē?) iepirkties DEPO, es neiebilstu pret Tavu cigāru smēķēšanas indevi, un man ir saprotama un atbalstāma Tava ņemšanās ap klasisko M Leiku un melnbaltās filmas šķērdēšanu ar tās palīdzību. Bet! Ja vēlies arī turpmāk bez rūpēm turpināt šīs baudkārās nodarbes, apdomā vēlreiz savus maldu ceļus un atmini Sv. Ģertrūdes aizbildniecības brīnumu!

Visa veida veiksmes vēlēdams,

Tavs draugs un līdzjutējs

Mārcis Bendiks

Leica M4P + ILFORD

Postskripta vietā

Pārlasīju rakstīto, un sapratu, ka tēmu varētu turpināt, bet artiķelis jau ir uzburbis ārpus ierastā interneta formāta. Ja iedvesma neatkāpsies, tēma par knokismu kā jauno Rīgas pārvaldes ideoloģiju paturpināšu vēl kādreiz. Pie reizes izsaku izjustu pateicību skaitļu un faktu piesūtītājiem, – tas tik tiešām noder, kad jāpiešņorē pie zemes apkārtklīstošas iedomu teorijas.

Bet Sv. Ģertrūde ir reālāka par reālu. To ikkatris viens var novērot, pērkot cimdus, zeķes un zābaciņus.

Pārpublicēts no https://benedictingibjorg.wordpress.com/. Tur raksts publicēts ar daudz daiļāku virsrakstu – “Sv. Ģertrūdes glorificēšana: turpinājums aizsāktajai tēmai par knokismu, piristiski atparisko metabolismu, kā arī par kāda sena drauga naivumu”.

Novērtē šo rakstu:

230
3